Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Jezga ar transporta nodokļiem aizsākusi sabiedrisko apspriešanu agrāk, nekā valdošie vēlējās8


Vai Latvijā ir mērķis panākt, lai pie mums izskatās kā Stokholmā pie Karaļa pils?
Vai Latvijā ir mērķis panākt, lai pie mums izskatās kā Stokholmā pie Karaļa pils?
Foto: Jan Miko/SHUTTERSTOCK

Pagājušajā nedēļā, pētot Ekonomikas ministrijas sabiedriskajai apspriešanai nodoto “Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam”, žurnālisti sāka celt trauksmi, ka plānotie nodokļu palielinājumi degvielai, transportam un pilnīgi jauna nodokļa ieviešana “rūpēs par klimatu” braukšanu ar savu transportu Latvijā varētu padarīt vienīgi par ļoti turīgu cilvēku privilēģiju.

Sakāpinātu sabiedrības uzmanību izpelnījās arī Satiksmes ministrijas paspārnē “klimata vārdā” radušās idejas valdības rīkojuma projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 202 “Par alternatīvo degvielu attīstības plānu””, no kurām radikālākā bijusi aizliegt ievest Latvijā vecākas mašīnas par trim gadiem, aizliedzot to otrreizēju pārreģistrāciju.

 

Turpmāk idejas būs koalīcijas kopīgās

Šī un citas transporta “zaļināšanas” spārnotās idejas, kas iezīmē būtisku ierastās dzīves bojāšanu ikvienam automašīnas īpašniekam un ikvienai tautsaimniecības nozarei, skaidri parādīja, ka latvieši tomēr nav tikai kaismīgi dancotāji un dziedātāji, bet arī braucēji.

Medijos un sociālajos tīklos saceltā vētra nepārprotami rādīja, ka cīņā par savām tiesībām uz Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošu mobilitāti latvieši tomēr nepadosies un nebūs kā ar citām, iespējams, ne mazāk svarīgām jomām, kur vienkārši atmetam ar roku – ek, ko tur, Brisele taču tā liek!

Pirmie sabiedriskās aktivitātes rezultāti tiešām ir panākti. Koalīcijas partiju politiķi, jūtot sakaitēto sabiedriskās domas temperatūru, radikālāko ideju tālāko virzību pagaidām ir apturējuši, liekot ierēdņiem tās pārstrādāt. Šajā procesā iesaistītas trīs ministrijas: Satiksmes, Ekonomikas un Vides aizsardzības.

Pirmdien koalīcijas padomē valdību veidojošo partiju politiķi vienojušies, ka turpmāk uz klimata mērķu sasniegšanu valdībai nepieciešams virzīties ar kopēju pozīciju.

Taču vismaz šobrīd, izrādās, tādas nemaz nav.

Kamēr notiek šī viedokļa veidošana, ministri un to dienesti ietur apzinātu publicitātes klusuma režīmu par šiem jautājumiem. Taču pārmaiņām un paradumu maiņai transporta izmantošanā tuvākajos gados mums visiem jāgatavojas jebkurā gadījumā, jo neatgriezeniskais process kontinentā, kurā mēs dzīvojam, jau rit pilnā sparā.

 

Kā samazināt transporta izmešus

Publiski pieejamā informācija liecina, ka transporta nozare rada aptuveni ceturtdaļu no Eiropas Savienības (ES) siltumnīc­efekta gāzu emisijām, šajā jomā atpaliekot vienīgi no enerģētikas. Transporta izmešu ierobežošanai Eiropas Komisija ir noteikusi divus mērķus. Pirmkārt, līdz 2030. gadam panākt 20% samazinājumu salīdzinājumā ar 2008. gadu, otrkārt, līdz 2050. gadam panākt samazinājumu par 60%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Latviju, tāpat kā citas ES valstis, saista dažādas vienošanās klimata pārmaiņu seku ierobežošanas jomā.

Tuvākie sasniedzamie mērķi nosaka, ka 2020. gadā transporta galapatēriņā 10% enerģijas ir jābūt iegūtai no atjaunojamiem resursiem. ES transporta Baltā grāmata nosaka mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt “tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētas transportā.

