Pasaulē deficīta prece 2
Situācija linu pasaulē liecina, ka linšķiedra kļuvusi par lielu deficītpreci. Rudenī starptautiskajā nozares kongresā lielākie klienti – Ķīnas un Indijas pārstāvji – paziņojuši eiropiešiem, ka piecos gados linu platības jāpalielina divas reizes, jo viss saražotais tiks nopirkts. Taču palielināt platības zemniekiem nozīmē ieguldīt lielas investīcijas.
Šindlers komentē: “Tas ir apburtais loks. Linus iesēt ir viegli, bet problēma ir to novākšanā. Vajadzīga speciāla tehnika, kas ir dārga un strādā tikai dažas nedēļas gadā. Turklāt tehnika nav universāla, to nevar izmantot graudu audzēšanā. Ja zemniekam ir ap 200 hektāru platība, tad viņš var atļauties nopirkt modernu kombainu, bet, ja nav, tad vajadzīga kooperācija.”
Arī zemnieks Jānis Batars uzsver, ka lielākā problēma ir kooperācijas trūkums Latvijā un kooperācija vajadzīga tieši lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā. “Tagad zemnieki skatās uz pārstrādi. Protams, ka mēs esam vienīgie, konkurences nav, līdz ar to zemnieki baidās – ja rūpnīca nepieņems izaudzēto, viņiem būs lieli riski. Viņi redz, ka pārstrādē aktīvi ir vecie darbinieki, kas strādā kopš padomju laikiem, un tas arī nemudina attīstīties. Savukārt, ja ejam uz banku un runājam par jaunu rūpnīcu, viņi saka – parādiet zemniekus, jo nevaram riskēt ar naudu, ja jums nebūs izejvielas.”
2012. gadā rēzekniešiem bija apstiprināts projekts jaunas rūpnīcas celšanai, bet pagaidām tas atstāts “labākiem laikiem”. Tomēr Šindlers ir optimists un domā, ka šobrīd jāizmanto labvēlīgā situācija pasaulē, kad ir pieprasījums pēc linu šķiedras. “Indieši un ķīnieši pērk visu. Tur ieviestas arī jaunas tehnoloģijas, un viņi sapratuši, ka kokvilna kombinācijā ar liniem ir ļoti laba, kas agrāk nebija. Ja Ķīnā 1% iedzīvotāju to sāk izmantot, tad tas ir liels apjoms,” tā uzņēmējs. Tāpat linu šķiedras tiek izmantotas kompozītmateriālu ražošanā, kas arvien vairāk gūst ievērību pasaulē. Līdz ar to tā būtu laba iespēja arī pašmāju zemniekiem ieviest vēl vienu kultūru, kas noderētu augu sekas dažādošanai. Uzņēmums var pārstrādāt līdz 2,5 tūkstošiem tonnu izejvielas gadā, un tam nepieciešams aptuveni 600 hektāros audzētas izejvielas.
“Esam kļuvuši par šīs kultūras patriotiem,” neslēpj Šindlers, aicinot zemniekus audzēt senāk Latgalē tik ierasto kultūru. “Baltiks East” lauksaimniecības nodaļas speciāliste Zinaida Šulberga piebilst, ka nozares attīstībai svarīga ir sadarbība ar Rēzeknes Augstskolu un Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru, kam nepieciešams atvēlēt lielāku finansējumu pētījumiem linkopībā.
