Mobilā versija
+0.5°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
9. jūnijs, 2015
Drukāt

IZM: Jaunais finansēšanas modelis uzlabos studiju kvalitāti (2)

Foto: LETAFoto: LETA

"Iespējamās misijas" direktore Mārīte Seile piedalās "Iespējamās misijas" akcijas "Iedvesmo mācīties!" atklāšanas preses konferencē, kuras mērķis ir iedvesmot skolēnus mācīties un iedrošināt viņu izvirzīt augstus mērķus, kā arī veicināt jauniešu saskari ar profesionāļiem ārpus skolas vides, kas palīdz veidot izpratni par teorētisko zināšanu pielietojumu dzīvē un karjeras izvēlēm.

Šodien Ministru kabinets atbalstīja izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņai. “Jaunais modelis ļaus mums finansēt tādu augstāko izglītību, kura ir cieši saistīta ar Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Jaunā kārtība rosinās augstskolas ciešāk saistīt izglītību un pētniecību un motivēs uzlabot studiju kvalitāti. Šis ir nozīmīgs lēmums, lai nākotnē Latvijas augstskolas spētu konkurēt ar Eiropas labākajām universitātēm” pēc MK lēmuma skaidroja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Jaunais modelis sakārto augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un ir balstīts uz trīs pīlāriem – finansējums studiju nodrošināšanai, finansējums par sasniegtajiem rezultātiem, un attīstības finansējums.

Reforma paredz pirmo pīlāru, studiju nodrošinājuma finansējumu, saistīt ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām. Ministrija aktualizēs arī “studiju vietas” izmaksu aprēķina metodiku un studiju izmaksu koeficientus. Augstākās izglītības institūcijām būs jāievieš rezultātu pārvaldība un rezultātos balstīta personāla atalgojuma sistēma.

Otrais pīlārs, snieguma finansējums, tiks piešķirts institūcijām, kuras vislabāk iesaistījušas pētniecībā studentus un jaunos zinātniekus, veiksmīgi sadarbojušās starptautiski un ar uzņēmējiem. Šogad otrajam pīlāram paredzēts finansējums 5,5 milj. EUR apmērā, nākošgad – 6,5 milj. EUR apmērā, bet 2017. gadā – 6,5 miljonu eiro apmērā. Finansējums tiks piešķirts Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības un Zemkopības ministriju padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām.

Trešais pīlārs, attīstības finansējums, tiks piešķirts augstskolu un mācību procesa modernizācijai. Sākot no 2015. gada tam paredzēts specifiskais atbalsts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Jaunajā finansēšanas kārtībā ir iestrādāti kvalitāti motivējoši mehānismi, kas veicinās pāreju uz finansējumu atbilstoši rezultātam – par sniegumu pētniecības un studiju procesa integrācijā, kā arī sniegs papildus studiju finansējumu inovatīvām, tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošām programmām un izglītības pieejai reģionos.

Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ko finansē no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis neattiecas arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm – koledžām.

Ministrijai līdz 2015. gada 1. jūlijam jāsagatavo grozījumi atbilstošajos MK noteikumos, nosakot līdzekļu piešķiršanas kārtību. Līdzekļi finansēšanai piešķirami līdz 2015. gada 1. oktobrim.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ventspils augstskolā uzņemti 30 % no citie reģioniem t.sk. no Rīgas un Pierīgas (55), no Vidzemes (23) un Latgales (7).
    Vidzemes (Vlamieras ) augstskolā 35 % n o citiem reģioniem, t.sk. no Rīgas un Pierīgas (108), Latgales (14) .
    Tās esot reģionālās augstskolas?

  2. Sekosim Grieķijas piemēram Atbildēt

    Kad Latvijā sagaidīsim bezmaksas augstāko izglītību,kā Igaunijā un Grieķijā? “Ja lielākajā daļā ES valstu izglītība valsts augstskolās ir bezmaksas,tad es uzskatu,mums būtu ejams šis pats ceļš.” Skat.JA intervija.”Godmanis: Valsts ražo bezdarbniekus”,Jaunā Avīze,21.-27.novembris 2003.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+