Vienojas par desmit valstspilsētām 3
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) ierosinājuma konceptuāli ir vienojusies tagadējās republikas pilsētas pārdēvēt par valstspilsētām.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien nolēma valstpilsētu uzskaitījumu papildināt ar Ogri. Ja šo priekšlikumu atbalstīs arī Saeima, tad pēc reformas būs desmit nacionālās nozīmes attīstības centri tagadējo deviņu vietā.
Līdz ar to visas desmit lielās pilsētas saglabās savu nacionālās nozīmes attīstības centra statusu.
Taču tas vēl nenozīmē, ka Jelgava un Ventspils būs pasargātas no apvienošanas ar novadiem. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā ir paredzēts administratīvās teritorijas iedalīt trīs grupās – valstspilsētās, valstspilsētās ar novadu teritoriju un novados.
Debates par pašvaldību robežām vēl ir priekšā. J. Pūce joprojām uzskata, ka ne tikai Valmiera un Jēkabpils, bet arī Ventspils un Jelgava ir jāapvieno ar lauku pašvaldībām. Apvienošana neskartu Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Rēzekni un Liepāju. Jānis Dombrava (NA) rosināja valstspilsētas statusu piešķirt arī Ogrei, ap kuru izveidotajā novadā pie varas ir Nacionālā apvienība.
Valsts prezidents Egils Levits “Latvijas Avīzē” jau iepriekš norādīja: “Likumos vēl joprojām lietotais termins “republikas pilsētas” ir sovjetisms, neiederīgs mūsu valodā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.” E. Levits atgādina, ka uz to Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija vērsusi uzmanību jau 2008. gada 13. maijā – laikā, kad tika apspriesta iepriekšējā pašvaldību reforma. Jau toreiz rosināts republikas pilsētas saukt par valstspilsētām, pieļaujot, ka varētu apdomāt arī kāda cita iederīgāka termina lietojumu, piemēram, “lielpilsēta” vai “lielā pilsēta”.
Ogre lielāka par Jēkabpili
Skatot likumprojektu 2. lasījumā, Saeima atbalstīja Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu republikas pilsētas pārdēvēt par lielajām pilsētām. Taču jau toreiz deputāti sprieda, ka uz 3. lasījumu nosaukums būs jāmaina vēlreiz, jo “būs grūti pierādīt, ka Rēzekne ir lielāka par Jelgavu”.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šā gada sākumā Rēzeknē bija 29 523 deklarētie iedzīvotāji, bet Jelgavā – 59 283. Situācija abos gadījumos ir līdzīga, jo gan Rēzeknes pilsētā, gan Jelgavas pilsētā atrodas tāda paša nosaukuma novada administratīvā ēka. Tas pats ir arī Jēkabpilī un Ventspilī. Līdzšinējās diskusijās vislielākie strīdi bija tieši par Jelgavas un Ventspils apvienošanu ar novadiem, kas vēl nav beigušies – Jelgava turpinās cīnīties, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
J. Dombrava jau iepriekš sacīja, ka nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centru saraksts būtu jāpaplašina, jo situācija pēc Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. līdz 2020. gadam sagatavošanas, kurā ir noteikti šie centri, ir mainījusies. Runa ir par bieži pieminēto modeli “deviņi plus 21”.
Ogre tajā ir kā reģionālās attīstības centrs, bet J. Dombrava uzskata, ka tā tagad būtu pelnījusi valstspilsētas statusu.
Jāteic, ka arī pirms iepriekšējās reformas tika spriests, vai par lielajām pilsētām nebūtu jākļūst arī Ogrei un Tukumam, ja reiz tādas ir Valmiera un Jēkabpils, kurā tagad ir 22 516 iedzīvotāju. Ogres pilsētā patiešām ir vairāk – 24 240 deklarētie iedzīvotāji. Tas ir aptuveni tikpat, cik Valmierā, kurā dzīvo 24 474 cilvēki. Tukumā gan vairs ir tikai 17 923 iedzīvotāji.
Ne visas lielās pilsētas ir lielas
Komisijas sēdē lielākās debates bija par “valstspilsētas” nosaukumu. Viktors Valainis (ZZS) vēlējās saņemt skaidru iesniedzēju pamatojumu, jo nekur likumā neesot definēts, kas ir valstspilsēta, “tāpēc kāds vēl var sevi uzskatīt par valsti valstī”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša citstarp atzina, ka “lielās” pilsētas nav labs nosaukums, jo “ne visas ir lielas”.
Taču galvenais pamatojums ir saistīts ar subjektīvām iespējām interpretēt šo nosaukumu, tāpēc, ieklausoties valodnieku ieteikumos, ir ierosināts tās saukt par “valstspilsētām”. Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka aicināja šo jautājumu atlikt, jo ar lielajām pilsētām par to nav notikušas konsultācijas, kas būtu jādara, ja priekšlikums skar šīs pašvaldības.
Pašvaldībām ir plānots dot vārdu, kad tiks apspriests likuma pielikums, kas nosaka pilsētu un novadu robežas. Jelgavas mērs A. Rāviņš “LA” sacīja: “Man nav nekāda sapratne, kas ir valstspilsēta. Mēs esam izveidojuši Lielo pilsētu asociāciju, nevis republikas pilsētu asociāciju.”
No pašvaldības vadītāja teiktā varēja secināt, ka organizācijas nosaukumu nav plānots mainīt. Valmieras mērs Jānis Baiks (“JV”) savukārt par loģisku uzskata gan jauno terminu, gan to, ka šis statuss ir noteikts visām deviņām tagadējām lielajām pilsētām, kas saskan ar Nacionālo attīstības plānu – tajā ir deviņi nacionālās nozīmes attīstības centri. Valmiera būs tajā valstspilsētu grupā, kurā ir pilsētas ar novadiem, pret ko J. Baiks neiebilst.
