Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Māņu kustības (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Ja Latvijā pirmoreiz nonācis cilvēks gribētu iegūt priekšstatu par ekonomisko situāciju valstī, balstoties uz 2016. gadam sastādītā budžeta publiskajiem raksturojumiem, tad ātri vien sapītos pretrunu mudžeklī. Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma apgalvo, ka budžets ir labs. Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ar vāji maskētu lepnumu stāsta, cik veikli izdevies saskatīt līdz šim nepamanītās rezerves valsts kases piepildīšanai nākamgad. Valsts bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzteic savlaicīgu budžeta sagatavošanu, kaut gan tas neesot perfekts. Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata – šogad budžeta veidošana bijusi reti neprofesionāla, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone piebilst: valdība nav turējusi pašas doto solījumu samazināt darbaspēka nodokli, tādējādi netieši atbalstot vēl dziļāku ēnu ekonomikas iesakņošanos.

Bet pieņemsim, ka LBAS viedokļa skarbums iederas arodbiedrību standarta leksikā, jo tām nepiestāv glaudīt valdību pa spalvai, un kurš darba devējs gan nesapņo par mazākiem nodokļiem. Iespējams, kritika nevietā, un mums vajadzētu likt kaudzēm ziedus uz valdības nama kāpnēm pateicībā par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Tiesa, desmit eiro uz patēriņa cenu fona tāds sīkums vien. Bet varbūt der šo cipariņu aplūkot krievu tautasdziesmas piedāvātajā gaismā: “mņe ņe dorog tvoi podarok, doroga tvoja ļubovj” (nav svarīga dāvanas cena, galvenā vērtība ir mīlestībai – kr. val.), – kā nekā taču gādības izpausme. Tomēr sirds kaut kā neiesilst. Ir jau pietiekami rūdīta un pieredzējusi, cik daudz jādod pretī par līdzīgiem “maiguma” žestiem. Jaunā budžeta sakarā vislielākās bažas, ka mums no saviem maciņiem nāksies samest vismaz daļu tās summas, kuru Finanšu ministrija sarēķinājusi iekasēt tā dēvētajā solidaritātes nodoklī. Tas skar nepilnus piecus tūkstošus personu, kuru mēnešalga pārsniedz četrus tūkstošus eiro, un valdības retorikā jau izsludināts par materiālās nevienlīdzības mazināšanas pirmo bezdelīgu. Taču vairāki ekonomisti brīdina, ka labklājības pavasari šis putns Latvijai neatnesīs, gluži otrādi – motivēs daudz pelnījošos starptautisko uzņēmumu vadītājus pārcelties uz citu valstu nodokļu reģistriem: cerētā plusa vietā budžets var dabūt treknu mīnusu.

Daudzos sporta veidos pretinieka apspēlēšanai izmanto māņu kustības. Liekas, šī taktika piekopta, veidojot 2016. gada budžetu, un jau minētais “solidaritātes nodoklis” izmantots uzmanības atsaistīšanai no svarīgākām lietām. Sabiedrība taču kurn par dažu lielajām algām, tad nu mīļā miera labad drusciņ paplucināsim – apmēram tā. Bet šis nodoklis diemžēl neietekmēs labklājības līmeņa pieaugumu. Pilnīgi noteikti tas jūtami kāptu, piemēram, samazinot vai atceļot pensijām uzkrauto nodokļu slogu, pārskatot PVN likmi noteiktām pārtikas grupām un kopjot uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu politiku realitātē, nevis joprojām tikai nākotnes vīzijās. