Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. augusts, 2012
Drukāt

Mācīsies no Dānijas pieredzes 


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Mūsu prezidentūra Eiropas Savienības padomē bija viena no grūtākajām ekonomisko problēmu dēļ, un mēs to nebūtu paveikuši, ja nesadarbotos ar pārējām valstīm,” vakar, viesojoties Rīgā, atzina Dānijas ārlietu ministrs Villijs Sevndāls. Latviju iepriekš viņš apmeklējis pirms 17 gadiem un ir patīkami pārsteigts par redzamajām pārmaiņām. 


Stāstot par Dānijas prezidentūru ES padomē, viņš uzsvēra, ka tā sagatavošanās posmā uzstādījusi noteiktus mērķus, ar kuriem strādāt. Prezidējošajai ES valstij būtisks ir citu dalībvalstu atbalsts, kā arī sadarbība ar citu valstu ārlietu dienestiem. Vēlāk jau Dānija kā prezidējošā valsts sapratusi, ka nepieciešams palielināt prezidentūras jautājumos strādājošo skaitu Briselē. Kā vienu no prezidentūras ieguvumiem viņš minēja to, ka izdevies izveidot veiksmīgu sadarbības modeli tam, kā reaģēt uz dažādiem notikumiem ES kaimiņvalstīs. “ES ir daudz muskuļu, un mēs varējām izšķirt, kuru daļu izmantojam mēs, kuru – ES augstās pārstāves Ketrinas Eštones birojs (Eiropas Ārējās darbības dienests. – Ģ. V.). Mums tas izdevās labi,” teica V. Sevndāls, atzīstot, ka prezidentūras laiks bijis interesants viņa dzīves periods, kura laikā viņš ļoti daudz strādājis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piebilda, ka par Latvijas ES prezidentūru pašlaik notiek diskusijas, un Latvijas speciālisti var mācīties no Dānijas pieredzes, ar padomiem prezidentūras gatavošanā Latvijai palīdzēšot Dānijas ārlietu dienesta pārstāvji. E. Rinkēvičs arī paslavēja Dānijas kolēģi par veiksmīgi aizvadītu prezidentūru, kas notikusi Eiropai finansiāli grūtos laikos. Viņš arī uzsvēra, ka ES prezidentūra ir pienākums, bet to iespējams izmantot arī valsts interešu pārstāvēšanai. Latvijas prezidentūra ES padomē gaidāma 2015. gada pirmajā pusgadā.

 

Ministri apsprieduši arī ES daudzgadu budžeta jautājumus, tostarp kohēzijas politiku un taisnīgākus lauksaimniecības tiešmaksājumus. Dānijas ārlietu ministrs atzina, ka maksājumiem lauksaimniekiem jābūt līdzvērtīgākiem, taču uzsvēra, ka par tiem vēl būs garas un smagas diskusijas ES.

 

Tomēr abi ministri atzina, ka lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos abām valstīm ir punkti, kuros nevalda vienprātība. E. Rinkēvičs sacīja, ka sarunas par lauksaimniecības tiešmaksājumiem ES varētu turpināties vēl trīs mēnešus, kā arī aicināja neaizmirst diskusijas par kohēzijas fondiem, kuri arī ir svarīgi Latvijas attīstībai. “Mūsu zemnieki zaudē tiešmaksājumos citām valstīm, kam tie ir lielāki. Garš ceļš šajā jomā jau ir noiets, lai panāktu sapratni, un sarunas vēl turpināsies,” sacīja E. Rinkēvičs. Par ES daudzgadu budžetu ES ārlietu ministri nedēļas beigās diskutēs Kiprā, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts.

Abi ministri pārsprieduši arī reģionālo sadarbību un iespējas sadarboties enerģētikas jautājumos, piemēram, Dānija Latvijai var piedāvāt pieredzi atjaunojamo energoresursu un enerģijas taupīšanas jomā. Tāpat viņi runājuši par situāciju starptautiskajā politikā. V. Sevndāls pieminēja notikumus Sīrijā, kurus var raksturot kā pilsoņu karu, taču līdzīgi kā nesen Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle, viņš aicināja neaizmirst par Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu. “ES ir svarīgi šīm valstīm piedāvāt mūsu kopējās vērtības – demokrātiju, runas un izpausmes brīvību, kā arī tiesiskumu. Šajā jomā mēs vēlamies strādāt kopā,” uzsvēra Dānijas ārlietu ministrs. Par notikumiem Sīrijā – viņa latviešu kolēģis atzina, ka ministri ir satraukti par iespējamo ķīmisko ieroču lietošanu no Bašara al Asada režīma puses un tā novēršanā ANO atbildīgajām institūcijām vajadzētu spēlēt konstruktīvāku lomu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+