VIDEO. “Viņš teica satriecoši pareizas lietas. Pat par Ukrainu.” Pugačova ar asarām acīs izsakās par Putinu un krieviem 0
Krievu estrādes dīva Alla Pugačova 7 gadus klusēja, tagad viņa Jūrmalā ir sniegusi vienu no savām atklātākajām intervijām, kur runā gan par savu privāto dzīvi, darbu, ģimeni, abām laulībām, meitu, kura Latvijā ir melnajā sarakstā, bēgšanu no Krievijas un arī Putinu.
“Es ilgi domāju, ka Putins taču nav dumjš cilvēks. Es taču viņu zinu. Ne gluži par viņu aģitēju, bet savu balsi atdevu. Es biju tādā sajūsmā! Domāju – nu, lūk, beidzot. Viņš teica satriecoši pareizas lietas. Pat par Ukrainu. Visu, ko es domāju, viņš runāja. Tas taču ir elks. Tāds cilvēks!” Pugačova stāsta intervijā.
Viņas attieksme pret Krievijas galvu sašūpojusies laikā, kad nogrima zemūdene Kurska.
“Man likās – tūlīt viņš atskries no Sočiem, visus nomierinās. Bet viņš neatbrauca. Pat iedomāties nevarat, cik žēl man ir par to, kas šis viss notiek. Pēc tam viss beigsies un būs normāli, ja? Bet cilvēkus taču vairs neatgriezīsi. Salauzti likteņi. Nelaime,” saka Alla.
«Es piedzimu staļinismā – bija vieni vienīgi aizliegumi. Toreiz rādīja pa televizoru, kā visi raudāja, uz bērēm gāja cilvēku pūļi. Ziniet, tādi svētki bija! Kuram pajautāsi, tas pateiks – svētki. (..) Taču aizliegumi tāpat bija. Mūs kristīja slepeni, garus matus nedrīkstēja audzēt. Visur bija šis ne, ne, ne… Spēja sarunāties un sarunāt – tas arī ir problēmas risinājums. (..) Es dzīvoju no kara līdz karam,” viņa secina.
Pametot Krieviju, Alla, protams, aiz sevis atstāja arī savu lielāko fanu pulku. Par saviem krievu atbalstītājiem viņa nav aizmirsusi!
“Paldies jums par abpusēju mīlestību un atbalstu visus šos gadus, šo pusgadsimtu. Paldies jums, ka arī tagad esat man blakus. Jums to pat nevajag man teikt. Klusējiet, jo es to zinu. Ir smagi, jo es viņus mīlu,” ar asarām acīs par saviem tautiešiem saka Alla.
“Es pārdzīvoju par viņiem – kā viņi tur dzīvo? Nezinot vēsturi, viņi lepojas ar savu vēsturi. Viņi nezina, kāda mums ir medicīna, bet lepojas ar medicīnas sistēmu. Visa šī ārišķība, protams, ir traģēdija,” uzskata dziedātāja.
“Iemācieties runāt patiesību. Mācieties tiekties uz labo un skaisto. Neko nevajag sagraut, vajag celt. Vajag lūgties par mieru, nevis baudīt karu. Un nevajag domāt slikti par cilvēkiem, ja jūs viņus nemaz nepazīstat. Padomju laikos bija tāda anekdote: Visiem lika no rīta ierasties Sarkanajā laukumā. Kas būs? Visus kārsim! Jautājumi ir? Jā, ir – virves ņemt līdzi, vai mums tās piešķirs? Lūk, tāda tauta, kas visu pacieš. Uz visu gatavi…”
