Kultūra
Kultūrpolitika

2016. gads: kultūrpolitiski izaicinājumi un intriģējošākie notikumi0


Jau 21. janvārī pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa vēsturiskā spēlfilma “Pelnu sanatorija”.
Jau 21. janvārī pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa vēsturiskā spēlfilma “Pelnu sanatorija”.
Publicitātes foto

Autores: Vita Krauja un Linda Kusiņa

Jaunā gada sākumā visu kultūras nozaru līderiem “Kultūrzīmes” lūdza atbildēt uz diviem jautājumiem.

1. Kādus ar jūsu nozares attīstību saistītus lēmumus gatavojaties veicināt 2016. gadā?

2. Kādi būs trīs spilgtākie notikumi jūsu jomā 2016. gadā?

 

MŪZIKA: Veltīs dziesmas Latvijas simtgadei

Foto – LETA

 

INDRA RIŠE, Latvijas Komponistu savienības (LKS) priekšsēdētāja: “Darba kārtībā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums. Ļoti daudz radošo personu darba pasūtījumu izpildei izmanto autoratlīdzības līgumus, kas viņus nenodrošina ar regulāriem ienākumiem ilgstošā laikā, arī – ar finansiālo atbalstu bezdarba, slimības gadījumā. Šis likums palīdzētu izveidot atbalsta sistēmu, lai darba radīšanas process netiktu pārtraukts, bet veicināts. Pirms 2016. gada budžeta apstiprināšanas tika izskatīti jautājumi par PVN piemērošanu kultūras pasākumiem, kas paaugstinātu biļešu cenas. Jautājums atlikts un 2016. gada laikā tiks skatīts KM darba grupā. Ir jāsaprot, ka šāda cenu paaugstināšana būtiski ietekmē pasākumu apmeklējumu, jo ne visi kultūras pasākumi ir biznesā orientēti, bet mērķauditorijā ietver ļoti dažādu sociālo grupu pārstāvjus, kuriem tiks apdraudēta kultūras pieejamība.

Pie spilgtākajiem notikumiem pieskaitāms, pirmkārt, LKS rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 2016. g. martā. Otrkārt, laikmetīgās mūzikas festivāls “Arēna” 2016. gada rudenī. Emocionāla, rosinoša un intriģējoša ir gatavošanās Latvijas valsts simtgadei – Māra Sirmā izveidotā koncertprogramma no 70 latviešu komponistu jaundarbiem par tēmām – zeme, gaiss, ūdens, uguns un mīlestība. Labākās 20 tiks atskaņotas vērienīgā koncertā 2018. gada 4. maijā.”

TEĀTRIS: Intriģējoši jauniestudējumi

Foto: LETA

DAIGA GAISMIŅA, Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja: “Vēlamies pilnveidot ikgadējo starptautisko teātra kritiķu konferenci – padarīt to aktuālāku gan praktiķiem, gan teorētiķiem. Būs jāseko līdzi jaunās valdības deklarācijai un nozares finansējumam, cerot, ka nedraud drastiskas izmaiņas. Esot plānots piešķirt papildu finansējumu aktieru algu paaugstinājumam – kaut nu tā tiešām notiktu!

Ar interesi gaidu oriģinālmūzikla “Žanna D’Arka” iestudējumu Dailes teātrī un Konstantīna Bogomolova iestudēto “Mēnesis uz laukiem” Liepājas teātrī. Intriģē arī trīs jauno režisoru Valtera Sīļa, Elmāra Seņkova un Vladislava Nastavševa topošie iestudējumi Nacionālajā teātrī – attiecīgi M. Bērziņa “Svina garša”, H. Ibsena “Meža pīle” un F. G. Lorkas “Asins kāzas”.”

NEMATERIĀLAIS MANTOJUMS: Rībēs “Sudmaliņas”

Foto – LETA

SIGNE PUJĀTE, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore: “2016. gads būs nozīmīgs posms Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Strādās jau konkursā izvēlētās Deju lieluzveduma un Noslēguma koncerta darba grupas, savukārt LNKC izsludinās konkursus uz svētku pasākumiem citās Dziesmu un deju svētkos pārstāvētajās nozarēs. 2016. gadā plānots apstiprināt 2018. gada Dziesmu un deju svētku norises datumus un programmu. Tāpat būtiski ir turpināt darbu pie svētku norises vietu infrastruktūras sakārtošanas. 2016. gadā plānojam pabeigt darbu, kas saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma normatīvās bāzes izstrādi.

