Latvijā
Izglītība

Jaunais saturs nebūs lupatdeķis: īsā laikā jārada uz skolēnu vērsta izglītības programma 16


Vecākais eksperts Pāvels Pestovs un eksperte Sanita Lazdiņa spriež, kā lasītprasmes apguvi veiksmīgāk ievīt visos mācību priekšmetos.
Vecākais eksperts Pāvels Pestovs un eksperte Sanita Lazdiņa spriež, kā lasītprasmes apguvi veiksmīgāk ievīt visos mācību priekšmetos.
Foto – Karīna Miezāja

Ieejot biroja telpās Aspazijas bulvārī, kur iekārtojušies jaunā, uz kompetencēm balstītā izglītības satura izstrādātāji, sajūta kā skudru pūznī: ļaužu grupiņas spriež un diskutē, sienas aplīmētas tabulām, kas palīdz pamazām veidot jauno izglītības saturu, kā arī saskaņot tēmas, kas jāapgūst dažādos mācību priekšmetos.

Te strādā 238 eksperti, kuru ziņā ir jaunais saturs. Ne visi ik dienas ir uz vietas, jo lielākā daļa turpina pedagoga darbu skolās un darbs pie satura ir nepilnas slodzes. Satura izstrāde šobrīd notiek septiņās tematiskajās grupās. Katru grupu vada vecākais eksperts, un katrai grupai ir sīkākas apakšgrupas.

 

Kā izvēlējās ekspertus

Kad marta beigās notika konference par kompetenču saturu, no zāles vairākkārt jautāja, kuri tad ir šie eksperti, bet skaidra atbilde neatskanēja.

Interese par līdzdarbošanos jaunā satura izstrādē bijusi liela, atzīst Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” pārstāvji. Pieteicās vairāk nekā 600 cilvēku. Pieņemti 238 cilvēki. Ņemtu, iespējams, vairāk. Ja vien pietiktu naudas. 14 miljoni, kas no Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta naudas atvēlēta jaunā satura izstrādei, tikai izskatoties daudz. Ņemot vērā darba apjomu, summa nav liela, vērtē Dace Namsone, kura ir projekta mācību satura struktūrvienības vadītāja.

Šā paša projekta mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa skaidro, ka, lai saprastu, kādi kritēriji bijuši noteicošie ekspertu izvēlē, jāzina, kā jaunais saturs tiek izstrādāts. Lielākā atšķirība no līdzšinējās pieredzes jaunā satura izstrādē ir tāda, ka iepriekš katras izglītības jomas eksperti saturu savā “lauciņā” izstrādāja autonomi. “Katrs gādāja par savu deķīša gabaliņu, bet nebija vienota pieeja bērnu izglītībai,” teic Z. Oliņa. Tagad satura izstrādātājiem jāsadarbojas, lai saturs būtu viengabalains. Pirmo reizi vienlaikus tiek izstrādāts izglītības saturs no pirmsskolas līdz pat vidusskolai. Turklāt uz saturu cenšas raudzīties no bērna viedokļa. Tāpēc projekta vadība meklējusi tādus ekspertus, kas spēj strādāt komandā un paraudzīties uz izglītības saturu kopumā, ne tikai uz savu tēmu, kā arī spēj radīt tādu saturu, kas būtu starpdisciplinārs, tātad redz saikni starp mācību priekšmetiem. Piemēram, lasītprasmes apguve vairs nebūs tikai latviešu valodas stundu saturā. Darbam ar tekstu jāiekļaujas visos mācību priekšmetos, jo šī prasme nepieciešama arī, piemēram, matemātikā, lai saprastu teksta uzdevumu. Saturs jāveido tā, lai katra skolēnam nepieciešamā prasme izvītos caur dažādiem mācību priekšmetiem. “Ekspertam jāspēj koncentrēties uz bērna vajadzību, nevis uz to, vai izdevies ielikt savu gabalu kopējā satura pīrāgā,” uzsver Z. Oliņa.

Potenciālie eksperti jau savā pieteikumā pauda vīziju par jauno mācību saturu. Pretendentu paustajam bija liela nozīme ekspertu izvēlē, jo daļa jaunā satura izstrādātāju izraudzīta, vadoties tikai pēc pieteikuma. Ar vēl daļu bijušas arī atlases intervijas. Svarīgi bijis, vai potenciālajam ekspertam vispār būs laiks piedalīties jaunā satura izstrādē. Ja skolotājs skolā strādā vairāk par vienu slodzi, skaidrs, ka dalībai ekspertu grupā laika nepietiks. Jāpiebilst gan, ka tikai desmit ekspertiem pie jaunā mācību satura izstrādes ir pilna laika darbs, pārējie lielākoties pie satura izstrādes darbojas vienu darba dienu nedēļā.

D. Namsone piemetina, ka speciālistu izvēli ietekmēja arī tas, ka vienā ekspertu grupā vajadzēja būt pārstāvjiem gan ar pieredzi dažādu izglītības saturu izstrādē, gan skolotājiem praktiķiem, gan arī jauniem cilvēkiem, piemēram, izglītības programmas “Iespējamā misija” vai citu valstu augstskolu absolventiem, kas “ienes jauna veida pieredzi”. “Izstrādājot jauno saturu, mērķis ir likt kopā visu valstī esošo pieredzi,” teic D. Namsone.

Ne visās zinātņu jomās skolotāji darbam pie jaunā satura pieteicās vienlīdz aktīvi. Liela konkurence bijusi dabaszinātņu un valodu jomā, taču, piemēram, sociālajās zinībās ekspertu grupu nav bijis viegli nokomplektēt.

 

Kā izstrādā saturu

Kaut arī izglītības saturs būs jauns, tajā pārņems arī “aktuālo” no esošā satura. Tāpēc viens no pirmajiem ekspertu darbiem bija izvētīt esošo saturu, lai saprastu, ko no tā pārņemt. Vētīts arī citu valstu izglītības saturs.

Skaidrs, ka mācību saturā tiks iekļauta arī jauna tēma – tehnoloģijas. Tajā tiks rasta saikne starp datoriku un amatniecību, tādējādi noskaidrojot, kā top lieta, izmantojot dažādas tehnoloģijas.

Šobrīd darbs noris pie pirmsskolas un pamatizglītības satura. Ekspertiem jāfokusējas uz to, kas mācību saturā ir būtiskais un galvenais. D. Namsone to sauc par “lielajiem jautājumiem”. Jāizlemj, kuras ir tās prasmes, kas bērniem būtu pēctecīgi jāattīsta, sākot jau no bērnudārza.

Z. Oliņa bilst: mācību saturs jāveido efektīvs. Piemēram, lai skolēni, kuri iemācījušies aprēķināt procentus matemātikā, šo tēmu atpazītu arī ķīmijā un ekonomikā un procentu rēķināšana nebūtu jāapgūst no jauna. Tomēr ar jaunu izglītības saturu vien nebūs līdzēts. Arī skolotājiem, kuri māca vienus un tos pašus bērnus, jāiemācās sarunāties un jāzina, kā kolēģis māca attiecīgo tēmu, kas “parādīsies” arī citā mācību priekšmetā.

Attiecībā uz mācību priekšmetiem gan vairākkārt izskanējis, ka jaunajā mācību saturā to būs mazāk nekā tagad. Ne Z. Oliņa, ne D. Namsone to pagaidām neapstiprina, kaut arī atzīst – mācību priekšmetu skaits šobrīd ir pārāk liels. Tomēr vispirms jā-kļūst skaidram, kādā veidā skolēniem jāapgūst nepieciešamās prasmes, un tad būs redzams, kādos mācību priekšmetos un kādā apjomā tās iekļaujas. Tomēr visas mācību priekšmetu jomas būs iekļautas arī jaunajā mācību saturā, tāpēc Z. Oliņa neredz “apdraudējumu, ka kāds pedagogs jaunā satura dēļ varētu zaudēt darbu”.

Saturs jau izstrādes procesā tiek apspriests arī diskusiju grupās, kurās esot iekļauti tie pedagogi, kuri netika izvēlēti par ekspertiem. Turklāt tīši izraudzīti kritiskāk noskaņotie, kuri varētu acīgāk pamanīt kādas kļūdas vai neprecizitātes. Diskusiju grupās ir 70 dalībnieku.

