Latvijā
Sabiedrība

Kauns. Vai pamatota kritika sabiedrībai par Dobeles traģēdiju? “LA” nedēļas apskats 15

LA kolāža

NEDĒĻAS KAUNS. Vai pamatota kritika sabiedrībai par Dobeles traģēdiju?

Pēc gadumijas svētkiem sabiedrību modināja šokējoša ziņa par kādas ģimenes traģēdiju Dobelē, kur pēc vecāku nāves badā miris zīdainis un vairākas dienas neviena nepamanīti šajā dzīvoklī uzturējušies vēl trīs mazgadīgi bērni. Informējot par šausminošo notikumu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis raidīja pārmetumus līdzcilvēkiem, kuri nav dzirdējuši kaimiņos raudošus bērnus un nav laikus pamanījuši notiekošo. Sabiedrībai veltītā skarbā kritika tomēr izrādījās bez pamata, jo noskaidrojies: kaimiņi pašvaldības policiju saukuši vairākas dienas pirms notikušā nākšanas gaismā, bet policisti ieradušies, pagrozījušies un devušies prom. Līdzīga šķiet arī citu atbildīgo ierēdņu un dienestu reakcija, kuri nesaskata trūkumus savā darbā, jo nekas neesot bijis zināms par daudzbērnu ģimenes vecāku atkarību no narkotikām, nekas neesot liecinājis par antisociāliem apstākļiem utt. Tā vietā, lai apņemtos izvērtēt nepilnības un kļūdas atbildīgajās instancēs, pašvaldība paziņo, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Par to ir vislielākais kauns. Nespēja kritiski palūkoties uz savu darbu vai drīzāk bezdarbību pat tik traģiska iznākuma gadījumā nevieš ne vismazāko cerību uz situācijas uzlabojumiem. Liels kauns, ja kaut daļa taisnības ir medijos izskanējušam viedoklim, atbildīgo iestāžu pozīciju konkrētajā gadījumā skaidrojot ar to, ka runa ir par romu ģimeni.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

NEDĒĻAS IZGĀŠANĀS. Aizsardzības ministrija ar “lielgabala gaļu” aizvaino kaimiņus

No vienas puses, varētu uzslavēt Aizsardzības ministriju par aktīvu iesaistīšanos diskusijā par iespējamo obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanu. Pēc “Latvijas Avīzē” gada sākumā publicētā raksta par zemessargu, kurš interneta dienasgrāmatā sparīgi aizstāv ideju par OMD nepieciešamību, ministrija sākusi aktīvu kampaņu, lai pārliecinātu sabiedrību, ka šāds solis nebūtu pareizs. No otras puses, vēlmē pierādīt savu taisnību šoreiz, šķiet, virsroku ņēmušas emocijas un piesauktie argumenti ir ne vien strīdīgi, bet arī aizvainojoši to valstu pilsoņiem, kur obligātais dienests pastāv. Atgādinājumam – tās ir arī abas Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kur mūsu aizsardzības resora viņnedēļ izplatītie kaismīgie apgalvojumi nav palikuši bez ievērības.

Latvijas Aizsardzības ministrija nodēvējusi obligātā militārā dienesta karavīrus par potenciālo “lielgabala gaļu” (te gan jāpiebilst, ka tādu pašu argumentu diskusijā izmantojusi arī otra puse, apgalvojot, ka “lielgabala gaļas” liktenis konflikta gadījumā draudot Zemessardzei, kas neesot tik kaujasspējīga, lai pildītu aizsardzības mugurkaula funkciju). Vēl skarbāks apgalvojums no AM puses ir tas, ka OMD atjaunošanas ideja patiesībā tiek virzīta Krievijas interesēs. Tā nu gan ir demagoģija.

