Ekonomika
Nauda

Lielāki nodokļi nožņaugs valsti 13

Foto-Fotolia

Valdības nodoms palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz nodokļu celšanas rēķina var aizkavēt tautsaimniecības attīstību un vēl vairāk pasliktināt lielas iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus.

Pēc vairāku nodokļu politikas ekspertu prognozēm, valsts budžeta izdevumu vajadzības augs, bet pašlaik ieviestā nodokļu sistēma nespēs ilgtermiņā tās apmierināt. Tāpēc steidzami jāmeklē citi risinājumi, kas nekaitē uzņēmējdarbībai un nepasliktina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos. Viņuprāt, celt nodokļus ir pats primitīvākais paņēmiens, kā papildināt valsts budžeta ieņēmumus.

 

Nodokļu slogs par lielu

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka iekasēto nodokļu apjoma salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nodokļu celšanas entuziastiem rada maldīgu pārliecību, ka Latvijā ieviestie nodokļi ir mazi un ka tos var palielināt.

“Iekasējot relatīvi nelielu nodokļu apjomu, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir mazs,” saka Uldis Rutkaste, “kaut arī iekasēto nodokļu apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) patiešām ir viens no vismazākajiem ES, slogs tiem, kuri maksā nodokļus, ir pārlieku liels.

Iekasēto nodokļu apjomu ietekmē, pirmkārt, ēnu ekonomikas lielais īpatsvars, kas Latvijā sasniedz gandrīz 25% no IKP. Otrkārt, to ietekmē atlaižu un pazemināto likmju apjoms. Pavisam citu, reālu priekšstatu par nodokļu slogu var iegūt tikai tad, ja aprēķina, cik nodokļos samaksā parasts uzņēmējs vai darba ņēmējs. Rēķinot to, Latvijas nodokļu maksātājs ir krietni priekšā gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rādītājiem.”

“Lai darba ņēmējs “uz rokas” saņemtu 1000 eiro, darba devējam par viņu nodokļos jāsamaksā ap 900 eiro. Uzņēmējam tas ir pārlieku liels slogs,” lēš “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

“Ārvalstu investori, kuri grib strādāt un ieguldīt savu naudu Latvijā, vispirms lūko, kāda ir te ieviestā nodokļu sistēma. Diemžēl jau labu laiku viņi jūt, ka ar Latvijā ieviesto kaut kas nav kārtībā, ir lielas iespējas tos nemaksāt. Tā ir pati lielākā Latvijā ieviestās nodokļu sistēmas nelaime,” atzīst Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. “Pašlaik valsts politika būtībā vērsta tikai vienā virzienā – pēc iespējas vairāk paņemt no tiem, kuri strādā legāli un no kuriem ir ko paņemt. Vienlaikus legāli strādājošie uzņēmumi nespēj konkurēt ar ēnu ekonomikā strādājošiem. Politiķiem trūkst politiskas gribas izlemt, tā vietā notiek lēkāšana no viena grāvja otrā.”

 

Ko darīt?

Naudas trūkumu valsts budžetā rada nevis zemas nodokļu likmes, bet gan iespējas tos nemaksāt lielai darba devēju un ņēmēju daļai. Tāpēc, pēc bankas ekonomista Mārtiņa Kazāka domām, nevis jāceļ tās, bet jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs. Pērn iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) budžetā ienesa 3,4 miljardus eiro. Turpretī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa veidoja vien 197 miljonus eiro, ar to netieši norādot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas iespējamo virzienu. Viņaprāt, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai daļa maksātāju, pārējos VID nespēj atrast un piespiest samaksāt. Arī par to valdībai būtu jāizšķiras: vai ieņemt šo nodokli no vienas iedzīvotāju daļas vai no visiem nodokli par nekustamo īpašumu, kuru noslēpt grūtāk nekā ienākumus.

Arī Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste domā, ka lielāks nekustamā īpašuma nodoklis uzņēmējdarbībai būtu mazāks kaitējums nekā darbaspēka nodokļi vai uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Mājiens uz lielākiem īpašuma nodokļiem, kā šķiet, Finanšu ministriju, kurā pašlaik vāc priekšlikumus šī nodokļa politikas grozījumiem, varētu iedzīt vēl lielākās sprukās. Jo arī tur pašlaik aptvēruši, ka Valsts zemes dienestā šim gadam jau izplānotais kadastrālo vērtību kāpums, neatrodot nekādu citu risinājumu, būtu tik graujošs, ka liela daļa iedzīvotāju šo nodokli nespēs samaksāt. Diemžēl pašlaik nav izdomāts nekas labāks, kā vien nepatīkamo kāpumu atlikt uz gadu. It kā tas būtu kāds atrisinājums nekustamā īpašuma nodokļa strupceļam.

 

Citas iespējas ir

Mārtiņš Kazāks spriež, ka valdībai ir otra iespēja – stingrāk vērsties pret nodokļu nemaksātājiem, ierobežojot ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Trešā – jāuzlabo jau ieviesto nodokļu iekasēšana. Vēl viena iespēja, kā veicināt ekonomikas attīstību, tādējādi palielinot gan nodokļu maksātāju skaitu, gan ieņēmumus valsts budžetā, – neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu – kā to sekmīgi dara Igaunijā.

Par darbaspēka nodokļu samazināšanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu iestājas arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

“Ja gadiem ilgi nespējam tikt galā ar nodokļu nemaksātāju lielo pulku, tad jāsecina, valdošajai politiskajai elitei tas ir izdevīgi, tā no ēnu ekonomikas uzbarojas. Dzirdot par valsts budžeta naudas klaju izšķērdēšanu ministrijās un citās valsts pārvaldes iestādēs, arī godīgi strādājošiem uzņēmējiem pāriet vēlēšanās maksāt nodokļus,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. “Ar valdību gan esam vienojušies, ka līdz 2017. gadam nodokļus neaiztiksim. Bet šis gads jau pusē, un valdībai beidzot jāizšķiras, vai turpināt to pašu politiku, palielinot ieņēmumus uz to uzņēmēju un iedzīvotāju rēķina, kuri tos pūlas godīgi maksāt pašlaik. Vai, sekojot citu valstu piemēram, radīt konkurētspējīgu nodokļu politiku un palielināt nodokļu maksātāju skaitu. Diemžēl pašlaik teju 90 procentus ieņemto nodokļu apjoma pašlaik veido tikai 7000 uzņēmumu, kaut arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju sarakstā pavisam ir 180 812 uzņēmumi. Pēc publiski jau izskanējušām ziņām, pērn no tiem 75 342 uzņēmumi valstij nodokļus nav maksājuši.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Ģirts Greiškalns uzskata, ka nodokļu politika klibo tāpēc, ka politiķiem trūkst politiskas gribas izlemt.

Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste aicina nodokļu politikas veidotājus turpmāk rīkoties, lai nodokļu likmes nemainītos vismaz viena Saeimas sasaukuma garumā.

“Kādus nodokļus maksāsim nākamgad un kādas būs likmes, par to līdz šim bieži tika izlemts pēdējā naktī pirms budžeta apstiprināšanas,” teic “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks, “tā kā šogad pirmo reizi esam sākuši spriest agrāk, jau ir cerības, ka nodokļu politikā kaut kas mainīsies uz labo pusi.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv