Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. decembris, 2012
Drukāt

Ekonomisko spriedzi izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju

spriedzelet_7564523

Neskatoties uz Latvijas valdības paziņojumiem par tautsaimniecības strauju atveseļošanos un ekonomikas rādītāju uzlabošanos, sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, ziņojumā starptautiskajiem partneriem par nabadzības risku Latvijā norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Dati liecinot, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, bet, gluži pretēji, turpina pieaugt. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40% Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar “Eurostat” datiem Eiropas Savienībā (ES) vidēji dalībvalstu valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 29,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas valdība šim mērķim novirza tikai 17,8%, kas ir otrais zemākais rādītājs dalībvalstu vidū.

Tiesībsargs akcentē, ka “Eurostat” aprēķinātais nabadzības riska slieksnis Latvijā 2011.gadā bija 147 lati mēnesī vienai personai. Savukārt vecuma pensiju apmērā līdz 50 latiem patlaban saņem 1106 Latvijas pensionāri, bet vecuma pensiju no 50 līdz 150 latiem saņem 100 083 seniori.

Invaliditātes pensija šā gada septembrī izmaksāta 69 633 Latvijas iedzīvotājiem, un tās vidējais apmērs ir 119 lati. “Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus, ir iespējams secināt, ka aptuveni 170 000 jeb 8,5% Latvijas iedzīvotāju – pensionāri un personas ar invaliditāti, kas cilvēktiesību kontekstā uzskatāmas par mazāk aizsargātākām iedzīvotāju grupām, kurām nepieciešams īpašs valsts atbalsts, – Latvijā ir pakļauti nabadzības riskam,” norāda Jansons.

Jansons vērsa uzmanību uz to, ka minimālā darba alga Latvijā kopš pērnā gada 1.janvāra ir noteikta 200 lati mēnesī, taču pēc nodokļu nomaksas iedzīvotāja iztikai paliek 144 lati, tātad summa, kas ir mazāka nekā aprēķinātais nabadzības riska slieksnis. Dati liecinot, ka minimālo darba algu vai summu, kas mazāka par to, saņem 190 000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir ceturtā daļa no visiem darba ņēmējiem.

Dati arī atklāj, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrā ceturkšņa beigās bija 15,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Turklāt 45,8% bezdarbnieku bez darba ir ilgāk nekā gadu, tātad viņi ir iedzīvotāji, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un potenciāli tiek pakļauti nabadzības riskam. Kā norāda Jansons, Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu saturs liecina, ka faktiskais bezdarba apmērs varētu būt vēl augstāks, jo daļai ilgstošo bezdarbnieku ir zudusi motivācija apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūru, līdz ar to tie bezdarbnieka statusu ir zaudējuši un netiek uzskaitīti kā bezdarbnieki.

“Protams, dati attiecībā uz iedzīvotāju ienākumiem, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī un nelegālo nodarbinātību, var nebūt objektīvi, tomēr, manā ieskatā, visi iepriekš minētie rādītāji ir pietiekami satraucoši, lai uz to vērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību,” akcentē tiesībsargs.

Tiesībsargs nosūtījis aicinājumu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam, Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam, Eiropas Komisijas viceprezidentei, Eiropas komisārei tieslietu, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviānai Redingai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijai, Pamattiesību aģentūrai un Starptautiskajam Ombudu institūtam savas kompetences ietvaros izmantot līgumā par Eiropas Savienību un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās tiesības un pilnvaras, lai iespējami novērstu sociālo tiesību pārkāpumus dalībvalstu rīcībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+