Viens no krāšņākajiem notikumiem būs starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” no 1. līdz 8. jūlijam, pulcējot kopā labākās skatuviskās dejas grupas no Latvijas un citām pasaules valstīm. Pirmo reizi festivāla vēsturē plānots deju grupu konkurss. Ceļā uz Latvijas simtgadi LNKC turpinās projektu “Katram savu tautastērpu”, ievērojami papildinot tērpu katalogu interneta vietnē www.katramsavutautasterpu.lv. Arī jau par tradīciju kļuvusī ikgadējā akcija “Satiec savu meistaru!” noritēs tautastērpa zīmē. Citi nozīmīgi notikumi – tautas deju ansambļu svētku deju uzvedums “Gredzenus mijot” un Latvijas sieviešu un vīru koru salidojums Cēsīs, Kurzemes vēsturiskā novada Deju svētki Liepājā un Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā.”

ARHITEKTŪRA: Venēcijas biennālē – Baltijas valstis pirmoreiz kopā

Foto _LETA

JURIS POGA, Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs: “LAS ir izvirzījusi trīs prioritātes – pirmkārt, attīstīt profesionālās pēcizglītības sistēmu, kas arhitektiem dod iespējas aktualizēt savas praktiskās zināšanas un iemaņas, uzturot un palielinot profesionālās kompetences līmeni. Otrkārt, labās prakses principu ieviešana visu līmeņu arhitektūras konkursos (gan pašvaldību, gan valsts, gan privātos, kā vietējos, tā arī starptautiskajos). Treškārt, attīstīt LAS informatīvo pamatu, stiprinot savas spējas ietekmēt sabiedriskos procesus.

Paredzami vairāki nozīmīgi notikumi, kas var pozitīvi ietekmēt nozari, – Latvijas Arhitektūras gada balva, kurai pievēršama plašāka sabiedrības uzmanība. Otrkārt, Arhitektūras biennāle Venēcijā, kurā pirmo reizi vēsturē visas trīs Baltijas valstis piedalīsies ar kopēju ekspozīciju. Gandarījums ir par to, ka šīs ekspozīcijas autori (viņu ideja uzvarēja trīskārt, proti, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālajos konkursos) ir no Latvijas. Ir arī plānoti starptautiski arhitektūras konkursi par Latvijai nozīmīgajiem objektiem.”

MUZEJI: Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gads

Foto – LETA

JĀNIS GARJĀNS, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta muzeju nodaļas vadītājs: “Muzeju izaicinājums būs īstenot nozares stratēģiju. Tas nozīmē, ka muzeji vēlas darboties kā dinamiskas, mūsdienīgas un visdažādākās sabiedrības grupas iesaistošas institūcijas. Maija sākumā durvis apmeklētājiem vērs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspozīcija renovētajā vēsturiskajā ēkā Valdemāra ielā. No Rīgas pašvaldības atbildīgajām iestādēm gaidām gala lēmumu, bet no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” profesionālu un dinamisku darbību, lai beidzot sāktos Latvijas Okupācijas muzeja renovācija un piebūve “Nākotnes nams” būvniecība, kas ļautu 2018. gadā atsākt muzeja darbību Strēlnieku laukumā. Pavasarī tiks pabeigti renovācijas darbi memoriālajos muzejos Raiņa dzimšanas vietā “Tadenavā”, kā arī dzejnieku dzīvesvietās Rīgā un Jūrmalā. Gribētos, lai līdzīgi Raiņa un Aspazijas jubilejai sabiedrībā atsaucību rod Jaņa Rozentāla 150. jubileja, ko atzīmēsim visa gada garumā. Programmas veidošanā iesaistījušies LNMM, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, Memoriālo muzeju apvienības Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs. Gadu sāksim ar 1991. gada barikāžu 25 gadu atceres pasākumiem.”

