Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2015
Drukāt

Izaugsme pievilcīgajā Rīgā plicinās reģionus, lēš uzņēmēji

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Pozīcija

Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks Kristaps Soms:

– Izstrādājot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju secināja, ka viens no izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes modeļa transformācijai ir reģionāli monocentriska attīstība, kas rada nelabvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai reģionos, veicina teritoriju depopulāciju un neefektīvu reģiona resursu izmantošanu. Monocentriskas attīstības turpināšanās var samazināt Latvijas konkurētspēju, jo pieaugs darbaspēka un infrastruktūras izmaksas monocentrā, bet netiks izmantotas citas izaugsmes iespējas reģionos. Tāpēc uzņēmējdarbības attīstība reģionos ir galvenais mērķis dažādās valsts politikās, kuru ietvaros īsteno dažādus pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

Piemēram, EM ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir iecerējusi atbalstīt reģionālo biznesa inkubatoru veidošanu, kā arī sniegt plašu atbalsta programmu klāstu iesācējuzņēmumiem, mikro un mazajiem uzņēmējiem, gan atbalstot prasmju attīstību un uzņēmējdarbības gara iedzīvināšanu, gan atbalstot uzsākšanas kapitāla ieguvi.

Sociālekonomiskās izaugsmes rosināšanai Latgales plānošanas reģionā Ministru kabinetā ir apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2015. – 2017. gadam, kas ietver noteiktus pasākumus reģiona attīstībai, tostarp arī uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Latvijā samazinoties iedzīvotāju skaitam par 6%, laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam uzņēmumu skaits kāpa par 21%, sasniedzot 156 023 uzņēmumus. Vienlaikus saglabājās liela ražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) atšķirība starp reģioniem. Piemēram, Rīgas reģionā IKP uz vienu cilvēku par 5% pārsniedz vidējo ES rādītāju, bet Latgales reģionā tas ir gandrīz trīs reizes zemāks. Arī vidējās darba samaksas (pirms nodokļu nomaksas) atšķirības ir būtiskas. Latvijā vidējā darba alga ir tuvu 800 eiro, Rīgā – tuvu 900 eiro, bet Latgalē – divas reizes mazāk. Kā izlīdzināt labklājības līmeni valstī? Kā reģionos attīstīt uzņēmējdarbību? Aizvadītajā nedēļā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepazīstināja ar vairāku gadu garumā veiktu pētījumu “Uzņēmējdarbība reģionos Latvijā: aktivitāte, sadarbība, konkurētspēja” un nosūtīja ieteikumus politikas veidotājiem.

 

Vispievilcīgākā – Rīga

Latvijas cilvēki uzņēmumu dibināšanā kļūst aktīvāki. Patlaban uz 1000 iedzīvotājiem darbojas 77 uzņēmumi. Rīgā un Pierīgā uzņēmumu daudzums pēdējos piecos gados kāpa attiecīgi par 40 un 35%, tomēr būtiska izaugsme bija arī citos reģionos – jaunu uzņēmumu skaits nevienā no tiem nebija mazāks par 20%. Vairāk nekā pusi no IKP Latvijā ražo Rīgā. Uz jautājumu, ja šodien dibinātu uzņēmumu, kur izvietotu centrālo biroju, gandrīz 60% uzņēmēju nosauc Rīgu. Četru gadu laikā (2009. – 2012. gads) IKP uz vienu cilvēku Latvijā kāpa par 23%, tostarp Pierīgā par 30%, Zemgalē – par 27%, Vidzemē – par 12%, bet Rīgā, Kurzemē un Latgalē – līdzīgi kā Latvijā, kopā ņemot. Pētījuma autori aprēķinājuši, ka laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam Latvijā aizņemto darba vietu skaits privātajā sektorā kāpa par 18%, sabiedriskajā sektorā – par 0,1%. Priekšgalā atrodas Pierīgas reģions ar 37% izaugsmi privātajā sektorā un 4% kāpumu sabiedriskajā sektorā. Vismazāk – par 2% – no jauna aizņemtas darba vietas Vidzemē, kur to daudzums sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7%. Savukārt Latgalē privātajā sektorā četros gados aizņemto darba vietu skaits kāpa par 14%, sabiedriskajā sektorā samazinājās par 5%. LDDK eksperts Jānis Hermanis vērš uzmanību, ka visos reģionos samazinājās cilvēku skaits. Latgale izceļas ar lielu proporciju sabiedriskajā sektorā darbojošos cilvēku. Valstī sabiedriskajā sektorā darbojas 290 000 cilvēku, 570 000 cilvēku ir nodarbināti privātajā sektorā, tātad attiecība starp pirmo un otro rādītāju veido aptuveni 1 : 2. Savukārt Latgalē tā ir 3:4. Latgalē arī bez darba ir tuvu pie 20% cilvēku, Rīgā – trīs reizes mazāk.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+