Rudenī sāksies satura publiskā apspriešana. Satura uzlabošanā un aprobācijā iekļautas arī projekta pilotskolas, kuras jauno saturu jau sākušas “izmēģināt uz savas ādas”, stāsta Z. Oliņa. Saturu vētīs arī recenzenti. Recenzēšanas pakalpojumu iepirks, un, visticamāk, šajā iepirkumā startēs augstskolās strādājošie izglītības speciālisti.

Z. Oliņa un D. Namsone atzīst, ka termiņi, kādi šobrīd plānoti jaunā satura izstrādei un ieviešanai, ir pārlieku īsi. Projekta vadītāji rosinājuši Izglītības un zinātnes ministrijai mainīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, lai atliktu jaunā satura ieviešanu, taču ministrija pagaidām grozījumus noteikumos nav sākusi izstrādāt un šobrīd joprojām jauno saturu paredzēts skolās sākt ieviest 2018. gada 1. septembrī.

Z. Oliņa gan piebilst, ka skolām jāieklausās satura veidotāju plānos un jāsāk mainīt pieeju mācībām jau tagad: “Katrai stundai jābūt vērstai uz sasniedzamo rezultātu.”

 

Vārds ekspertiem!

Tikos ar diviem ekspertiem, kas iesaistīti jaunā mācību satura izstrādē.

Pāvels Pestovs ir Dabaszinātņu un inženierzinātņu mācību satura izstrādes vecākais eksperts. Viņš ieguvis divus maģistra grādus: ķīmijā un izglītības vadībā. Strādājis par ķīmijas skolotāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, RTU Inženierzinātņu vidusskolā. Tagad ķīmijas skolotājs Rīgas 72. vidusskolā, iepriekš tur bijis arī direktora vietnieks izglītības jomā. Darbojas VISC ķīmijas piloteksāmenu un diagnosticējošo darbu izstrādes darba grupā. Ieguvis balvu “Zelta pildspalva 2016” un 2014. gada Vides zinātnes balvu “Rīgas pilsētas vides zinību skolotājs”. Pāvels ir arī Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes loceklis.

Sanita Lazdiņa savukārt iekļauta kā eksperte valodu mācību satura izstrādes grupā un atbild tieši par latviešu valodas kā dzimtās valodas lomu jaunajā saturā. Strādājusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur veidojusi studiju programmu topošajiem latviešu valodas skolotājiem, kā arī vadījusi vairākus studiju kursus. Sanitai ir doktora grāds lietišķajā valodniecībā. Promocijas darbu rakstījusi par latviešu valodas kā otrās valodas apguvi, tāpēc pētījusi, kāpēc daļa mazākumtautību skolēnu latviešu valodā iemācās vien primitīvi sazināties, nesasniedzot augstāku līmeni. Vienu gadu strādājusi arī skolā par latviešu valodas skolotāju.

Sanita bija pieteikusies darbam mācību līdzekļu izvērtēšanā, tāpēc VISC jau bijis Sanitas CV un pēc sarunas ar D. Namsoni viņai piedāvāts eksperta darbs jaunā mācība satura izstrādē. Šobrīd Sanitas uzdevums ir koordinēt to ekspertu darbu, kas izstrādā dzimtās valodas saturu. Šī grupa ir viena no lielākajām. Tajā strādā ap desmit cilvēku, lielākā daļa ir praktizējoši skolotāji, bet četri nāk no augstskolām.

Sanita stāsta, ka mācību saturu veido tā, lai skolēni vairāk strādātu ar autentiskiem tekstiem, kas tapuši un ir sabiedrības redzeslokā tieši tagad, piemēram, reklāmu tekstiem, lai tiktu izmantoti žanriski dažādāki teksti un skolēni mācītos tos dziļāk izprast. Līdz ar dzimtās valodas apguvi skolēniem būs jāmācās arī kritiskā domāšana. Jāatšķir teksti, kas ir veidoti ar mērķi manipulēt ar lasītāju, jāmāk saprast, kas ir fakti un kas ir interpretācijas. Savukārt pašiem radot tekstus, skolēniem būtu jāiemācās tajos atklāt arī savu personību.