GRĀMATNIECĪBA: Jāturpina rūpēties par autoriem

Foto – LETA

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja RENĀTE PUNKA: “Būs jāturpina rūpēties par autoriem un izdevējiem iespējami labvēlīgu nodokļu politiku un jāraugās, lai gan ES, gan nacionālā līmenī netiktu pieņemti nekādi pārsteidzīgi un vienpusīgi lēmumi par autortiesību sistēmas modernizāciju. Tāpat jāturpina diskusijas par efektīvāko un visu iesaistīto pušu interesēm atbilstošāko modeli, kā padarīt plašāk pieejamas elektroniskās grāmatas, nesagraujot pamatus un attīstības iespējas tirgum, kas Latvijā nopietni veidojas un paplašinās tikai pavisam nesen. 2016. gadā mainīsies arī modelis Latvijas grāmatniecības ciešākai un aktīvākai iesaistei starptautiskajā apritē – ja iecerētais izdosies, šīs pārmaiņas būs auglīgas un nozarei kopumā labvēlīgas.

Trīs ir jauks skaitlis, taču gribētos cerēt, ka ar to nepietiks, lai uzskaitītu interesantos notikumus šajā nozarē. Ar lielu interesi gaidu Latvijas Literatūras gada balvas ceremoniju – šī gada grāmatu raža sola sīvu konkurenci visās nominācijās. Arī konkurss “Zelta ābele”, kļuvis par nacionālas nozīmes radošo industriju konkursu, sāks izmantot vēsturisko Kārļa Goppera izdevniecības simbolu un, kā jau tas pēdējos gados ierasts, iecerējis krāšņu un sirsnīgu balvu pasniegšanas ceremoniju.”

KINO: Taps Latvijas simtgades filmas

Dita Rietuma
Foto – Valdis Semjonovs

DITA RIETUMA, Nacionālā kinocentra (NKC) direktore: “Nacionālais Kino centrs turpinās dažādas iniciatīvas, lai kino satuvinātu ar skolu mācību programmu, aicinot vispārizglītojošo skolu skolotājus izmantot mācību vielas apguvei arī latviešu filmas, to fragmentus – tās pieejamas portālā filmas.lv. Filmu skaits portālā tiks papildināts, gluži tāpat kā materiālu skaits, kas palīdzēs skolotājiem izmantot filmas mācību procesā. 2016. gadā notiks vairāku sengaidītu Latvijas spēlfilmu pirmizrādes – 21. janvārī Dāvja Sīmaņa spēlfilmai “Pelnu sanatorija” ar vācu zvaigzni Ulrihu Matesu galvenajā lomā. Sekos Renāra Vimbas spēlfilmas “Es esmu šeit”, kā arī Viestura Kairiša spēlfilmas “Melānijas hronikas” pirmizrādes. Šī ir ilgi gaidītā Latvijas Sibīrijas sāga – likteņdrāma, kas veltīta dramatiskiem Latvijas vēstures notikumiem. Gan “Pelnu sanatorija”, gan “Melānijas hronikas” ir vēsturiskas filmas. Savukārt debitanta Renāra Vimbas filma stāstīs par māsu un brāli, kuri dzīvo mūsdienu Latvijā un ir spiesti rēķināties ar vecāku prombūtni peļņas darbos Lielbritānijā.

2016. gadā sāksies darbs pie Latvijas simtgades filmu veidošanas. Programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” taps 16 pilnmetrāžas projekti – sešas spēlfilmas, divas pilnmetrāžas animācijas filmas un astoņas pilnmetrāžas dokumentālās filmas.”


MĀKSLA: Tēlniecības kvadriennāle atkal Rīgā

Igors Dobičins
Foto – Timurs Subhankulovs

IGORS DOBIČINS, biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) prezidents: “LMS vēlas turpināt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrādi. Veicināsim arī likumdošanas iniciatīvu par “Latvijas Mākslinieku savienības” likumu, kurā būtu paredzēts, ka LMS ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija.

Ceram, ka par spilgtu notikumu izvērtīsies starptautiskā izstāde “Rudens 2015/Barikādēm 25”, kas notiks no 13. janvāra līdz 14. februārim, un tai līdzās tiks izvērsta bagātīga izglītojošu satelītprojektu programma. Pie gaidāmajiem spilgtākajiem notikumiem pieskaitāmi vairāki “Latvijas Mākslinieku savienības muzeja” 15 gadu jubilejas pasākumi. Vēlos izcelt arī tēlniecības kvadriennāli Rīgā, kas ar četru gadu intervālu Latvijā notiek jau kopš 1972. gada. Intriģējošs, kā vienmēr, iecerēts festivāls “Mākslas dienas”, kura gaitā paredzēts mākslas simpozijs, vairāku izstāžu izveide un mākslas akcijas.”


