Ekonomika
Nauda

Ekonomikas izaugsme vēl var sagādāt pārsteigumus, vērtē ekonomisti0

Foto: REUTERS

Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste: Ekonomikas izaugsme straujākā pēdējos 7 gados

Iepriekšējais gads Latvijas ekonomikai bija ļoti labas izaugsmes gads. Gads, kurā tika sasniegts pēdējo 7 gadu laikā straujākais pieauguma temps. Izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs.

Provizoriskie dati rāda, ka 2018. gadā kopumā ekonomikas apjoms palielinājās par aptuveni 4,7% (neizlīdzināti dati). Būtisku devumu kopējā izaugsmē nodrošināja būvniecība, kuru uz priekšu virzīja gan Eiropas Savienības fondu projektu ieviešana, gan citas publiskās un arī privātās investīcijas.

Gada nogalē, proti, ceturtajā ceturksnī, izaugsmes temps nedaudz paātrinājās un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu bija 5%, salīdzinot ar atbilstošo ceturksni 2017. gadā.

Pēc lēnāka kāpuma trešajā ceturksnī būvniecība atkal kļuva par straujāk augošo nozari (apjomi +24%). Rūpniecībā bija vērojams stabils 2% kāpums, savukārt pakalpojumu nozares uzrādīja labu 4% pieaugumu.

Tādējādi 2019. gads ir iesācies uz spēcīgas izaugsmes viļņa, tomēr ilgstoši tik strauji augt nav iespējams, tāpēc sagaidām, ka šogad ekonomika augs lēnāk, jau tuvāk 3% nevis 5%.

Bezdarba līmenis ir 10 gadu zemākajā līmenī, vakances kļūst arvien grūtāk aizpildīt, un darba devēji turpina sūdzēties par darbinieku trūkumu, kas arvien vairāk ierobežos biznesa izaugsmes iespējas.

Papildus tam augsta ražošanas jaudu noslodze un arī izaugsmes bremzēšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās apgrūtinās eksporta audzēšanas iespējas, kas veido būtisku daļu no Latvijas ekonomikas.

Eiropas Savienības fondi joprojām būs un veicinās izaugsmi, taču ikgadējais pieaugums būs ievērojami mazāks, kas, visticamāk, atspoguļosies mērenākā būvniecības un arī investīciju pieaugumā.

Vidējās neto algas pieaugums nākamgad varētu būt ap 7,5%, ievērojami pārsniedzot inflāciju, ko prognozējam 2,5% apmērā.

Tas liecina par labu, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu lēnāku pirktspējas kāpumu, kas kopā ar nodarbināto skaita pieaugumu (daudz lēnāku gan nekā pērn) veicinās mājsaimniecību patēriņa kāpumu un radīs labas izaugsmes iespējas uz vietējo patērētāju orientētajām nozarēm.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: Ekonomika šogad – visas iespējas pārsteigt atkal

Pretēji runām par augošajiem recesijas riskiem daudzviet pasaulē, ko ietekmēja vājie ekonomikas dati un krītošā uzņēmība pret risku, Latvijas IKP pērnā gada 4. ceturksnī ir audzis par 5%, bet 2018. gadā kopumā par 4.8%.

Par šādu iespaidīgu kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstams kāpums ir vērojams arī daudzās pakalpojumu nozarēs, kas lielā mērā balstās to eksportspējā.

Kādas ir šī gada izredzes? Ārējās vides nosacījumi turpina vājināties, kas licis turpināt pazemināt daudzu reģionu izaugsmes prognozes. Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies.

Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Kā stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās karsēt būvniecības nozari, gan veicinās investīcijas.

Aktuāls paliek jautājums ir par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu. Tāpat nozares potenciālu ietekmēs viesstrādnieku piesaistīšanas gaita.

Ļoti iespējams, šogad turpināsim vērot izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas tuvākajos gados var kļūt par nozīmīgu izaugsmes dzinēju. Grūti prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču pašreizējās tendences norāda uz nelielu pozitīvu ieguldījumu IKP.

Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš. Šajos apstākļos mājsaimniecību patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem.

Bezdarbs turpinās sarukt, bet vidējais atalgojums – palielināties.

Pašreizējie daudzie ārējie faktori (tirdzniecības saspīlējums, ģeopolitiskā nestabilitāte vairākos reģionos, Brexit) ir palielinājuši nenoteiktību un turpinās nospiest izaugsmes vērtējumus, kas tālāk atsauksies arī uzņēmēju investīciju un patērētāju plānos.

Ja šīs vēsmas nostiprināsies, tas būs signāls arī Latvijai. Taču tas, visdrīzāk, jau izpaudīsies 2020. gadā. Pie esošās inerces un nosacījumiem, šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3.5%.

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: Būs vētra vai lietus, saulei spīdot?

