Juka Rislaki: Ulmanis dzīvs? Viltus ziņa – 1955 2
1955. gadā Somijas presē varēja izlasīt kādas padomju amatpersonas pausto, ka Kārlis Ulmanis ir dzīvs un atgriezies dzimtenē.
Pārskatot vecās somu avīzes, uzdūros interesantam viltus ziņas piemēram no aukstā kara gadiem, kad šādus vēstījumus bija grūti, pat neiespējami, pārbaudīt, jo starp Somiju un padomju Baltiju toreiz nebija nekādu sakaru.
Lielā somu konservatīvās partijas avīze “Uusi Suomi” 1955. gada 4. septembrī pirmajā lappusē publicēja ziņu ar virsrakstu “Petss un Ulmanis atkal mājās”. Tajā tika pavēstīts, ka padomju okupācijas varas 1940. gada vasarā apcietinātais un izsūtītais Latvijas valsts vadītājs Kārlis Ulmanis esot ne tikai dzīvs, bet pat atgriezies dzimtenē Latvijā! Savādas sakritības dēļ ziņa parādījās tieši Ulmaņa 78. dzimšanas dienā.
Patiesībā Ulmanis tobrīd jau 13 gadus bija miris. Vārdā nenosaukts autors avīzes rakstā atstāsta, ka kāds Padomju Savienības delegācijas pārstāvis, kurš augusta beigās piedalījies Starpparlamentu savienības padomes konferencē Helsinkos, pavēstījis, ka arī Igaunijas prezidents Konstantīns Petss esot dzīvs un atgriezies Tallinā.
Ulmanim esot ļauts atgriezties Rīgā, “un viņam tagad ir 78 gadi”. Cilvēks, kurš dalījās ar šo informāciju, acīmredzot bija Igaunijas PSR delegācijas loceklis. Tas pats avots stāstījis, ka vēl arī daudzi citi baltieši atgriezušies savā dzimtenē, iestājušies komunistiskajā partijā un “tagad strādā par skolotājiem”.
Pēc divām dienām “Uusi Suomi” gan publicēja īsu ziņu: “Petss miris, Laidoners dzīvs.” Ulmaņa vārds šajā rakstā nav pieminēts. Tajā citēta “persona, kas seko Igaunijas liktenim”. Tā pavēstījusi laikrakstam, ka “Igaunijā jau sen visiem zināms”, ka prezidents Petss miris 1943. gada rudenī Ufā un apglabāts pareizticīgo kapsētā netālu no Ufas (Konstantīns Petss īstenība nomira 1956. gada 18. janvārī Krievijas Kaļiņinas apgabala Buraševas psihiatriskajā slimnīcā; 1990. gadā pārapbedīts Tallinā).
Pēc četrām dienām sekoja jauna ziņa, šoreiz labāk pamanāma. Tā apstiprināja, ka iepriekš sniegtā informācija tik tiešām neatbilst patiesībai. To bija apliecinājis igauņu bēgļu pārstāvis Zviedrijā un “Latvijas parlamenta ģenerālsekretārs J. Breikšs” (Latviešu palīdzības komitejas priekšnieks Zviedrijā Jānis Breikšs). “Uusi Suomi” redakcijai atsūtītajā vēstulē, atsaucoties uz karagūstekņu liecībām, bija norādīts, ka Ulmanis nomiris 1948. gadā Amūras apgabala Habarovskā.
Padomju Igaunijas un Padomju Latvijas presē “līdz šim brīdim nav ne mazākā mājiena”, ka valsts vadītājiem būtu atļauts atgriezties mājās: “Pilnīgs skaidrs, šīs baumas izplatītas, lai pretotos dokumentam, ko brīvās Igaunijas un Latvijas parlamentārieši bija adresējuši Starpparlamentu savienības kongresam, kas notika Helsinkos.” Šajā petīcijā atgādināts, ka no Latvijas tikuši deportēti Ulmanis, Hugo Celmiņš, Marģers Skujenieks un Jānis Balodis, kā arī vēl 14 bijušie valdības ministri (kara ministrs Balodis atgriezās Latvijā 1956. gadā).
Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas noskaidrojās, ka apcietinātais Ulmanis 1942. gada septembrī no ieslodzīto nometnes pārvests uz Krasnovodskas (mūsdienās Turkmenbaši) cietumu Turkmēnijā un nomiris cietuma slimnīcā tā paša gada 20. septembrī. Pēc dažu liecinieku teiktā, viņš apglabāts Krasnovodskas kapos. Viņa kapavieta zināma vien aptuveni.
Taču šeit minētie nostāsti nebūt nav vienīgie. Citas baumas, kas izplatījās 60. gados, vēstīja, ka latviešu alpīnisti Kaukāza kalnos kādā kapsētā esot redzējuši kapu ar plāksni, uz kuras bijis rakstīts: “Agronoms Kārlis Ulmanis.”
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
