Visu piedzīvoto nolikt malā un sevi sakārtot… Rituāli, kurus ir svētīgi ievērot Lieldienās 0
Tradicionālajos gadskārtu svētkos – Ziemassvētkos, Lielajā dienā, Jāņos un Miķeļos – ļoti būtiski ir auglības veicināšanas rituāli. Ir beidzies iepriekšējais periods, tas faktiski mirst, un dzimst jauns laiks, jauna dzīvība, jauns periods.
Mostamies agri! Lieldienu ideja ir saistīta ar pārliecību, ka atgriezīsies labais, ka vienmēr ir iespējama uzvara pār tumšo. Šie ir saules godināšanas svētki, tāpēc Lielās dienas tradīcijas ir saistītas ar agro rītu. Ir svarīgi pamosties pirms saules lēkta, lai dotos uz ģimenei vai dzimtai svarīgu vietu, kas ir mazliet augstāka nekā tuvējā apkārtne, – uz piekalnīti vai tuvāko pauguru, lai sagaidītu saullēktu. Saules gaidīšana daudzās pasaules kultūrās ir nozīmīgs rituāls. Tiek uzskatīts, ka tad notiek īpašs enerģijas apmaiņas process – ar dabu, ar Visumu, vienam ar otru, arī pašos notiek enerģijas cirkulācija.
Mazgājam muti strautā! Vēl viena no Lielās dienas rīta tradīcijām ir mazgāšanās strautā pirms saules lēkta – ūdenī, kas tek uz rītiem, jo tas ir sevišķi svēts. Ir ticējums, ka tad būs veselība visu gadu. Un ne tikai. Veicot šo rituālu, mēs modinām savu radošo garu. Tikpat būtiska ir pēršanās ar pūpolu jeb plaucētiem bērzu zariem jeb auglības rīkstēm. Šā rituāla laikā notiek enerģijas apmaiņa ar dabu, kura ir mošanās spēka pilna.
Krāsojam, ripinām, dāvinām! Lieldienās būtiskas ir arī visas darbības, kas saistītas ar auglības simbolu – olām, ar to krāsošanu, ripināšanu, dāvināšanu un apmaiņu. Tāpēc vajadzētu krāsot nevis piecas sešas olas, bet daudz, jo tās ir jāziedo šūpolēm, ar tām jāsitas, jāmainās, jāizmanto zīlēšanai un dažādām spēlēm. Kad sitas ar krāsotām olām, tam, kura olas čaumala saplīst, ola jāatdod otram, taču mūsdienu cilvēks šo aktu uztver kā zaudējumu. Tā ir nepareiza reakcija, jo patiesībā šajā brīdī esi devējs, nevis zaudētājs. Notiek enerģijas apmaiņa – es atdodu olu, bet daba un Visums man par to sniedz pretim savu enerģiju, kas ir daudzkārt svarīgāka par atdoto olu. Lai būtu veselība, ar avotā pamērcētu olu ierīvē gan sevi, gan citus, arī mājdzīvniekus un mājlopus, sakot: “Veselība iekšā, slimība ārā!”
Šūpojamies! Vēl viens svarīgs svētku rituāls ir šūpošanās. Šūpošanās kustība ir saistīta ar auglību, ar vairošanos, ar pieaugumu, ar iešanu labumā.
Prom no ierastās vides! Gadskārtu svētkos būtiski doties prom no ierastās vides. Nepieciešams veikt kaut kādu attālumu, lai no šīs vides fiziski un garīgi izietu ārā, un šajā vietā jāveic gadskārtu svētku rituāli. To darot, atrodamies ārpus laika un telpas, ārpus ikdienišķās rutīnas un problēmām. Visu iepriekš piedzīvoto noliekam malā un sevi sakārtojam – sagatavojamies jaunam dzīves cēlienam.