BIBLIOTĒKAS: Grāmatniecības muzeju gaidot

Andris Vilks
Foto – Ieva Lūka/LETA

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors ANDRIS VILKS: “Būtu jāsakārto vairāki jautājumi, saistīti ar likumdošanu. Pasaulē pieaug valstu skaits, kurās ar likumu atrisināta digitālo publikāciju saglabāšana. Pašreizējie ierobežojumi neļauj pilnībā izmantot bibliotēku kā kultūras, komunikāciju izglītības un zinātnes centru. Plānojam jaudīgu digitalizācijas procesu restartu – tikai šoreiz visai kultūras mantojuma jomai. 29. augustā ir plānota Latvijas grāmatniecības muzeja atklāšana. Tiks organizētas vismaz četras nozīmē līdzvērtīgas starptautiskas konferences – Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas par digitālo pieeju kartogrāfiskajam mantojumam 11. konference, Eiropas RDA (“Resursu aprakstīšana un pieejamība” ir pasaulē visplašāk lietotās angļu-amerikāņu datu aprakstīšanas sistēmas pēctece digitālajā laikmetā) Interešu grupas konference, Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienības “Bibliotheca Baltica” 13. konference un starptautiska grāmatniecības vēstures konference, veltīta LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas bijušā vadītāja Dr. phil. Alekseja Apīņa 90 gadu ­jubilejai.”

DIZAINS: Izglītību – atbilstoši darba tirgus prasībām

Foto – LETA

ANDREJS BROKS, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs: “Aktīvi iesaistīsimies Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrādē. Savukārt sadarbībā ar KM, Nacionālo kultūras centru un Izglītības un zinātnes ministriju izveidotajām nozaru ekspertu padomēm ir būtiski turpināt darbību profesionālās izglītības satura reformas procesā, kas ietvers iesaistīšanos Dizaina profesiju kartes izstrādē, izpētot un sakārtojot nozares kvalifikācijas sistēmu, kā arī iesaistīšanos modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē, veicinot profesionālās izglītības programmu īstenošanu darba vidē balstītā izglītībā. Plānots iesaistīties arī Eiropas Sociālā fonda projektā “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai”. 2016. gadā turpināsim sākto projektu “Gada balva dizainā”, konferenci “Design.Experience.Challenges” un kopā ar partneriem rīkosim izstādi “Dizaina sala”.”

KULTŪRAS MANTOJUMS: Lai izdevīgi saglabāt

Foto – LETA

JURIS DAMBIS, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs: “Sāksim darba pārkārtošanu vairāk uzticoties tiem, kam ir pieredze un zināšanas un kas atrodas vistuvāk piemineklim, radot situāciju, lai ekonomiski izdevīgāk būtu pieminekli saglabāt, nevis postīt. Sāksim virzīt priekšlikumu, lai Inspekciju līdz 2018. gadam pārveidotu par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Īpašu uzmanību veltīsim apdraudētā stāvoklī esošu kultūras pieminekļu neatliekamiem glābšanas pasākumiem, kultūrvēsturisku ainavu saglabāšanai un attīstībai, Rīgas pils kastellas daļas projektēšanas un atjaunošanas darbu kvalitātei, Norvēģu finanšu instrumenta atbalstīto projektu restaurācijas darbu kvalitātei, ar Latvijas simtgades svinībām saistītu pasākumu plānošanai un gatavošanai, kustamu kultūras vērtību aprites jautājumu sakārtošanai, ES struktūrfondu jaunā perioda finansējuma apgūšanas atbalstam. Ēku kompleksu M. Pils ielā 17, 19, 21 un Pils ielā 20, 22 veidosim par materiālā kultūras mantojuma kompetenču centru. Turpināsim veidot informācijas sistēmu “MANTOJUMS”.”


DIGITALIZĀCIJA: Paplašināt pieeju mantojumam

Foto – LETA

“Kultūras informācijas sistēmu centrs” (KISC) direktors ARMANDS MAGONE: “Lai nodrošinātu sabiedrības plašu piekļuvi digitalizētajam kultūras mantojumam, pirmkārt, ir jāsakārto autortiesību jautājums, un pie tā aktīvi strādājam, meklējot dažādus risinājumus. Viens no tādiem ir pašvaldību publisko bibliotēku vienotais tīkls. Šis ir patiešām nopietns izaicinājums – sakārtot autortiesību regulējumu tā, lai digitalizētais kultūras mantojums nonāktu līdz katram iedzīvotājam viņam ērtā veidā un vietā. Otrs izaicinājums ir digitalizētā mantojuma integrēšana izglītības sistēmā un iekļaušana skolu programmās. Joprojām spilgts un sabiedrības uzmanību piesaistošs pasākums būs latviešu filmu portāls filmas.lv.­ 
KISC organizēs informatīvus un mācību vebinārus (seminārus tiešsaistē) kultūras un atmiņas institūciju darbiniekiem. Izmēģināsim e-grāmatu izsniegšanu pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Tas būs pilotprojekts, kurā pagaidām sadarbojamies tikai ar dažām izdevniecībām un nedaudzām bibliotēkām.”

KULTŪRIZGLĪTĪBA: Gaidāmas nopietnas reformas

Jaunā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece kultūrizglītības jautājumos Dace Ziemele.
Foto: LETA

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietniece kultūrizglītības jautājumos DACE ZIEMELE: “LNKC paredz sākt īstenot vairākus nopietnus kultūrizglītības politikas uzdevumus. Lai saņemtu ES fondu finansējumu, vairākas Kultūras ministrijas (KM) padotības mākslas un mūzikas vidusskolas kļūs par profesionālās izglītības kompetences centriem. LNKC organizēs ikgadējos mūzikas un mākslas skolu audzēkņu valsts konkursus – ģitāras, kokles un akordeona spēlē, mūzikas teorijā, kā arī datorgrafikā, keramikā un dizainā.

Tiks pasniegta ikgadējā KM balva jauniešiem starptautisko konkursu un izstāžu uzvarētājiem mākslu nozarēs un Cimzes balva ievērojamākajiem kultūrizglītības pedagogiem. Turpināsies LNKC sadarbība ar darba devējiem kvalifikācijas eksāmenu prasību izstrādē un norisē.”

ARHĪVI: Tiešsaistē – arī Latvijas kinohronikas

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore MĀRA SPRŪDŽA: “Turpināsim samazināt administratīvo slogu gan privātajām, gan publiskajām personām, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā arī paredzot dokumentu par personas darba vai arī dienesta gaitām, kas pierāda sociālās apdrošināšanas stāžu, glabāšanas termiņu samazināšanu no 75 līdz desmit gadiem. Tas iespējams, jo, sākot ar 1999. gadu, Valsts ieņēmumu dienestam ir pilna informācija par sociālajiem maksājumiem. Starp notikumiem nozīmīgākie – grāmatas “Gleznotāja F. J. Dēringa atmiņas” atvēršanas pasākumi. Projekta “Audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve. Latvijas kinohronikas” īstenošana, kad gada otrajā pusē tiešsaistē būs pieejamas Latvijas kinohronikas, kuras neaizsargā autortiesības. LNA pasākumu cikls “Latvija – 1991″ veltīts Latvijas valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai.”

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Bērnu muzikālā studija “Kukaiņi” svin 15 gadu jubileju un aicina uz “Kukaiņu lidojumu”
20 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
VIDEO. Viestura Kairiša “Piļsāta pi upis” pirmizrādi gaidot, publisko treileri
21 stundas
LE
LETA
Kultūra
Atrasta filmas “Oļegs” operatoram piešķirtā “Liela Kristapa” statuete
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pūce pieļauj Rīgas domes atlaišanu, ja drīz nebūs risinājuma atkritumu apsaimniekošanas jomā
4 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
NEPLP: LTV netiek pie papildus finansējuma, jo nav paveikusi mājasdarbus
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Supermenu gaidot
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Indrašis: Rīgā spēlēt man ir emocionāli grūti
41 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Ceturtdien gaidāms vējains laiks
2 stundas