Pāvels līdzīgi kā D. Namsone runā par lielajām idejām, kas jāiekļauj mācību saturā. Piemēram, kas ir matērija, bērniem mācīs jau no paša izglītošanās sākuma. Vispirms mazajiem būs jāsaprot, ka veselo var sadalīt daļās. Katrā mācību gadā šo informāciju atkārtos un papildinās, mācīs, ka iegūtās daļiņas savā starpā var kombinēties citādi. Tāpēc, kad fizikā sāks mācīt par atomiem un to dalīšanu, šī jaunā informācija dabiski iekļausies jau iegūtajā zināšanu bāzē par matēriju, kas sastāv no dažādām daļiņām.

Gan Sanita, gan Pāvels stāsta: ekspertiem no dažādām grupām daudz jāsadarbojas, lai nepieciešamo prasmju apguve caurvītu visu saturu. “Svarīgi ir saprast, ka jāmāca būs nevis mācību priekšmets, bet gan skolēns,” uzsver Sanita.

Jaunajā saturā būs ietverta tā sauktā dziļā mācīšanās. Skolēni apgūstamās tēmas mācīsies lēnāk un padziļināti, bet apgūstamo tēmu saturs saruks.

 

Ekspertu grupu vadītāji*

Ansis Nudiens – sociālo zinātņu mācību satura izstrādes vecākais eksperts.

Ieguvis pedagoģijas maģistra grādu Virdžīnijas Tehniskajā universitātē (ASV) un vēstures bakalaura grādu Latvijas Universitātē. Bijis sabiedrisko zinību skolotājs un audzinātājs jauniešu nometnēs ASV. Kopš 2007. gada vēstures, sabiedrisko zinību, politikas un tiesību skolotājs, klašu audzinātājs Ogres tehnikumā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētāja vietnieks. 2013. gadā ieguvis Fulbraita stipendiju mācībām ASV.

Rita Dementjeva – mākslu mācību satura izstrādes vecākā eksperte.

Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Iepriekš strādājusi Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojā par projektu koordinatori, bijusi arī metodiķe Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī krievu valodas skolotāja Kuldīgas centra vidusskolā.

Inese Bautre – veselības un fiziskās aktivitātes mācību satura izstrādes vecākā eksperte.

Ieguvusi maģistra grādu sporta pedagoģijā. Strādājusi VISC par sporta, psiholoģijas, veselības izglītības vecāko referenti, diagnosticējošo darbu koordinatori. Bijusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas lektore, sporta skolotāja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Mācību materiālu līdzautore.

Rita Kursīte – valodu mācību satura izstrādes vecākā eksperte.

Ieguvusi maģistra grādu filoloģijā. Strādājusi par VISC vecāko ISEC referenti, angļu valodas skolotāju Jaunjelgavas vidusskolā, tulku un Aizkraukles rajona angļu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāju. Autore un līdzautore skolēnu un skolotāju mācību grāmatām.

Jānis Vilciņš – matemātikas mācību satura izstrādes vecākais eksperts.

Matemātikas maģistrs, bijis VISC Valsts pārbaudījumu departamenta vecākais referents. Strādājis par matemātikas skolotāju Gulbenes 1. vidusskolā un Engures vidusskolā, veidojis vidusskolas matemātikas eksāmena saturu.

Agrita Miesniece – pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte.

Ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā. Strādājusi VISC par pirmsskolas un sākumskolas izglītības satura speciālisti, bijusi Sātiņu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, kā arī Saldus sākumskolas un Saldus 2. vidusskolas skolotāja, Kokneses internātpamatskolas audzinātāja un Iecavas vidusskolas skolotāja. Līdzautore mācību grāmatām.

 

 

Cik eksperti pelna

Eksperta alga pirms nodokļu nomaksas ir 1174 eiro, taču jāņem vērā, ka summa minēta par pilnu slodzi, taču lielākā daļa strādā nepilnu slodzi. Eksperti vidēji nodarbināti vienu trešdaļu slodzes.

Vecāko ekspertu alga pirms nodokļu nomaksas ir 1280 eiro.

LA.lv