Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Aizpūta (2)

Foto - LETAFoto - LETA

“Naktī uz pirmdienu būs atkal vētra. Jāstāv stingri uz abām kājām, lai neaizpūš mūs visus jūrā!” Šie Laimdotas Straujumas vārdi “Vienotības” sestdienas kongresā tagad izskatās kā iekodēts ziņojums, jo tieši svētdienas nakts atrisināja ilgstoši uzturēto intrigu. Iepriekš tika prognozēts, ka Straujumas valdībai punktu pielikšot ES prezidentūras beigas, valsts budžeta apstiprināšana vai partijas kongress, bet nē – izrādās, ka vētra. Visvarenais dabas spēks…

Ja nopietni, tad gaisotni, kurā pēdējos mēnešos nācās strādāt valdības vadītājai, varētu apzīmēt ar darba attiecībās moderno terminu “mobings”. Skaidrojums no “Wikipedia” interneta vārdnīcas: “Mobings (no angļu valodas – nomākt, uzbrukt) ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar konfliktu. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības pēc slavenā teiciena “Ir cilvēks, ir pro­blēma, nav cilvēka – nav problēmas”.”

Jau kopš valsts prezidenta vēlēšanām žurnālisti L. Straujumu tincināja par atkāpšanos, bet paralēli tam attīstījās runas, ka varas grožus vēlas pārņemt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Dažreiz spīts var būt diezgan spēcīgs vadmotīvs, lai pierādītu, ka visi spriedelētāji un pro­gnozētāji kļūdās. Tomēr ar to vien nepietiek, ja ir runa par komandas darbu. Straujumas mēģinājumi demonstrēt izlēmību un patstāvību, piemēram, negaidīti atlaižot satiksmes ministru Anriju Matīsu bez saskaņošanas ar partijas vadību, tikai ieslēdza nākamo “mobinga” ātrumu. Turklāt arī sabiedrības atbalsta trūka, reitings kritās. Zīmīgi, ka, paziņojot par atkāpšanos, L. Straujuma nespēja formulēt, kāpēc viņa to dara tieši šobrīd. Lai gan turpat blakus stāvošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja: “Vēlētājs bija devis iespēju koalīcijai un parlamentam strādāt valsts labā, un man jāpauž nožēla, ka šī iespēja netika izmantota.” Te varbūt jāatceras, kā L. Straujuma nokļuva valdības priekšgalā – ar pierunāšanu, solījumiem, ka tie būs tikai daži mēneši līdz vēlēšanām un premjerei vienmēr būs drošā partijas aizmugure. Noskaņa, ka tā jau ir tikai “pagaidu valdība”, saglabājās arī pēc 12. Saeimas vēlēšanām, ko, piemēram, atklāti atzina Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Ja valdība ir “pagaidu”, tad iemesls tās krišanai nemaz nav vajadzīgs. Kā Šekspīra lugā par mori, kas savu padarījis un var iet… Jautājums tikai, kas tad būs “īstā” valdība? Kas būs solītie “jaunie cilvēki”?

Demisionējusī premjere nosaukusi divus kandidātus, kuri gan nav nekādi jaunie – paguvuši ministru krēslos bikses izsēdēt un pat partijas nomainīt. Tas ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēdējais jau atteicies, bet Kozlovskis ar atbildi nesteidzas. Ilgu laiku viņš bija viens no tiem ministriem, kura reitings nav ne pozitīvs, ne negatīvs, sabiedrība vienkārši nebija ievērojusi viņa darbošanos. Kluss, atturīgs drošībnieks, kas labāk pastāv ēnā. Ja valdības vadītājam jāaptver pēc iespējas plašāks laukums, tad Kozlovskis, tieši pretēji, – savas nozares ietvaros centies to sašaurināt. Viņu drīzāk varētu raksturot kā policijas ministru, nevis iekšlietu ministru. Galvenais viņa mērķis – cīnīties par policistu algām un meklēt iespējas uzlabot viņu tehnisko nodrošinājumu, kas, protams, ir labs darbs, taču iekšlietas un drošība ir daudz plašāki jēdzieni. Koz­lovskis nav inciators un politikas veidotājs, drīzāk jau paklausīgs ierēdnis, kas ievēro priekšrakstus un rīkojumus. Šo viņa pieeju spilgti raksturo 2013. gada notikumi, kad radikālās krievu organizācijas 16. martā pie Brīvības pieminekļa bija sarīkojušas jandāliņu, bet policija to nespēja novērst. “Ja mēs vērtējam tieši policijas rīcību, tad šajā gadījumā policija rīkojās atbilstoši likumam,” toreiz paskaidroja ministrs Kozlovskis. Taču viņš nav pārlieku jūtīgs pret kritiku, ir gatavs to uzklausīt un pakratīt galvu – jā, labosimies. Tāpēc arī koalīcijas partneriem viņa vārds šermuļus neuzdzen… atšķirībā no dažām citām kandidatūrām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja jau tie ministru krēslos ieceltie zinātu, ar ko viņiem jānodarbojas,nebūtu tik bieži jāmainās.Daži nudien atsēž pilnīgi bez iniciatīvas kā vecas ālavas un viņu atcelšanu pamana tikai ģimene, ja tāda ir. ķabineta sastāva maiņai ir vismaz tik tā labuma,ka visa veida apskatniekiem nodzen miegu.Diemžēl ne uz ilgu laiku.

  2. Neko neizpūta, bet gan tagad mēs visi viņai varam iepūst tajā galā, kas tajā bildē attēlots!
    Nekādas atbildības par sastrādāto, nekādu kreņķu. Var iet pelnītā atpūtā.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+