Aizvadītais gads Latvijas ekonomikā bija lielisks. IKP pieaugums varētu būt paātrinājies par 0,1 vai 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar jau tā ļoti ievērojamo attīstības tempu 2017. gadā jeb 4,6%. Luminor prognoze 2018. gada sākumā bija 4,3%.

Prognoze par ekonomikas attīstības tempu 2019. gadā šobrīd ir 3,6%. Ņemot vērā to, kas notiek Latvijā, drīzāk gribas prognozi palielināt, bet, skatoties uz pasaules ekonomikas ziņām – samazināt.

4. ceturksnī IKP gada griezumā auga par 5,0% vai 5,5% sezonāli izlīdzinātajos datos, ko varbūt var uzskatīt par “godīgāku” ekonomikas temperatūras mērījumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos IKP auga par 1,1%, un tas ir vājākais sniegums pērn, taču joprojām ļoti patīkams.

Pārsteidz celtniecības spēja atgriezties pie īpaši strauja kāpuma jeb 24,0% gada griezumā. Pēc ļoti vāja snieguma 3. ceturksnī nedaudz sasparojusies rūpniecība, pieaugot par 2,0%. Apstrādes rūpniecības sniegums noteikti bijis labāks.

To, vai virsroku gūs pasaules viegli negatīvā vai Latvijas izteikti pozitīvā dinamika, rādīs laiks. Šobrīd var vien vēlēt visiem saglabāt mieru un neļauties satraukumam.

Pašsaprotamā tēze, ka Latvijas ekonomika nevar ilgstoši attīstīties bez augoša eksporta, reizēm nemanot pārvēršas priekšstatā, ka mūsu ekonomika ir pilnībā atkarīga no notikumiem eksporta tirgos.

Taču tā nav. Mūsu eksporta nozares vēsturiski ir spējušas palielināt pārdošanu pat brīžos, kad eirozonā ir recesija. Turklāt eksports pilnībā nenosaka mūsu ekonomikas ātrumu.

Pēdējo desmit gadu laikā strauji audzis uzkrājumu, bet samazinājies parādu apjoms. Augoša patēriņa, nodarbinātības, algu un optimisma spirāle kādu laiku var dzīvot pati savu dzīvi, ja vien situācija eksportā nekļūst pārāk skarba.

Privātais patēriņš veido vairāk nekā 60% ekonomikas, līdz ar to tam ir liela nozīme. Patērētāju ienākumi vairākus gadus auguši straujāk par patēriņu, kas Latvijai šķiet ļoti neraksturīgi. ES fondu cikla makroekonomiskā ietekme šogad varētu būt visaugstākajā līmenī.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvijas ekonomikas noskaņojuma indekss (ESI) ir augstā līmenī. Šodien Eiropas Komisijas publiskotajos datus ne rūpniecības, ne patērētāju noskaņojuma indeksā neredz ne mazāko krīzes bažu atspulgu.

Pasaules ekonomikas temperatūra kopš pērnā gada nogales strauji krīt, taču ir arī pretēji spēki.

Tāpēc pamata scenārijs šogad ir IKP pieauguma mēreni bremzēšanās. Līdzšinējā tempa noturēšana ir optimistisks, bet ne fantastisks scenārijs, varētu runāt par 20-30% varbūtību. Vienmēr ir iespējams, ka būs daudz sliktāk.

Taču, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas tiešām dramatisks, runa ir tikai par Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma tempa svārstībām, nevis bezdarbu, algu samazināšanos un tamlīdzīgu postu.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists: Ekonomikas izaugsme pērn ievērojami pārsniegusi prognozēto

Pērnais gads Latvijas ekonomikā noslēdzies uz ļoti pozitīvas nots un arī gada pēdējā ceturksnī ekonomikā ir turpinājusies negaidīti spēcīga izaugsme.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie aprēķini, 2018. gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 5,0% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu un līdz ar to IKP pieaugums Latvijā pērn kopumā sasniedza 4,8%, kas ievērojami apsteidz vēl gada vidū prognozēto.

Tik labs rezultāts lielā mērā sasniegts pateicoties negaidīti labiem rezultātiem būvniecībā, nekustamo īpašumu, banku un tranzīta nozarēs, kā arī nodokļu iekasēšanā. Vienlaikus tirdzniecībā, rūpniecībā un autopārvadājumos iepriekšējais gads ir bijis sliktāks kā gaidīts gada sākumā.

No šobrīd pieejamās informācijas var secināt, ka kopumā līdzīgas tendences turpinājušās arī pērnā gada pēdējā ceturksnī. Būvniecībā pieaugums paātrinājies līdz 24% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un pakalpojumos izlaide augusi par 4%.

