Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. novembris, 2015
Drukāt

“Ausma”: stāsts nav par Pavļiku vai Jančuku. Saruna ar kinorežisori Lailu Pakalniņu (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pagājušais gadsimts. Padomju Latvija. Kolhozs “Ausma”. Pionieris Jānis cēlu ideju vārdā nodod savu tēvu, “tautas ienaidnieku”, kurš neatbalsta jaunās dzīves principus. Un tēvs pavērš ieroci pret miesīgo dēlu… Šodien kinoteātros sāks rādīt vakar “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvojušo Lailas Pakalniņas vērienīgo starptautiska kopražojuma spēlfilmu “Ausma”. Kā teic pati režisore, viņas filmu stils būs pazīstams, taču šajā lentē notikumi risināšoties straujāk.

– Esat teikusi, ka ļoti vēlējāties uzņemt šo filmu. Kāpēc?

L. Pakalniņa: – Vēl studējot Maskavas kinoinstitūtā, izlasīju Aleksandra Ržešev­ska scenāriju Rīgā dzimušā leģendārā krievu režisora Sergeja Eizenšteina tā arī nekad neuzņemtajai filmai “Tērču pļava”. Scenārijs ārkārtīgi iepatikās. Tāds melnais humors kā nekur! Melni, briesmīgi, reizē arī smieklīgi. Tajā pašā laikā sapratu, ka tas nav domāts man – tas ir krievu stāsts un krieviem pašiem jātaisa filmas par savu valsti. Turklāt tolaik mācījos dokumentālā kino režisoros un domāju, ka dokumentālais kino ir labākais, kas var būt, ka nekad netaisīšu aktierkino. To sāku veidot sešus gadus pēc institūta beigšanas, kad uzņēmām “Kurpi”. Taču pavisam nesen, veidojot filmu “Picas”, ideja pēkšņi atgriezās, apmetot kūleni ar atklāsmi, ka man nav jātaisa filma Krievijā un par Krieviju. Tikpat labi stāsta darbība var notikt Latvijā, jo tas ir universāls, arī mēs esam gājuši cauri sociālismam, bet problēma attiecas arī uz visattīstītākajām valstīm. Tā ir vispārcilvēciska – kā cilvēks kļūst par nedomājošu skrūvīti, lielāka mehānisma sastāvdaļu? Viņš ne tikai nezina, uz kurieni virzās tā mašīna, bet nav arī vēlēšanās to uzzināt. Jo cilvēks kļuvis par tādu sajūsminātu skrūvīti.

– Varbūt vērts atgādināt, par ko ir stāsts scenārijā “Tērču pļava”?

– Visā Padomju Savienībā bija populārs sižets jeb, kā es saku, padomju laiku pasaka par Pavļiku Morozovu, pozitīvo puisīti, kurš patiesībā nostučīja savu tēvu, kurš bada laikā negribēja varai atdot pēdējo labības maisu. Ir dažādas variācijas par zēna bojāeju, versijas par to, kurš ģimenes loceklis viņu galu galā nogalināja, bet patiesība ir cita. Atmodas laikā šim Pav­ļika Morozova stāstam tika publicēti daudzi un dažādi atmaskojumi. Krievijā tajā reģionā tik tiešām bija gājis bojā kāds bērns. Bet viņu nenogalināja paša vecāki. Tomēr uztaisīja paraugprāvu, tiesāja nevainīgus cilvēkus, jo padomju propagandas mašīnai bija vajadzīgs šis stāsts par varonīgo pionieri. Ar šo sižetu ir iestudēta opera, sarakstītas neskaitāmas grāmatas un tā noskaņās būtu tapusi arī Eizenšteina filma “Tērču pļavas”. Man institūtā mācīja, ka Staļins esot pieprasījis noskatīties visu darba materiālu. Tautu tēvs astoņas reizes vērojis, kā pa dubļiem ripo mucas, līdz noteicis – pietiek… Kāpēc jānodarbojas ar kaut ko tik absurdu? Droši vien patiesība meklējama dziļāk, tā nebija saistīta ar dubļiem un astoņām ripojošām mucām. Gan jau tika saskatīts kaut kas politiski nepareizs un filma tika aizliegta.

