Viņam ir kāda visai konkrēta ideja! Plastikas ķirurgs Zaržeckis iesaka mainīt medicīnas darbinieku atalgojuma kārtību 0
Darba samaksas principi medicīnā bieži vien ir sarežģīts un diskutabls jautājums, un par to TV24 raidījumā “Preses klubs” diskutēja plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis. Viņš norāda, ka ārstu atalgojums tradicionāli tiek noteikts dažādi, taču reizēm tas neatspoguļo sniegto rezultātu kvalitāti un efektivitāti.
“Te ir jautājums par darba samaksas principu. Tas ir ļoti diskutabls jautājums, jo tas ir tā kā māksliniekam, kad tu gribi, lai uzglezno tev portretu, tu vari prasīt māksliniekam, kā tu maksāsi – par kvadrātmetru vai par stundu darbu. Ārstiem līdzīgi,” raidījumā skaidroja Zaržeckis.
Viņš uzskata, ka varētu būt lietderīgāk izvērtēt iespēju maksāt ārstam par rezultātu, nevis pavadīto laiku: “Varbūt ka pareizāk būtu vērtēt to, lai ārsts saņem samaksu par rezultātu, kad ir izārstēts slimnieks. Ārstu samaksas ir ļoti dažādas, jo arī ārsti ir ļoti dažādi. Tā ir tāda profesija, kura prasa ļoti lielas zināšanas.”
Zaržeckis akcentē, ka ārstu prasmes un darba efektivitāte būtiski atšķiras. “Ir viens ārsts, kurš var ārstēt bezgala ilgi vienu slimnieku un nedabūt diagnozi, trenkā viņu pa kabinetiem, un izmaksas ir bezgala lielas, lai izdarītu visus izmeklējumus. Un tad ir viens ārkārtīgi advancēts ārsts, kurš uzreiz uzmin, pasaka izdarīt tikai vienu izmeklējumu, un cilvēks ir vesels,” piebilst plastikas ķirurgs.
Jau iepriekš vēstījām, ka pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Šoruden VK publiskoja revīzijas ziņojumu, kurā pētīja, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi. Revidenti secināja, ka valstī ir nesakārtots slimnīcu tīkls, kā arī trūkst cilvēkresursu. Bet tie nebija vienīgie atklājumi.
Iestāde konstatēja gadījumus, kad viens ārsts var būt nodarbināts vai nu vairākās slimnīcās uzņemšanas nodaļās, vai strādā vienā slimnīcā gan uzņemšanas nodaļā, gan arī slimnīcas pamatstruktūrā. Turklāt bija ārsti, kas mēnesī strādāja pat vairāk nekā 400 stundu.
Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secināja VK.