Arī ostās un dzelzceļa pārvadājamos 2018. gada pēdējais ceturksnis bija labāks nekā 2017. gada nogale, savukārt VID dati liecina, ka patēriņa nodokļu ieņēmumi turpina augt ievērojami straujāk nekā ekonomika kopumā. Tikmēr rūpniecībā gada nogalē izaugsme bija vien 2%.

Pēdējie divi gadi Latvijas ekonomikā ir bijuši ļoti labi un ar šādu IKP pieauguma tempu virs 4% mēs varam cerēt ES vidējo dzīves līmeni sasniegt nedaudz vairāk kā 10 gados.

Taču es joprojām esmu skeptisks par to vai šādu pieauguma tempu spēsim saglabāt arī šogad, jo pozitīvie pārsteigumi pērn vismaz daļēji ir bijuši ciklisku faktoru un veiksmes rezultāts.

Piemēram, finanšu sektorā pērn pieaugusi banku peļņa, pat neskatoties uz straujo nerezidentu depozītu aizplūdi.

Taču tas vismaz daļēji ir noticis uz vienreizēju komisiju maksājumu rēķina un līdz ar to pēdējā gada Latvijas finanšu sistēmas satricinājumu ietekme makroekonomikas rādītājos vēl pilnībā nav atspoguļojusies.

Papildus tam iepriekšējos divos gados Latvijas ekonomikas izaugsmi ievērojami stimulēja ES fondu ieplūde, kas, pēc maniem aprēķiniem, IKP izaugsmi 2017. un 2018. gadā palielināja par aptuveni 1 procentpunktu.

Īpaši izteikti tas varētu būt bijis tieši pērnā gada pēdējā ceturksnī, jo līdz 2018. gada nogalei bija nepieciešams apgūt pietiekami lielu ES fondu apjomu, lai nepazaudētu daļu no šī perioda ES fondu pieejamā finansējuma.

Šogad šāds papildus izaugsmes impulss no ES fondiem vairs nav gaidāms, jo saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm ES fondu apguve tuvākajos gados saglabāsies 2018. gada līmenī.

Papildus tam kavēšanās ar valsts budžeta pieņemšanu un neskaidrības par pašvaldībām pieejamo līdzekļu apjomu, kā arī korupcijas skandāli Rīgas Satiksmē varētu aizkavēt atsevišķus pašvaldību investīciju projektu realizāciju.

Līdz ar to būvniecībā pieaugums šogad nebūs ne tuvu 20%, ko redzējām 2017. un 2018. gadā, bet drīzāk varētu būt ap 5% un šī gada nogalē iespējams pat mazāk.

Vienlaikus arī ārējā ekonomiskā vide Latvijai šogad būs nelabvēlīgākā pēdējo 3 gadu laikā.

Eirozonas apstrādes rūpniecībā novembrī fiksēts spēcīgākais kritums pēdējo 5 gadu, savukārt Vācijā dīzeļa emisiju skandālu rezultātā ražošanas apjomu kritušies pat par 5% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri un eirozonas lielākā ekonomika šobrīd balansē uz recesijas robežas.

Noskaņojuma rādītāji liecina arī par izaugsmes bremzēšanos arī Zviedrijā, kas Latvijas uzņēmējiem varētu būt pat nozīmīgāk par notiekošo Vācijā. Papildus tam pasaules tirdzniecībā novembrī fiksēts vājākais mēnesis pēdējo vairāk nekā 2 gadu laikā un arī decembris neizskatās iepriecinoši.

Uz šī fona Starptautiskais valūtas fonds jau paspējis samazināt globālās ekonomikas prognozi un Brexit, finanšu tirgus svārstības, protekcionisms, izaugsmes bremzēšanās Ķīnā un citi riski rada papildus draudus globālās ekonomikas izaugsmei.

Lai gan mans pēdējo mēnešu pesimisms attiecībā uz Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām pagaidām nav attaisnojies, es joprojām saglabāju savu Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā.

Tas, protams, ir ļoti piesardzīgs vērtējums un šī gada pirmais ceturksnis pagaidām izskatās pietiekoši labi, taču gada otrajā pusē sagaidu, ka izaugsme Latvijā bremzēsies un, manuprāt, pastāv aptuveni 30% iespēja, ka tā uz kādu brīdi var noslīdēt pat zem 2%.

FM: Latvijas ekonomika arī ceturtajā ceturksnī uzrādījusi ļoti augstus izaugsmes tempus

Lai gan situācija ārējos tirgos pēdējos mēnešos ir pasliktinājusies, Latvijas ekonomika arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniegusi ļoti augstus izaugsmes tempus, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu palielinoties par 5,0%.

Tas ir vēl nedaudz straujāks pieaugums nekā iepriekšējā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 4,7%. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas izaugsmes temps bijis spēcīgs, un IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 1,1%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs norāda, ka līdz ar ceturtajā ceturksnī sasniegto straujo kāpumu Latvijas ekonomika 2018. gadā kopumā ir palielinājusies par 4,8%, kas ir straujākais pieauguma temps kopš 2011. gada, pārsniedzot arī 2017. gadā sasniegto rezultātu.

