Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Kariņš: Piedāvājums Latvijai varēja būt daudz sliktāks

Foto - LETAFoto - LETA

Pateicoties Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta piedāvājums Latvijai ir tāds, kāds tas ir, piedāvājums varēja būt arī daudz sliktāks, “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V), uzverot, ka tieši premjers panācis, ka gala piedāvājums Latvijai ir par gandrīz 70 miljoniem eiro lielāks.

Runājot par opozīcijas pārmetumiem, ka premjers ES līderu sanāksmē nav pietiekami labi aizstāvējis Latvijas intereses, Kariņš sacīja, ka Dombrovskis izdarījis “vairāk nekā ikviens indivīds līdz šim šādos jautājumos ir darījis”. “Kritizēt no malas ir viegli. Gribētu redzēt, kā citi izturētu šo spiedienu, jo spiediens bija samazināt, samazināt, samazināt. Bet ir viena maza valsts, kas, ejot pret straumi, saka – palielināt, palielināt, palielināt. Tas ir tas, ko Dombrovskis izdarīja,” sacīja Kariņš. Viņš skaidroja, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs sanāksmē izmantojis brutālu taktiku jeb nokausēšanas tehnoloģiju. “Pusdienas kavējas, vakariņas kavējas, sešos no rīta, kad visi negulējuši, iedod piedāvājumu – šeit, lūk, draugi, budžets, lūdzu, balsojiet!” situāciju raksturo Kariņš.

Jautāts, kāpēc Baltijas valstis savās prasībās nebija vienotas, Kariņš sacīja: “Mēs varam piedāvāt kopīgu taktiku, argumentāciju, taču, ja citi sabīstas un spiediena rezultātā piekāpjas, tas tikai norāda uz viņu vājumu, nevis uz mūsu. Dombrovskis, redzot, ka citi lec nost, neleca nost. Viņš palika. Tieši tāpēc, ka premjers nepiekāpās, viņš panāca, ka gala piedāvājums Latvijai ir par gandrīz 70 miljoniem lielāks,” spriež EP deputāts.

Vērtējot rezultātu, Kariņš sacīja – ņemot vērā to, ka ES kopējais budžets ir samazināts, Latvijai “naudas apjoms, kas nāk no Eiropas Savienības, kopumā ņemot, ir tāds pats kā līdz šim”. “Vienkārši runājot, tas nozīmē, ka nākamajos septiņos gados mums pienākas vēl viens valsts budžets bez maksas no Eiropas Savienības, kas palīdzēs mums ekonomiski attīstīties,” uzskata Kariņš.

Kā ziņots, cīņā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Baltijas valstis nebija vienotas un Latvija palika viena pati, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

“Lietuva un Igaunija pateica, ka tās apmierina šis budžets, un mūsu premjers Valdis Dombrovskis (V) cīnījās viens pats,” skaidroja ministre.

Straujuma norādīja, ja jau nedēļu pirms Eiropadomes tikusies ar šo valstu ministriem un sapratusi, ka atbalsta nebūs. “Katrs rēķina savus ieguvumus, acīmredzot Lietuva un Igaunija bija apmierinātas,” viņa piebilda.

Ministre atzina, ka neviena valsts šajā sanāksmē nav sasniegusi savus mērķus un visas esot aizbraukušas neapmierinātas. Tomēr uz fona, kur kopējais samazinājums ir bijis no 12% līdz 14%, Latvija ieguvusi 30% pieaugumu. Pēc Straujumas teiktā, tas arī bijis arguments, uz kura pamatojoties Latvija nav dabūjusi vairāk.

Straujuma arī bija skeptiska par to, vai Latvija būtu spējusi viena pati izdarīt kaut ko vairāk. “Jautājums – ko mēs varējām izdarīt? Noraut 27 valstu budžetu ar veto? Mēs rēķinājām, kā izskatītos, ja būtu veto. Premjers tam bija ļoti tuvu,” skaidroja ministre.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+