Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. februāris, 2014
Drukāt

Latvija Krievijā garantē pārtikas produktu kvalitāti
 (2)

Foto - Anita ĀboltiņaFoto - Anita Āboltiņa

Lētāk! Vairāk! Kvalitatīvāk! Trīs lietas, ko Krievijas lielākajā pārtikas izstādē “Prodexpo” no latviešiem pieprasa tās apmeklētāji – veikalu īpašnieki, lielveikalu menedžeri un loģistikas kompāniju pārstāvji, kas ir biežākie tās apmeklētāji.

“Esam ienākuši Krievijas tirgū nedaudz vairāk kā pirms gada, taču šobrīd ik mēnesi uz Krieviju eksportējam 350 – 400 tonnas svaigā siera restorāniem un vairumtirgotājiem un vēl 100 tonnas mazo iepakojumu veikaliem,” stāsta SIA “Food Union” Krievijas mārketinga direktore Svetlana Boļševa. Tagad “Food Union” ir otrais lielākais svaigā siera piegādātājs Krievijai. Šis uzņēmums izstādē startē ar 22 jaunumiem.

Izstādes veterāns AS “Brīvais vilnis” ik gadu uz izstādi dodas ar jauniem produktiem. Šoreiz pastāvīgos sadarbības partnerus izdevās pārsteigt ne vien ar zivju tefteļiem rozā piparu mērcē un mencu ikriem ar piedevām, bet arī ar konceptuāli jaunu iepakojumu – 
šprotēm augstspiediena polipropilēna daudzslāņu plēves glāzītēs, kas ir hermētiski noslēgtas un nodrošinātas ar UV filtru.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris neslēpj – tehnoloģija ir sarežģīta un šobrīd dārga, taču attaisnojas, jo saglabā produkta patieso garšu. “Ierastās metāla kārbas no iekšpuses tiek pārklātas ar speciālo laku, kas ar laiku nedaudz tomēr ietekmē produkta garšu. Šprotēm caurspīdīgās glāzītēs derīguma termiņš ir identisks kā metāla kārbām, taču neietekmē garšu un patērētājs redz produktu, kas ir iekšā,” A. Babris interesentiem to stāsta vairākas reizes dienā.

Trešo dienu vērojot izstādes dalībnieku dialogus ar potenciāliem produkcijas noņēmējiem, secinu, ka sarežģītākās sarunas skar produkcijas cenas. “Mēs nekad nevarēsim konkurēt cenu ziņā ar Kazahstānu, Baltkrieviju, Ukrainu utt. Pirmām divām ar Krieviju nemaz nav ievedmuitas. Mums ir pavisam cita nodokļu politika. Ar zemām cenām šajā tirgū ienākt nevaram, tikai ar kvalitatīvu produktu, jo prasības pēc kvalitātes arī Austrumu tirgos ik gadu pieaug,” saka SIA “Roja F.C.T. Ltd.” uzņēmējdarbības attīstības direktors Igors Surkovs.

“Bez liela apjoma, augstas kvalitātes un zemas cenas Krievijas patērētājam vēl vajag produkta unikalitāti,” pārliecinājies SIA “Cannelle Bakery” īpašnieks Ivars Skrebelis. Viņam rokās grozs ar karstiem pīrādziņiem, un ar tiem tiek cienāti Latvijas stenda dalībnieki. Šī beķereja pārtikas izstādē piedalās pirmo reizi. Šajā gadījumā produkta izmērs ir tas, kas piesaista interesi. “Krievi ir pieraduši pie lielākiem pīrāgiem. Šādi mazi, mini izmēra pīrādziņi viņiem ir jaunums, tādēļ cilvēki nāk klāt, garšo, slavē,” stāsta uzņēmējs. “Cannelle Bakery” uz Krievijas tirgu mērķē ar saldētiem mīklas izstrādājumiem.

SIA “Rital-D” īpašniekam Viktoram Radilovecam, kurš uz izstādi atvedis konservētus gaļas izstrādājumus, šis ir sarežģītākais laiks – liegums Krievijā ievest Eiropas cūkgaļu uzņēmējdarbību esot burtiski paralizējis. Vēlāk izstādē sastaptais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst – viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministru Nikolaju Fjodorovu. Darba kārtībā esot divi svarīgi jautājumi – cūkgaļas eksports uz Krieviju un batālijas ap benzpirēnu. “Mēģināsim panākt, lai atļauj ievest vismaz atsevišķu uzņēmumu ražoto cūkgaļu. Nodrošinot visa ceļa caurspīdību līdz brīdim, kamēr produkts nonāk patērētājam, varbūt izdosies atjaunot sertifikāciju vismaz dažiem,” tā ministrs.

Savu vietu Krievijas tirgū mēģina izcīnīt arī SIA “Mosenc”, kuru darbības joma ir kafijas un šokolādes izstrādājumu ražošana. Uzņēmuma īpašnieks Vačagans Pogosjans, omulīgi atlaidies krēslā, stāsta, kā septiņus gadus slīpējis produkta kvalitāti un tagad beidzot ir gatavs to prezentēt pasaulei. “Ik mēnesi saražojam 150 tonnas kafijas, nemitīgi strādājam, lai pilnveidotos un uzlabotu produktu kvalitāti,” viņš stāsta. Uz jautājumu, vai spēs palielināt ražošanas jaudas, ja stendā ienāks kāda Maskavas lielveikalu tīkla pārstāvis un piedāvās ik mēnesi apgādāt tīklu ar kafiju lielā apmērā, nevilcinoties atbild noliedzoši: “Ražošanas process ir dārgs, tādā situācijā nebūsim gatavi palielināt jaudu, mums svarīga produkta kvalitāte par atbilstošu cenu, nevis kvantitāte par zemāku.” Noprotu, ka runa ir par to pašu – lētāk, vairāk, kvalitatīvāk. Labākajā gadījumā produktu izplatītājiem izdodas ievērot divas no šīm trim prasībām. Taču vienmēr ir kur augt. Latviešu pārtikas ražotāji prom no izstādes parasti dodas ne vien ar jauniem kontaktiem, bet arī ar jaunām idejām par to, kurš virziens uzņēmējdarbībā jāattīsta.

Uzziņa 


“Prodexpo” no 10. līdz 14. februārim piedalās 2200 uzņēmumu no 63 valstīm.

Stenda izmaksas šogad bija 487 €/m2 – ik gadu maksa kļūst aptuveni par 10 eiro lielāka.

25 Latvijas pārtikas ražotāji izvietojuši savus stendus vairāk nekā 300 m2 platībā. Nacionālais stends vien aizņem 180 m2.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “saka SIA “Roja F.C.T. Ltd.” uzņēmējdarbības attīstības direktors Igors Surkovs.” – tas uzmetējs vēl sniedz intervijas, žurnālisti varējuši paredaktēt rakstu pirms pieminēt Surkovu. Surkovs noteikti nav tas cilvēks, ar kuru būtu vērts runāt. ..

  2. Lēta prece nekad nav kvalitatīvāka par dārgu preci, tā ka viss te samests nepareizā maisā un ministram tas arī krieviem bija jāskaidro. Nevis visur jāmāj ar galvu un jāpiekrīt apsurdām prasībām. Kuras tad pie mums ir tās “lētās kvalitatīvās” preces? Droši vien no Ķīnas eksportētās!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+