Kopumā 2018. gads Latvijas ekonomikai bijis ļoti veiksmīgs, pat neskatoties uz problēmām, kas iezīmējās atsevišķos sektoros.

“Tomēr 2019. gada perspektīvas jāvērtē ļoti piesardzīgi, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos pasaulē, īpaši eirozonā, kas pasliktina Latvijas eksporta iespējas,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Straujo ekonomikas izaugsmi ceturtajā ceturksnī nodrošināja būvniecības nozare, kur tika sasniegts 24% pieaugums pret 2017. gada ceturto ceturksni. Būvniecības attīstību veicina būtiski pieaugušās Eiropas Savienības fondu investīcijas.

Tautsaimniecībā kopumā 2018. gadā budžeta izdevumi Eiropas Savienības fondu investīcijām pieauguši par 78%, sasniedzot 719 miljonus eiro.

Līdzās tam būvniecības izaugsmi veicinājusi arī pieaugusī privāto investīciju aktivitāte, tostarp vairāku lielu tirdzniecības objektu kā IKEA, Akropole nodošana ekspluatācijā, un aug arī biroju un dzīvojamo ēku būvniecība.

Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, skaidrs arī, ka būtisks devums ekonomikas kopējā izaugsmē ceturtajā ceturksnī bijis transporta un uzglabāšanas nozarei, kur ostu kravu apgrozījums ostās audzis par 23%, bet dzelzceļa kravu pārvadājumi palielinājušies par 14%, un audzis arī lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits.

Pakalpojumu nozares kopumā ceturtajā ceturksnī sasniegušas 4% pieaugumu, visticamāk spēcīgu kāpumu turpinot informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarei, un arī finanšu pakalpojumu nozares rezultāti varētu būt bijuši labāki nekā to varētu sagaidīt pēc nerezidentus apkalpojošā biznesa samazināšanās pagājušā gada laikā.

Vienlaikus mērenāki izaugsmes tempi bijuši rūpniecības nozarē, kas palielinājusies par 2%.

Zemāko izaugsmi šajā nozarē noteicis gan laika apstākļu noteiktais kritums elektroenerģijas ražošanā, gan zemāki pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā, kur pēdējos mēnešos jau varētu būt jūtama nedaudz vājāka ārējā pieprasījuma ietekme.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi pēdējos mēnešos nodrošinājis galvenokārt kāpums tādās nozarēs kā kokapstrāde, mašīnbūve un datoru un elektronisko iekārtu ražošana, kamēr lejupslīdi piedzīvo pārtikas rūpniecība un pēdējos mēnešos arī būvmateriālu ražošana.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes pēdējā pusgada laikā pastāvīgi ir tikušas pazeminātas, ko ietekmē tādi faktori kā augošās protekcionisma tendences un jau ieviestās tirdzniecības sankcijas, neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Vācijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, finanšu risku pieaugums Itālijā un Ķīnas izaugsmes palēnināšanās līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā.

Starptautiskais Valūtas fonds savās jaunākajās, 2019. gada janvārī publiskotajās prognozēs ir pazeminājis eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam par 0,3 procentpunktiem līdz 1,6%, un arī patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji Eiropā pēdējos mēnešos piedzīvo visai strauju kritumu, Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indeksam ESI janvāra beigās noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada.

Vienlaikus eirozonas PMI indekss, kas prognozē sagaidāmo ekonomikas izlaidi, ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo piecarpus gadu laikā.

Līdztekus ar ārējo risku paaugstināšanos arī iekšējie riski Latvijas ekonomikas attīstībai pašlaik ir vairāk lejupvērsti, tostarp saistībā ar situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs, kas potenciāli var vājināt ekonomikas izaugsmes tempus.

Tāpat arī finanšu pakalpojumu un tranzīta nozarēs visticamāk vairs neizdosies atkārtot pagājušā gada sniegumu.
Saistītie raksti

Tajā pašā laikā jāpiemin, ka 2018. gads vēlreiz ir apliecinājis Latvijas ekonomikas noturību pret dažāda veida iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, un diversificētā ekonomikas struktūra pašlaik nodrošina spēju dinamiski attīstīties ekonomikai kopumā, pat ja atsevišķi sektori saskaras ar problēmām.

Līdzīgi arī 2019. gadā, uz laiku vājinoties ārējam pieprasījumam, iekšzemes pieprasījums saglabāsies spēcīgs, ko nodrošinās gan privātā patēriņa kāpums, uzlabojoties darba ņēmēju situācijai un spēcīgi augot iedzīvotāju ienākumiem, gan investīcijas, saglabājoties augstai Eiropas Savienības fondu investīciju plūsmai.

LA.lv