NEDĒĻAS VEIKSME. Latvijas muzeju projektēs britu bruņinieks

Iztēli rosinošu ziņu pagājušajā nedēļā uzzināja visi, kam rūp Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) liktenis, kurā izšķiroša nozīme ir kā kvalitatīvam saturam, tā arī arhitektoniskajam risinājumam. Lai īstenotos pēdējais, tagad talkā nāks pavisam īsts bruņinieks. Gan ne spožās bruņās, bet visādi citādi – vārda tiešā nozīmē: arhitektūras portāls “archdaily.com” ziņo, ka LLMM metu konkursā uzvarējušā britu arhitektu biroja “Adjaye Associates” vadītājs Deivids Adžejs tiks iecelts Lielbritānijas bruņinieka kārtā. Ne jau konkrēti par LLMM projektu, kas līdz 2021. gadam Rīgā tiks īstenots tandēmā ar Latvijas partneriem – biroju “AB3D”, bet par ieguldījumu arhitektūrā visas savas karjeras laikā. Viens no tās spožākajiem mirkļiem bija pērnruden, kad Adžejs pabeidza savu vērienīgāko projektu – Smitsona institūta Afroamerikāņu vēstures un kultūras nacionālo muzeju Vašingtonā. “Adjaye Associates” ir arī izraudzīti par Sanfrancisko kuģubūves rūpnīcas rekonstrukcijas projektētājiem, kā arī iekļauti īsajā pretendentu sarakstā uz Apvienotās Karalistes Nacionālā holokausta memoriāla izveidi. Rīgā gala līgums ar arhitektiem par LLMM būvi tiks noslēgts līdz marta sākumam un tad arī tiks sākts konkrēts projektēšanas darbs.

Galerijas nosaukums

NEDĒĻAS DARĪJUMS. Rietumnieki baidās, krievi – ne

Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina “Lursoft” apkopotā informācija. Puse no Arņa Saukas aptaujātajiem investoriem norāda, ka neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no iemesliem minot piesardzību. Kamēr rietumnieki baidās, tikmēr krievi – nebaidās. Krievijas kapitāls ienāk ļoti lielos daudzumos un lielos apjomos.

Pērn Krievijas investīcijas ir bijušas 268 miljonu eiro apmērā, kas ir četras reizes vairāk nekā nākamajiem lielākajiem investoriem – Norvēģijai, Kiprai (aiz tās gan var slēpties kā krievi, tā vietējie), Nīderlandei un Lielbritānijai. Arī investēšanas gadījumu skaits Krievijai trīskārt lielāks (1265) nekā Lietuvai (462) un Igaunijai (434). Kamēr latvieši baidās no Krievijas “zaļajiem cilvēciņiem”, tikmēr NATO specvienība un Kanādas bataljons šeit sargās arī Krievijas investīcijas.

Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gadā (milj. eiro)
Krievija 267,82
Norvēģija 71,71
Kipra 65,61
Nīderlande 61,38
Lielbritānija 60,73
Dati: “Lursoft”

NEDĒĻAS NOSLĒPUMS. “Zaļās beretes” pret “zaļajiem cilvēciņiem”?

ASV laikraksts “The New York Times” šonedēļ pavēstīja, ka ASV Baltijas valstīs neuzkrītoši izvietojušas īpašo uzdevumu vienības. “Viņi dzīvo nāves bailēs no Krievijas,” avīzei paudis Pentagona Īpašo operāciju štāba priekšnieks ģenerālis Reimonds Tomass, pamatojot, kāpēc ASV pieņēmušas šādu lēmumu. Tomēr to var vērtēt ne tikai kā palīdzību, bet arī kā nodrošināšanos – sabiedrotie ir ieinteresētu novērst iespējamo konfliktu jau saknē, nevis gaidīt, kā tas attīstās, un tad lemt par iesaistīšanos. Pati par sevi amerikāņu karavīru klātbūtne Baltijas valstīs nav jaunums, taču līdz šim nav ticis uzsvērts, ka tās ir īpašas vienības. Kādus uzdevumus tās te veic?

Saprotams, ka atbildīgās amatpersonas nav pārāk runīgas par šo tēmu, lai gan atzīmē, ka nav nekā slēpjama. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins sacījis, ka ASV speciālo uzdevumu vienību kaujinieki Latvijā ieradušies operācijas “Atlantic Resolve” laikā – piedalījušies militārajos vingrinājumos un pēc izdarītā darba devušies mājās. Pēc K. Galkina teiktā, viņam pašlaik neesot informācijas, ka kāds no ASV speciālo uzdevumu vienību kaujiniekiem uzturētos Latvijā.

