Asinssūcēji ganāmpulkā 0
Kā vasarā cīnīties ar knišļiem, odiem un dunduriem bioloģiskajā lopu ganāmpulkā? Anna Jurkāne Rēzeknes novadā
– Visbīstamākie ir knišļi. Savairojoties masveidā, tie var nodarīt lielu postu ganāmpulkā, dažkārt pat izraisa dzīvnieku nāvi, – uzsver entomologs Voldemārs Spuņģis. – Dunduri, dzēlējodi un miģeles nav tik bīstami, taču traucē lopiņiem baroties. Ja to ir daudz, dzīvnieki nespēj mierīgi ēst, krītas svarā, govis dod mazāk piena.
Knišļu kodumi izraisa dzīvniekam sāpes un iekaisumu, bet, ja brūču ir daudz, var iestāties anafilaktiskais šoks. Rezultātā dzīvnieks iet bojā no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem.
Knišļu aktīvais periods gan tagad jau ir beidzies. Tas sākas maijā un turpinās visu jūniju. Šie kukaiņi sastopami zemās, mitrās, applūstošās pļavās, purvainās vietās, kur apkārtējās vides apstākļi ir labvēlīgi to attīstībai. Jo apkārtnē vairāk šo zemo, mitro vietu, jo lielāka iespēja, ka arī knišļi neizpaliks. Olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī. Masveidā savairojas karstā, sutīgā laikā, kad ūdenstilpēs pazeminās līmenis un ūdens sasilst. Parasti knišļi ir aktīvi no rītiem un vakaros, karstās, sausās, vējainās dienās tie nelido.
Lopkopim jāseko laika apstākļiem, ganību stāvoklim, dzīvnieku labsajūtai un jāizšķiras, kad un kurās vietās laist mājlopus ganos un kad to labāk nedarīt.
Pamatnosacījumi mājdzīvnieku aizsardzībai
• Laikā, kad asinssūcējiem kukaiņiem ir aktīvais periods, dzīvniekus laiž ganībās pēc iespējas mazāk. Piemēram, maijā un jūnijā tiem nevajadzētu ganīties zemās, mitrās un applūstošās vietās, īpaši, ja manīti knišļu mākoņi.
• Lai pasargātu lopus no asinssūcēju kodumiem, pirms izlaišanas ganībās tos der apstrādāt ar repelentiem. Taču pirms šo kaitēkļu atbaidītāju iegādes noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo repelentu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana bioloģiski audzētiem dzīvniekiem ir aizliegta.
• Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma (piemēram, tesmenī), ieteicams iegādāties ziedes, kas samazina iekaisumu.
Lielākā daļa preparātu, ko izmanto tradicionālajās saimniecībās, nav piemēroti bioloģiskajām. Pirms jebkura preparāta (repelenta, ziedes, vai kāda cita līdzekļa) iegādes bioloģiskās saimniecības īpašniekam ieteicams konsultēties ar veterinārārstu, lai izvēlētos atbilstošāko. Izvērtējot situāciju, veterinārārsts arī noteiks piemērotākos profilaktiskos pasākumus (attiecībā uz kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanu kūtīs un citās dzīvnieku turēšanas vietās, kā arī mājlopu profilaktisko apstrādi). Saskaņā ar EK Regulas 889/2008 23. panta 1. punktu, bioloģiskajās saimniecībās profilaktiskajā ārstēšanā aizliegts izmantot ķīmiski sintezētas alopātiskās zāles vai antibiotikas. Ķīmiski sintezētas zāles drīkst lietot tikai retos gadījumos, kad ar bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautajiem profilaktiskajiem paņēmieniem dzīvnieku atveseļot nav izdevies un, lai novērstu tā ciešanas, ir nepieciešama ārstēšana. Tomēr, ja ārstētais dzīvnieks 12 mēnešu laikā saņēmis vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar alopātiskajām zālēm un tā produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, šo dzīvnieku un no tā iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiski ražotus.
Knišļi pārnēsā arī slimības. Ja tuvākajā apkārtnē ir ar pasterelozi slimi dzīvnieki, asinssūcēji kukaiņi šo mikrobu var ienest un izplatīt citā ganāmpulkā.
Protams, dzīvnieku vakcinēšana pret pasterelozi, neatbrīvo no rūpēm par ganāmpulka aizsardzību pret kukaiņiem un otrādi. Dzīvnieki jāpasargā no asinssūcējiem kukaiņiem, kā arī jāveic profilakses pasākumi pret pasterelozi.
Šai slimībai ir endogēna izcelsme, tātad dzīvnieks ilgstoši (pat līdz 12 mēnešiem) pasterelozes ierosinātāju nēsā elpošanas ceļos. Slimības uzliesmojumi saistīti ar provocējošu faktoru iedarbību – dzīvnieku turēšanu lielās grupās, kopšanas apstākļu pasliktināšanos, laika apstākļiem (lietainas, vēsas vasaras). Pirmie slimības simptomi ir dzīvnieka temperatūras paaugstināšanās, elpošanas un gremošanas traucējumi, kā arī caureja. Ierosinātājs no dzīvnieka organisma izdalās ar izelpojamo gaisu, iztecējumiem no deguna, arī ar siekalām un fekālijām.
Vakcinācija pret pasterelozi dod pietiekami labu aizsardzību, taču par tās nepieciešamību ganāmpulkā var izlemt vienīgi veterinārārsts, izvērtējot mājlopu veselības stāvokli.
