Latvijā
Politika

Kas glābs “Vienotību”? Politologs: “Pabrikam dreb bikses, ka citādi netiks ievēlēts.” 16

Foto-LETA

Vai partiju apvienība glābs “Vienotību”?

Piektdien, 14.jūlijā, partijas “Vienotība” valdes sēdē eiroparlamentārietis Artis Pabriks aicina partijas biedrus nākamajās Saeimas vēlēšanās veidot kopīgu sarak­stu ar vēl trijām partijām – Latvijas Reģionu apvienību (LRA), “Latvijas attīstībai” (“LA”) un Jauno konservatīvo partiju (JKP).

A. Pabriks bija viens no tiem “Vienotības” biedriem, kuri aicināja meklēt domubiedrus un veidot vienotu sarakstu ar citām līdzīgi domājošām partijām jau Rīgas domes vēlēšanās, taču tobrīd vienojās tikai Reģionu apvienība ar “Latvijas attīstībai”, kas kopā guva labākus panākumus nekā “Vienotība”, startējot vienatnē. A. Pabriks teic, ka lielākā daļa partijas biedru tolaik vēl nav bijusi tam gatava. Arī J. Pūce apgalvo, ka pavasarī “Vienotība” atteikusies veidot kopīgu sarakstu. Tikmēr Saeimas deputāte “Vienotības” frakcijā Ilze Viņķele teic, ka tā nu gluži neesot bijis, ka tieši “Vienotība” no sadarbības atteikusies.

Cer uz jaunām asinīm

Skaidrojot sadarbības nepieciešamību, Pabriks teic, ka visas minētās partijas balstās uz līdzīgām vērtībām, taču šobrīd tām sanāk savā starpā konkurēt un cīnīties par vienu un to pašu vēlētāju. “Latviski labējie un centriskie politiskie spēki šobrīd ir sašķēlušies molekulās,” tā situāciju raksturoja Eiropas Parlamenta deputāts. Viņaprāt, šiem spēkiem izveidot vienu kopīgu partiju gan būtu diezgan nereāli, tomēr kopīgs saraksts nākamajām Saeimas vēlēšanām gan varētu tapt.

Jāpiebilst gan, ka minētajās partijās ir personas, kas jau darbojušās “Vienotībā” vai tās priekštecē “Jaunajā laikā”. Piemēram, bijušais Saeimas deputāts Edgars Jaunups tagad ir “Latvijas attīstībā”. Vai bija jēga sadalīties, lai atkal apvienotos? Pabriks atzīst: vēsture sadarbībai var traucēt, taču apvienībā varētu būt arī cilvēki, kas politikā ienāks tikai tagad, un viņu klātbūtne varētu mazināt rīvēšanos “veco buku” starpā.

Par jaunu cilvēku piesaisti politikai runā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns. Viņš par iespēju veidot kopīgu Saeimas vēlēšanu sarakstu ar citām partijām pagaidām nesaka ne jā, ne nē. 2018. gada rudens, kad gaidāmas šīs vēlēšanas, vēl ir gana tālu. Tāpēc esot pāragri spriest par iespējamiem sadarbības partneriem. Iespējams, JKP visus pārsteigšot ar kādu negaidītu risinājumu.

Gaida “Vienotības” galu?

Gatavību sadarboties ar “Vienotību” joprojām pauž gan Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, gan partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Tajā pašā laikā jūtams, ka tiek arī pieļauts: līdz nākamajām vēlēšanām “Vienotība” var sabrukt un tad tās biedri paši meklēs jaunas partijas. Pabriks atrunājas – varot jau cerēt iedzīvoties uz “Vienotības” sabrukumu, taču tas vājināšot visu labēji centrisko politisko flangu.

Apvienības pluss varētu būt arī tas, ka tajā būtu vieglāk sadzīvot politiķiem, kuru politiskie noskaņojumi var būt atšķirīgāki nekā monolītā partijā, norāda I. Viņķele. Politiķe atzīst: ja “Vienotība” nākamajās Saeimas vēlēšanās startēs ar atsevišķu sarakstu, viņa nepretendēs uz vietu tajā. Viņķeles uzskati kļuvuši pārāk atšķirīgi no citiem partijas biedriem. Taču, ja būs vairāku partiju apvienība, Viņķele tajā, iespējams, varētu atrast sev vietu. Viņa arī atzīstas cerībās, ka 2018. gada vēlēšanās varētu būt kāda jauna, liberāla partija, kuras veidošanā politiķe varētu piedalīties, ja vien būs gana daudz cilvēku, kas gatavi tādu dibināt. Iespējams, tas izšķirsies pēc 23. septembra, kad paredzēts “Vienotības” kongress.

Pabriks ir optimistisks: politiskā vēsture parāda arī to, ka Latvijas politikā apvienībām veicas gluži labi: ilgdzīvotāja ir Zaļo un zemnieku savienība, par vienotu partiju kļuvusi Nacionālā apvienība, savulaik apvienība bijusi arī “Vienotība”.

Taču apvienību veidošanai ir arī vairāki mīnusi. Pirmkārt, grūtāk sadalīt vietas deputātu kandidātu sarakstā. Otrkārt, vēlētājs ne vienmēr pozitīvi raugās uz šādu sadarbību: par vienu no partijām viņš ir gatavs balsot, bet par piedāvāto komplektu ne. J. Bordāns gan saka: matemātiska rēķināšana ne vienmēr der politikā. Jādara tas, kas šķiet svarīgi, nevis izdevīgi.

Politologs: “Bikses dreb!”

Ivars Ījabs, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs: Artis Pabriks šādu apvienību gan gribētu veidot, jo viņš no šādas apvienības saraksta labprāt kandidētu 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņam dreb bikses, ka citādi netiks ievēlēts. Šāda apvienība būtu izdevīga arī citiem “Vienotības” biedriem, kuri baidās zaudēt savas siltās vietiņas. Tāpat apvienība varētu būt noderīga LRA un “LA”, jo arī viņi, tāpat kā “Vienotība”, šobrīd partiju reitingos ir zem piecu procentu robežas. Savukārt JKP šāda apvienība vismaz pašreiz nav sevišķi vajadzīga un varbūt var pat nākt viņiem par sliktu, jo diez vai tie vēlētāji, kas grib balsot par Jutu Strīķi, grib balsot arī par Juri Pūci un Solvitu Āboltiņu. Nevajadzētu uzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura 2010. gadā uzkāpa Andris Šķēle kopā ar Aivaru Šleseru izveidojot apvienību “Par labu Latviju”, kam bija absolūti nesavienojams elektorāts. Nevajag domāt, ka no apvienošanās partijas tikai iegūs un ka visus procentus pēc apvienošanās varēs skaitīt kopā. Turklāt jaunajiem, nelielajiem politiskajiem veidojumiem ļoti jāuzmanās no pievienošanās vecai, problemātiskai partijai, kas ātri vien varētu viņus aprīt.

LA.lv