ES atbildīgās institūcijas plāno, ka līdz 2030. gadam ievērojamu daļu no atjaunojamās enerģijas transporta nozarē nodrošinās elektromobilitāte. Pēc “Eurostat” datiem (2019), Eiropas Savienībā transporta nozarē izmantoto atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars 2017. gadā bija 7,6% (salīdzinājumam, 2007. gadā – 3,1%). Lai gan pēdējos gados šis rādītājs visā ES ir nepārtraukti palielinājies, tomēr 2020. gada mērķi (10%) 2017. gadā pārsniedza tikai divas dalībvalstis – Zviedrija (38,6%) un Somija (18,8%).

Latvijai saskaņā ar noteiktajiem mērķiem līdz 2020. gadam jānodrošina, ka 10% no transportā patērētās enerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem energoresursiem, savukārt līdz 2030. gadam – jau 14%. Tomēr, pēc “Eurostat” datiem, Latvija, piemēram, 2017. gadā ES dalībvalstu vidū ierindojusies vien 25. vietā (2,5%), aiz sevis atstājot tikai Grieķiju (1,8%), Horvātiju (1,2%) un Igauniju (0,4%).

 

Elektroauto zemais lēciens

Saskaņā ar CSDD datiem straujākais elektroauto iegādes “lēciens” bija 2014. gadā, kad Latvijā tika iegādātas 174 vienības ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējumu 85% apmērā. Ar šādu atbalstu elektroauto cena bija pat ievērojami zemāka nekā iekšdedzes dzinēja automašīnai.

Tik intensīvam atbalstam, iespējams, nebija ekonomiska pamatojuma, tomēr tas bija ārkārtīgi svarīgs, lai stimulētu pirmos elektroauto “vēstniekus”.

Šobrīd Latvijas satik­smē piedalās jau vairāk nekā 700 elektroauto. Latvijā reģistrētie elektromobiļi vidēji gadā nobrauc 13 000–21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Jau šobrīd Eiropā ir pieejami vairāk nekā 50 elektromobiļu modeļi, kā arī lādējamie hibrīdauto, kuriem regulāri pievienojas jauni.

Vēl vairāk – paredzams, ka līdz 2025. gadam Eiropā tieši elektromobiļi veidos līdz 25% no autoražotāju pārdošanas apjoma. Ražotāji ir gatavi jauniem mobilitātes risinājumiem. Taču paliek jautājums – cik šīm pārmaiņām ir gatavas valstu valdības un sabiedrības?

 

Kur likt ar degvielu darbināmos?

ES apņēmusies līdz 2030. gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmo automašīnu skaitu.

Piemēram, Norvēģijā jau 2019. gadā aptuveni viena trešdaļa pārdoto automašīnu ir aprīkotas ar elektrisko dzinēju, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Tai seko Nīderlande ar 6,4% un Zviedrija ar 3,4%.

Turklāt vairākas Eiropas valstis – Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija u. c. – ir apņēmušās līdz 2030./2040. gadam pārtraukt izmantot satiksmē automašīnas ar degvielas iekšdedzes dzinēju. Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā pieprasījums pēc elektroauto un hibrīdauto pieaug tik strauji, ka jau pēc pieciem vai septiņiem gadiem Eiropas vieglo automašīnu satik­smē katrs astotais varētu būt elektroauto.

Elektroautomašīnas jo­projām ir salīdzinoši dārgas, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi veidot tādus atbalsta mehānismus, kas motivētu to iegādi.
Saistītie raksti

Attīstītās valstis, neskatoties uz iedzīvotāju ievērojamo pirktspēju, ir iedarbinājušas vairākus atbalsta mehānismus elektroauto un lādējamo hibrīdu atbalstam. Šobrīd arī Latvijā elektromobiļi drīkst izmantot sabiedriskā transporta joslas, to ekspluatācijas nodoklim tiek piemērota nulles likme, tiem ir samazināts uzņēmuma vieglā transportlīdzekļa nodoklis, pilsētās pieejamas bezmaksas stāvvietas.

Starptautiskā auditoruzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” pētījumā secināts, ka šobrīd lielāko (98,4%) automobiļu nobraukumu Latvijā veido automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, 1,3% – ar biodegvielu, savukārt tikai 0,3 – elektromobiļi. Lai izpildītu ES mērķus, līdz 2050. gadam jāpanāk, ka Latvijā ir reģistrēti vismaz 28 000 elektroauto.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Uz Liepāju atkal var aizlidot ar lidmašīnu
1 diena
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Satiksmes sodi – jūlija jaunumi. Vai lielāki maksājumi dos efektu, ja nav nodrošināta soda neizbēgamība? 1
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Vērtēs ideju par tīmekļa vietņu slēgšanu
2 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
19 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
5 stundas