Inovācijas koka māju būvei 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Latvijas kokrūpniecība nevar palielīties ar izgudrojumu patentiem, bet ar ideju komercializāciju. Tomēr eksperti iesaka tomēr vairāk fokusēties gan uz jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, gan uz šo produktu pozicionēšanu tirgū.
No 15 SIA “Meža nozares kompetences centrs” (MNKC) pētījuma projektiem šobrīd pabeigti ir divi salīdzinoši nelieli pētījumi. Pārējiem termiņš ir nākamā gada vidus, kad noslēgsies ES plānošanas perioda 2007. – 2013. gadam kompetenču centru atbalsta programma, apstiprina MNKC direktors Valdis Egle. Atšķirībā no citu nozaru kompetenču centru pētījumiem MNKC tie esot samērā plaši, stratēģiski un nerisinot sīkas, ikdienišķas biznesa problēmas. Nozares vadošie uzņēmumi un zinātniskie institūti šajā inovāciju un pētniecības “dūrē” apvienojās pirms vairāk nekā trijiem gadiem. Lielāko daļu no pētījumu izmaksām sedz ES.
“Inovācijas ir atklājumi, tehnoloģiju pārneses, kuras ir komercializētas, jeb inovācijas kritērijs ir tas, ka par to kāds ir saņēmis naudu,” saka SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” valdes loceklis Andrejs Domkins. “Pārsvarā tomēr mūsu uzņēmēji atšķirībā no ārzemju uzņēmējiem pašlaik ir vairāk tendēti uz inovācijām procesu optimizācijā, lai varētu samazināt ražošanas izmaksas, nevis inovācijām augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā,” secina “Coface” pārdošanas un mārketinga direktore Sandra Smiltniece.
Nozares pragmatismu atspoguļo arī LLU Meža fakultātē martā notikušajā konferencē “Zinātne un prakse nozares attīstībai” Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa apšaubītā līdzekļu ieguldīšanas efektivitāte fundamentālajā zinātnē un ieteikums izmantot citu valsts zinātnieku atklājumus Latvijā, tos attīstot tālāk. “Nevarētu apgalvot, ka produktu inovācijas Latvijas kokrūpniecībā ir ļoti izplatītas. Zināmi vien atsevišķi uzņēmumi, kas mēģina strādāt šajā virzienā, piemēram, apsveicami ir “Latvijas finiera” centieni attīstīt savus produktus un kāpt augstāk pa pievienotās vērtības kāpnēm. Latvijas kokrūpniecības nozarē tomēr galvenokārt dominē tradicionālā produkcija, fokusējoties uz kokmateriālu, enerģētiskās koksnes u. c. produktu ražošanu. Patiesībā tas arī nav slikti, ņemot vērā nozares raksturu (cikliskums, utt.),” saka SEB bankas Korporatīvās analīzes pārvaldes vadītājs Ivars Žukovskis.
Cieši saistīti ar ražošanu
Vēl pirms Latvijas iestāšanās ES Latvijas Kokrūpniecības federācija, piesaistot ES naudu, izveidoja laboratorijas, uz to bāzes – “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu”, stāsta A. Domkins. Savukārt MNKC izveidots kā “sadarbības platforma uzņēmējiem un zinātniekiem”, skaidro V. Egle.
Bez jau minētā SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” uzņēmējiem Latvijā atbalstu sniedz gan Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”, gan Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, gan augstskolas. “Latvijas meža nozares izvēle veidot kompetences centru ir visnotaļ pareizs ceļš, jo, lai radītu inovāciju, nepietiek tikai ar labu fundamentālo zinātni, ir jābūt arī ciešai saitei ar ražošanu. No simts idejām labi ja četras piecas ir dzīvotspējīgas. No tām varbūt tikai viena ir komercializējama. Kad sākas komercializācija, sākas arī pētījumi, tehnoloģiju pārnese, stiprības pārbaudes utt.,” skaidro A. Domkins. Piemēram, “Latvijas finieri” interesē pētījumi ražošanā lietoto ķīmisko materiālu sastāviem un cietēšanas procesiem, par koksnes produktu izmantošanas veidiem, arī par koksnes bioloģisko aizsardzību un termisko modifikāciju.
