Zivtiņš: Ja sportisti saka, ka ir gatavi cīnīties, tad kāpēc ne – mainām likumu! 0
Ja Latvijas sportisti paši būtu gatavi sacensties ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, jautājums par līdzšinējās kārtības maiņu būtu apspriežams. Tā, komentējot iespējamas izmaiņas regulējumā, TV24 raidījumā “Ziņu top” norāda Edmunds Zivtiņš.
Zivtiņš uzsver, ka likumi nav akmenī iecirsti – tie pastāv arī tāpēc, lai tos nepieciešamības gadījumā mainītu. Tomēr šādam lēmumam, viņaprāt, nevajadzētu būt tikai politiķu iniciatīvai.
Viņa ieskatā pirmais solis būtu pašu sportistu un sporta organizāciju skaidra nostāja. Ja sportisti pateiktu, ka viņi ir gatavi piedalīties sacensībās un cīnīties sporta laukumā, tad būtu pamats runāt par izmaiņām.
Viņš norāda, ka šādā jautājumā būtiska loma būtu Latvijas Olimpiskajai komitejai un konkrētajām sporta federācijām. Tieši šīm organizācijām būtu jāformulē savs viedoklis un, ja nepieciešams, jāvēršas Saeimā ar lūgumu pārskatīt esošo regulējumu.
Zivtiņš uzsver, ka šim procesam jābūt publiskam. Pirms jebkādām izmaiņām būtu nepieciešama plašāka diskusija, lai sabiedrība saprastu, kāpēc šāds jautājums tiek aktualizēts un kādi ir argumenti par vai pret.
Viņaprāt, nebūtu pareizi, ja lēmums tiktu pieņemts tikai politiskā līmenī ar vienkāršu “nē” vai “jā”. Šādai iniciatīvai būtu jānāk no sporta vides – no sportistiem, federācijām un to pārstāvniecības organizācijām.
Ja sportisti paši teiktu, ka nevēlas sacensties ar agresorvalstu pārstāvjiem, jautājums būtu skaidrs. Taču, ja viņi paustu gatavību cīnīties un sporta laukumā pierādīt savu pārākumu, tad, pēc Zivtiņa domām, būtu vērts apsvērt, vai likums nav jāmaina.
Zivtiņš kā piemēru min situāciju, kurā sportisti vēlētos parādīt, ka Latvija ir spēcīgāka par kaimiņvalstīm un var tās uzvarēt, piemēram, basketbola laukumā. Šādā gadījumā politiskajai varai būtu jāieklausās sporta sabiedrībā, nevis vienpusēji jānosaka aizliegumi.
Zivtiņš secina, ka lēmumam par iespējamu regulējuma maiņu jābūt izsvērtam, publiski apspriestam un balstītam sportistu un federāciju nostājā. Tikai tad varētu runāt par likuma grozīšanu.
