Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Ilzes Strekavinas gleznas apritē “Arsenālā”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ilze Strekavina. "Komentārs".

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 8. februārim skatāma mākslinieces Ilzes Strekavinas personālizstāde “Aprite”. Izstādē ir iespēja apskatīt mākslinieces nozīmīgāko gleznu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeju krājumiem un Gunta Belēviča, kā arī mākslinieces privātās kolekcijas.

Izstādes kuratore Līga Lindenbauma: “Vārds “aprite” Ilzes Strekavinas daiļradē ir vairākkārt izmantota metafora, kas apzīmē ideju, norišu maiņu. Tas labi raksturo arī pašas gleznotājas radošo ceļu. Lai gan spoži ienākusi Latvijas mākslā 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā daudzsološa savas paaudzes autore, šobrīd Strekavinas vārdu un darbus gan profesionāļu, gan plašākā interesentu lokā zina vien retais.”

Mākslinieces darbi kopš 80. gadiem izstādīti reti. I. Strekavinas pirmā personālizstāde norisinājās 1984. gadā Zinību namā Rīgā. Toreiz kritiķi Pēteris Bankovskis un Aleksis Osmanis to izcēla kā notikumu Latvijas glezniecībā, katrs savā veidā secinot, ka jaunās autores “glezniecība nav nedz aci tīksminoša, nedz viegli uztverama, nedz ar satura kvalitātēm skatītāja patmīlību kutinoša”.

Raksturojot mākslinieci, L. Lindenbauma teic: “Strekavina savos audeklos apvienoja abstrahētu, plaknē balstītu formālo valodu, latviešu glezniecībai piemītošās tonālās vērtības un filozofisku priekšstatu uzlādētas tēmas. Strekavinas gleznās strāvoja bezkompromisa ideālu meklējumi, pēc P. Bankovska teiktā, pat latviešu mākslai netipisks “atsvešināti vēss intelektuālisms”, darbus padarot par plaši tulkojamiem un saturiski ietilpīgiem “plastiskiem komentāriem”, kā to aprakstījis A. Osmanis.”

Savukārt tagad Tautas glezniecības studijas “Varavīksne” vadītāja I. Strekavina raksturojot savu audzēkņu darbus teikusi: “Mūsdienu pasaules uztvere vairs nenomoka sevi tikai ar lineārām asociācijām par pasauli kā paralēlu svītru kārtojumu. Tāpat tā neapskata vēstures, Visuma, sabiedrības, laika attīstību kā lineāru vienvirziena parādību. Blakus toleranti pastāv dabas, dzīvnieku un cilvēku pasaules. Arī dažādi apziņas līmeņi – sapņi, iztēle, intuīcija, kultūras asociācijas. Tas, kas viens otru neizslēdz. Mēs taču nebrīnāmies par cilvēka labās un kreisās acs doto atšķirīgo īstenības atspoguļojumu. Tikai kopā tās rada aptverošāku redzes tēlu. Pasaulē, kuru mūsdienu zinātnieki sauc par “līdzdalības Visumu”, svarīgs ir vienojošais, harmonizējošais, uz gudru attīstību vērstais redzējums, kas tādējādi ļauj izprast sabiedrības un tās radošuma iekšējās sakarības un nianses.”

Pēc veiksmīgās debijas mākslinieces darbi līdz 90. gadu sākumam parādījās atsevišķās kopizstādēs. “I. Strekavinas 80. un 90. gadu mijas lielformāta gleznu varoņos – simboliskos, mitoloģiskos tēlos, kuri apdzīvo ekspresīviem, nemierīgiem triepieniem radītu virmojošu pasauli, – manāmas aktuālo politisko un sociālo notikumu refleksijas. Vēlāk, sakrītot ar autores aktīvās gleznošanas beigām, viņas darbi tika demonstrēti tikai dažu kolekciju ekspozīcijās,” teic L. Lindenbauma.

Māksliniece I. Strekavina dzimusi 1948. gadā. Viņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Kopš 1975. gada vadīja Tautas glezniecības studiju “Varavīksne” VEF Kultūras pilī. 1984. gadā sarīkotās izstādes panākumi iedvesmoja Tukuma Mākslas muzeju veidot tās rekonstrukciju, kas 2013. gadā bija skatāma muzejā izstāžu sērijas “Duets” programmā pārī ar Daigu Krūzi. Izstādes kuratore bija L. Lindenbauma.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+