Sapņi – zemapziņas rotaļas. Prātā paliek nozīmīgākie, centies tos izprast! 0
Kamēr guļam, smadzenes intensīvi strukturē dienā gūtos iespaidus. Zemapziņa miegā par tiem pavēsta ar sapņiem.
Miegā sapņo katrs, taču zemapziņas radītos sižetus ne vienmēr atceras pēc pamošanās. Speciālisti noskaidrojuši, ka nesapņo tikai tie cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām somatiskām slimībām.
Bez sapņu grāmatas
Vēlme tulkot sapņus cilvēkiem bijusi jau senatnē. Psihiatri un psihoterapeiti uzskata, ka tajos atspoguļojas biežākās, spēcīgākās emocijas, kas var būt saistītas gan ar iepriekš pārdzīvoto priecīgo vai traģisko notikumu, gan ar bažām par nākotni, kādu neatrisinātu problēmu. Tāpēc sapņi ir fragmentāri, sižeti mēdz būt savstarpēji nesaistīti un pat neloģiski. Psihoterapeite profesore Gunta Ancāne uzsver, ka sapnis cilvēkam it kā pavēstī zemapziņas sajūtas. Tādēļ pēc pamošanās tikai šķiet, ka atceramies pēdējos sižetus, lai gan prātā nāk emocionālajai veselībai nozīmīgākie.
Gunta Ancāne skaidro, ka spēcīgas vēlmes apziņā atstāj aptuveni 10% emociju, pārējās slēpjas zemapziņā. Tās uztvertie impulsi projicējas sapņos, bet cilvēki tiem piedēvē nākotnes paredzējuma spēku. Tomēr tā nav. – Ja pārdzīvojums – ar plusa vai mīnusa zīmi – ir spēcīgs, apziņa pieklauvē pie zemapziņas un par to pavēstī sapņi. Nav svarīgi, cik ilgi, dienu vai gadus, krājušās šīs emocijas, kas izlaužas uz āru ar vēlmi tapt īstenotām, – saka psihoterapeite.
Jau par psihoanalīzes tēvu dēvētais Zīgmunds Freids bija pārliecināts, ka sapņos mūsu zemapziņa izmanto dažādus tēlus, lai mums, t.i., apziņai, paziņotu, kāda ir dominējošā attieksme pret dzīvi. Viss, ko jebkad esam redzējuši, dzirdējuši vai jutuši, saglabājas zemapziņā, lai gan sen esam to aizmirsuši. Freidam nebija taisnība tikai par to, ka visu cilvēku sapņus var tulkot pēc viena šablona, jo ikviens ir individualitāte un katram ir sava iekšējā simbolu sistēma.