“”Silavas” inovācijas ir selekcija. It kā nav fundamentālu atklājumu, bet, lai veiktu selekcijas darbu, vajadzīga augsta kvalifikācija. Tiek radīti jauni produkti, bet patentu nav. Reālā efektivitāte ir šo pētījumu komercializācija. Ja, pateicoties “Silavas” darbam ,”Latvijas valsts meži” palielina savu mežu vērtību, izveido produktīvākas audzes, noturīgākas pret slimībām, tā ir ideju komercializācija. Strauji attīstās ķīmija, piemēram, izstrādātas jaunas līmes, tas savukārt nozīmē, ka ir jāpēta, kas jāmaina tehnoloģijā, lai to izmantotu. Pēdējos gados tirgus pieprasījums atbrīvoties no formaldehīdu emisijas. Kurš ātrāk šo ideju komercializēs, tas būs ieguvējs,” saka A. Domkins.
Latvijā koksnei kā dabas resursam ir ierobežojošs apjoms, turklāt arī lokāli izaudzēšanas process prasa vairākas paaudzes. Līdz ar to pastāvēt var tikai tie uzņēmumi, kas spēj katram koksnes kubikmetram pievienot pēc iespējas lielāku vērtību.
Eiropā pašreiz pieaug pieprasījums pēc tā dēvētajām pasīvajām mājām, kuru ražošana atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko pēdu. Kopumā pasaulē arvien lielākus apjomus uzņem “zaļais patēriņš”. Jautājums, kā izdarīt, lai saražotais produkts, piemēram, draudzīga māja, būtu pircējam arī nopērkama, par izaicinājumiem zinātniekiem un uzņēmējiem saka S. Smiltniece.
Palielinās interese pēc koka mājām
Patēriņa tirgus uz noteiktiem produktiem būtiski mainās, iepriekš teikto apstiprina A. Domkins. Piemēram, somi līdz 2030. gadam grib pilnībā nomainīt koksnes pārstrādes produktus. Eiropā arvien pieaug pieprasījums pēc zemas enerģijas patēriņa, tāpēc ražotājiem ir būtiska interese par “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” pētījumiem par koka māju siltumizolāciju, apdari utt., piemēram, SIA “Dendrolight Latvia” no šūnu koksnes izgatavotās mājas. Vai var mēģināt modificēt koksnes īpašības.
Vairākās valstīs vienlaikus sākts pētīt koksnes karsēšanas tehnoloģiju, lai koksni iegūtu izturīgāku. “Izaicinājums inovācijām ir tas, ka tirgus prasa, lai produkts neradītu modifikācijas procesā lielu slodzi uz vidi. Piemēram, ES patērētājs stingri skatās, kāda ir apkures granulu, kuras viņam pārdod, ekoloģiskā vērtība, jeb cik enerģijas patērēts, tās ražojot. Kādreiz granulas ražoja tikai no zāģskaidām, šobrīd jau pērk malku, smalcina, žāvē, presē. Pircējs grib zināt, ka tas ir zaļais kurināmais,” tā A. Domkins.
Kā vērā ņemams sasniegums nozarē ir SIA “Cross Timber Systems” Jelgavā veidotā lielizmēra krusteniski līmētu koka paneļu ražotne. Produkts pasaulē ir komercializējies tikai pēdējos gados. Pirmo reizi to sāka ražot 80. gadu vidū Vācijā. No šādiem paneļiem var būvēt vairāku stāvu mājas, stāsta A. Domkins. Plānots, ka ražotne darbu sāks 2015. gadā. Projekts tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.
Pavasarī arhitekti un pašvaldību pārstāvji iepazīstināti ar Austrijas pieredzi, ka var, piemēram, ēku fasādes apdarē izmantot arī nekrāsotu dēli, kura apstrādē nav izmantota ne ķīmija, ne papildu enerģija. Lai ietaupītu lielus resursus, esot tikai jāpamaina gaume, apliecina A. Domkins.
