Kaktiņš: Varbūt šis ir punkts, kad tiešām beidzam šķērdēt naudu un tērējam to par lietu? 0
Valsts budžeta naudas tēriņi un OIK jautājums pēdējā laikā izpelnījušies plašu sabiedrības uzmanību, un diskusijas par to turpinās. TV24 raidījumā “Kārtības rullis” savu viedokli pauda sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš norādīja, ka bieži vien valsts naudas izlietojums rada jautājumus par efektivitāti un atbildīgu rīcību.
“Es piekrītu, ka nav tāda nedēļa, kad tu vienkārši neesi pārsteigts kārtējais pēdiņās šoks,” sacīja Kaktiņš. Viņš skaidroja, ka bieži vien jau virsraksti sociālajos medijos par pētījumu projektiem vai budžeta tēriņiem ilustrē plašu sabiedrības neapmierinātību, radot jautājumu – vai tiešām nauda tiek izmantota lietderīgi?
Viņš uzsvēra, ka šī situācija varētu būt brīdis, kad Latvijai jāsāk rīkoties atbildīgāk un efektīvāk: “Nu lūk, un tad klau, nu varbūt šis varētu būt kaut kāds punkts, kur tiešām beidzam naudu šķērdēt un tērējām kaut kā pa lietu, un tādā ziņā, ka tas viss OIK ir novedis līdz tam augstākam punktam, ka vienkārši vairs nav fiziski iespējams turpināt tā, kā tiek darīts līdz šim. Jo, no mana skatu punkta, nu, tam ir jāpieliek punkts vienā brīdī, ir jāpieliek punkts, un tad, nu, varbūt šī lieta, kas varētu pielikt to punktu, ir cerība, vismaz ir vāja cerība.”
Jau iepriekš skaidrojām, ka OIK saistīts ar atjaunojamo resursu enerģētikas atbalstu, iepērkot šādi saražotu elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT), kas sāka darbu 2014. gada februārī, tātad praktiski līdz ar OIK ieviešanas brīdi, informē, ka vidēji gadā no ražotājiem, kas pārdeva elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tika iepirktas 1,3 TWh elektroenerģijas, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Obligātā iepirkuma ietvaros periodā no 2014. gada pavasara līdz 2022. gada vidum kopumā iepirktas 10,5 TWh elektroenerģijas un samaksāts atbalsts virs tirgus cenas ražotājiem kopumā 1,485 mljrd. eiro apmērā.
EPT informē, ka, sākot darbu, no iepriekšējā publiskā tirgotāja pārņēma uzkrātās obligātā iepirkuma izmaksas 64,5 milj. EUR apmērā, bet laika periodā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 30. jūnijam saņemti OIK ieņēmumi 1 281,8 milj. eiro apmērā, tātad gandrīz 1,3 miljardi eiro. Jāpieskaita vēl arī valsts dotācijas OIK pieauguma ierobežošanai vai straujākam tās samazinājumam 286,5 milj. eiro apmērā un 18 miljonus eiro lielā valsts kompensācija – kopumā OIK Latvijas patērētājiem līdz 2022. gada vidum izmaksājis 1,59 miljardus eiro.
Tikai puse atbalsta atjaunojamiem resursiem
OIK veidā iekasētais atbalsts kopumā sadalījies uz pusēm – 738,8 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energoresursus, un 746,7 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju dabasgāzes koģenerācijā. Šo, otro, OIK atbalsta pusi Latvijas iedzīvotāji pamatoti uzskatīja par negodīgu un nepamatotu, jo elektroenerģijas ražošanai gāzes koģenerācijā nav nekāda sakara ar atjaunojamo resursu enerģētiku.
Sniegtā atbalsta rezultātā gāzes koģenerācijas staciju skaits Latvijā 2017. gadā sasniedza rekordskaitli – 204, taču, izbeidzoties vai samazinoties OIK atbalstam, šobrīd to skaits krasi samazinājies. Jau vairāk nekā 70 šādu gāzes koģenerācijas staciju pārtraukušas darbību, un tas liecina, ka vienīgais šo staciju veidošanas iemesls ir bijis atbalsta “izsūkšana”. Nezinu, vai visos gadījumos šīs stacijas viendienītes var saukt par negodīgas iedzīvošanās piemēriem, taču tas katrā ziņā bija neefektīva un neilgtspējīga valsts atbalsta piemērs.
Vai no šā scenārija varēja izvairīties? Kopumā – diez vai, jo šādu attīstību noteica ES pieņemtie lēmumi, ka gāzes koģenerācija ir atbalstāms ražošanas veids – Eiropā tolaik aktuāla problēma bija atteikšanās no ogļu izmantošanas un, salīdzinot ar ogļu dedzināšanu, gāzes koģenerācija ir ļoti ekoloģisks elektrības un siltuma ražošanas veids.
Saprotot to un arī rūpējoties par savas saražotās elektroenerģijas konkurētspējīgu cenu, lielākais gāzes koģenerācijas izmantotājs “Latvenergo” un pārējie pieteicās OIK atbalstam un to saņēma – līdz pat 2017. gada OIK izmaksu reformai, kā liecina klāt pievienotā tabula, pat lielākā apmērā nekā atjaunojamo energoresursu stacijas.
Taču 2017. gada OIK reforma liecina, ka atbalsts gāzes koģenerācijai varēja būt daudz mērenāks un tas būtu samazinājis apšaubāmās iedzīvošanās apmērus. Tādēļ jautājums, kuru vienmēr pieminēs, runājot par OIK, – vai nevarēja no paša sākuma izdarīt pareizi? Katrā ziņā “Latvenergo” savu OIK rezultātā iegūto peļņu vēl ilgi maksās atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmumiem – līdz pat 2040. gadam.