– Dīvaini, kas toreiz varēja nepatikt, ja jaunietis iestājās par padomju varu un nodeva pat savu tēvu?

– Bet runa ir par to, kā filma uzņemta! Varbūt vadonis saskatīja kaut ko bīstamu rakursos, montāžā? Nedomāju gan, ka Eizen­šteins būtu kaut mirkli gribējis vērsties pret padomju varu. Taču, ja Staļins iedomātos, ka, viņaprāt, filma ir galīgi nepareiza, kaitīga, tad vēlāk par slavenu kļuvušais režisors nebūtu pēc tās uzņēmis vēl vairākas citas filmas. Viņš būtu gājis bojā ar savu nepabeigto filmu “Tērču pļavas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Pakalniņas filma ir meli ar ātrumu 25 kadri sekundē.

  2. Man tā filma (“Ausma”) likās ļoti aptuvena. Darbība noris kaut kādos visai nekonkrētos padomju laikos, kautkādā visai nekonkrētā padomju visuma vietā ar vienu Latvijas pazīmi – varoņi runāja latviski. Tāda nekonkrētība nešķiet labas filmas pazīme.

  3. “Sižets ir tikai virsslānis, lai runātu par tumsonību, kas pārņēmusi cilvēku prātus un dvēseles.”
    ================================================================
    Tumsonība gaist, kad ausmas laiks sākas. Vēl viens no desmit latviešiem nav atjēdzis no pakalniņu pasakām:”Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.” Aivars Kļavis,rakstnieks (LVportals. 4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta? )

  4. Tā ir vispārcilvēciska – kā cilvēks kļūst par nedomājošu skrūvīti, lielāka mehānisma sastāvdaļu? Viņš ne tikai nezina, uz kurieni virzās tā mašīna, bet nav arī vēlēšanās to uzzināt. Jo cilvēks kļuvis par tādu sajūsminātu skrūvīti.

    Paradoksāli. Par to, kas notiek mūsdienās.
    Kāpēc oligarhi un mafijas nav pievaramas?
    Kāpēc mūs var apzagt?
    Kāpēc Eiropas attīstītajās valstīs ļaudis uzskata par pienākumu blēžus apstādināt par tiem ziņojot.
    Kempmaijera lieta, Lemberga prāva, visas prāvas, kur līdz patiesībai neesam tikuši.
    Izstāstiet, kad ziņotājs ir attaisnojams, un, kad nē.

  5. filmu vērts skatīties? Grīnveja Arhitekta vēders man ļoti patika. Apbrīnojami, ka Latvijā visa māksla augsta līmeņa, izņemot Valmieras uzvedumu Daugava, kuru pat neļāva noskatīties, tik slikta un kaitīga tā bija.

  6. Kas un kādas pasakas stāstīja Pakalniņas kundzei bērnībā? Paldies! Latvijas Radio, ka atceras par reāli notikušo – atgādina hoļivudizētajām par patiesajiem varoņiem:
    “„Labvakar, mazais draudziņ!” ar šiem vārdiem 1964. gadā Latvijas Radio sāka raidīt pasaciņu pirms miega. mazajiem radioklausītājiem. Un šķiet, ka ar šo balsi neviens nav jāiepazīstina, tik siltā tembrā pasakas mazajiem draugiem ilgus gadus stāstīja Operetes teātra aktieris Harijs Misiņš.”
    „Labvakar, mazais draudziņ!” (Lsm)

  7. Mūsdienas. 4.maija republika. Godīgs pilsonītis likumpārkāpējus nenodod ? Mēs dzīvojam pasakās:
    “Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā, nododot čekus un kvītis par pirkumu vai pakalpojumu, aģentūru LETA informē VID pārstāvji.”

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+