NATO ir gatava, un reakcija būtu nevis stundās, bet minūtēs: Kudors un Rajevskis par iespējamu Krievijas provokāciju 0
Pēc Polijas premjerministra Donalda Tuska brīdinājumiem par iespējamu Krievijas apdraudējumu Polijai un Baltijas valstīm arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai Maskava varētu mēģināt provocēt NATO, lai pārbaudītu alianses vienotību. Politologu Anda Kudora un Filipa Rajevska vērtējumā šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar, taču Krievijas cerības uz NATO vājuma demonstrāciju varētu beigties ar pretēju rezultātu.
Rajevskis TV24 raidījumā “Nedēla.Post Scriptum” norāda, ka šobrīd līdz galam vēl nav saprasta dinamika, ko Krievijas iekšienē iedarbinājuši Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes objektiem. Degvielas trūkums Krievijā kļūst par faktoru, kas var radīt ne tikai ekonomisku, bet arī sociālu spriedzi.
Viņš uzsver kādu būtisku niansi – Krievijā publiska pulcēšanās tiek stingri ierobežota, lai novērstu protestus, taču degvielas deficīts rada situāciju, kur cilvēki piespiedu kārtā pulcējas pie benzīntankiem. Tur viņi stundām ilgi stāv rindās, sarunājas un dalās ar neapmierinātību.
Pēc Rajevska domām, šāds process autoritāram režīmam var kļūt bīstams. Ja cilvēki sāk redzēt, ka problēmas nav tikai lokālas, bet skar plašu Krievijas teritoriju, tas var mainīt noskaņojumu arī sabiedrībā.
Rajevskis pievērš uzmanību arī citam signālam – vienam no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, oligarham Andrejam Meļņičenko, kurš pēkšņi nonācis uz ietekmīga Rietumu izdevuma vāka ar vēstījumu par to, kāda varētu būt Krievijas nākotne. Politologs uzskata, ka tas var liecināt par procesiem Krievijas elites iekšienē, kur daļa cilvēku sāk domāt par valsts nākotni pēc esošās sistēmas satricinājumiem.
Viņa ieskatā arī šādas nianses jāņem vērā, analizējot iespējamos Krievijas soļus. Maskavas ārējā agresivitāte ne vienmēr ir tikai militāra stratēģija – tai var būt arī iekšpolitisks mērķis. Režīms var mēģināt ar ārējiem draudiem novērst uzmanību no iekšējām problēmām.
Tāpēc Rajevskis neizslēdz, ka Krievija varētu mēģināt “uzšaut” – īstenot kādu provokatīvu vai militāri ierobežotu darbību. Tomēr būtisks jautājums ir, kādi resursi Maskavai šobrīd ir pieejami un kādu mērķi tā ar šādu rīcību gribētu sasniegt.
Kudors savukārt uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem šādā situācijā svarīgākais jautājums nav Krievijas iekšējie motīvi, bet gan tas, vai NATO un Baltijas valstis ir gatavas atbildēt. Viņa vērtējumā alianse ir gatava, un Krievija, mēģinot demonstrēt NATO vājumu, varētu ieraudzīt tieši pretējo – NATO spēku.
Politologs norāda, ka Krievija šobrīd nav spējīga vest konvencionālu karu pret NATO. Uzbrukums Baltijas valstīm būtu uzbrukums visai aliansei, un NATO līguma 5. pants ir spēkā. Tieši tāpēc alianses dokumentos un komunikācijā šis princips tiek pastāvīgi atgādināts.
Kudors uzsver, ka runa nav tikai par deklarācijām. NATO spēki reģionā ir gatavi, un militārā reakcija uz uzbrukumu nebūtu novēlota. Viņaprāt, šaušana pretī sāktos nevis pēc stundām, bet jau pirmajās minūtēs.
Viņš īpaši norāda uz NATO aviāciju, kas dislocēta Baltijas valstīs. Situācijā, kad pilotiem būtu jāpieņem lēmums par tūlītēju reakciju, viņiem nebūtu jāgaida garas politiskas konsultācijas ar galvaspilsētām. Militārā ķēde šādos brīžos ir paredzēta ātrai rīcībai.
Kudors arī noraida iespēju, ka Krievija Baltijā varētu atkārtot Krimas “zaļo cilvēciņu” scenāriju. Viņa vērtējumā šis paņēmiens ir izsmelts. Tas nostrādāja Krimā, bet pēc tam vairs nav izmantojams tādā pašā veidā, jo NATO valstis un sabiedrība šādu taktiku pazīst.
Baltijas valstīs, pēc Kudora teiktā, būtu grūti slēpt šādu operāciju. Vietējie iedzīvotāji labi zina, kas notiek viņu apkārtnē, un mēģinājumi radīt neskaidru “zaļo cilvēciņu” situāciju ātri tiktu atpazīti. Arī hibrīduzbrukuma vai sabotāžas gadījumā reakcija būtu asa.
Politologs uzsver, ka Krievija nevarētu panākt situāciju, kur NATO nereaģē. Tieši pretēji – jebkura provokācija pret Poliju vai Baltijas valstīm varētu novest pie tā, ka Maskava nevis sašķeļ aliansi, bet pārliecinās par tās gatavību.
Kudors un Rajevskis secina, ka Krievijas provokāciju risku nedrīkst ignorēt, taču arī nav pamata pieņemt, ka NATO būtu paralizēta vai apjukusi. Baltijas valstis un alianse šādus scenārijus apzinās, un Maskavas mēģinājums pārbaudīt NATO robežas varētu beigties ar ļoti skaidru un ātru atbildi.