ASV militāro spēku struktūrā speciālo uzdevumu vienībām ir atsevišķa pavēlniecība, kas aptver specvienības dažādos bruņoto spēku veidos. Piemēram, “zaļajām beretēm”, kas ir viens no specvienību veidiem, viens no pamatuzdevumiem ir aizsargāt sabiedroto valstis, arī atbildot uz nekonvencionālo karadarbību, piemēram, nemiernieku grupējumiem. Tas nozīmē, ka šo vienību kaujinieki var sniegt atbalstu un zināšanas, ja Latvijā pēkšņi parādās “zaļie cilvēciņi”. Tas rada papildu drošību un ir arī mājiens Krievijai, ka te Ukrainas scenārijs nav iespējams.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

NEDĒĻAS JOKS. Kučinska, Vējoņa, Ušakova uzlādētais enerģijas dzēriens

PSRS norieta gados lielu popularitāti centrālajos televīzijas kanālos bija ieguvuši dažādi “ekstrasensu” raidījumi. Vispazīstamākais tolaik bija Aleksandrs Kašpirovskis, kurš rīkoja masu hipnotizēšanas seansus, taču savi cienītāji bija arī Alanam Čumakam, kurš mudināja skatītājus televizora priekšā novietot ūdens burciņu, kuru raidījuma laikā uzlādēja ar savu īpašo enerģiju. Iespējams, tieši no viņa ietekmējās kāds Latvijas iedzīvotājs, kurš Jaungada naktī novietoja televizora priekšā pieclitrīgas ūdens muciņas, lai “uzsūktu” politisko līderu enerģiju brīdī, kad viņi saka savas uzrunas tautai. Šādi viņš bija “uzlādējis” ūdeni ne vien ar Latvijas premjera Māra Kučinska un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, bet arī ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Rīgas mēra Nila Uškova “enerģiju” (pēdējais savu apsveikumu teica Rīgas domes apmaksātā reklāmā). Jau nākamajā rītā sludinājumu portālā “ss.lv” parādījās piedāvājums nopirkt “uzlādēto” ūdeni, kas palīdzēšot gan pret paģirām, gan citām kaitēm, cena – 100 eiro. Nav zināms, vai pircēji tiešām atradās vai arī pārdevējs izgulēja svētku skurbuli un saprata, ka bizness nav daudzsološs, taču drīz vien sludinājums no portāla pazuda.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Foto – ekrānuzņēmums no ss.lv

NEDĒĻAS CILVĒKS. Ivetas Vējones gadumijas iznāciens

Gada pirmajā nedēļā par sevi lika runāt Iveta Vējone, kuras piedalīšanās dzīvesbiedra – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa – gadumijas videosveicienā tautai šai tradīcijai piešķīra jaunas krāsas un atmosfēru. Līdz šim neviens Latvijas pirmais pāris šādu iespēju nebija izmantojis. Tiesa, Vējones kundze nevar pateikt, vai tā kļūs par paliekošu tradīciju. “Priekšlikumu piedalīties uzrunā man izteica prezidents,” skaidro I. Vējone un piebilst: “Gadumijas apsveikumā ir svarīgi uzsvērt cilvēku savstarpējo attiecību nozīmi un atbalstu tuvākajiem. Tas ir nepieciešams, gan veicot katru ikdienas darbu, gan kopīgi strādājot mūsu Latvijas nākotnei.” Jāteic, ka šādi valsts pirmais pāris demonstrējis ne tikai savstarpēju saliedētību un ģimenes vērtības, bet simboliski uzsvēris arī Latvijas ģeopolitisko piederību. Pie līdzīgas tradīcijas pieturas mūsu sabiedrotie. Tiesa, ASV prezidents Baraks Obama kopā ar dzīvesbiedri Mišelu tautu uzrunāja Ziemassvētku videosveicienā un, starp citu, arī ar kamīnu fonā un bez valsts karoga.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv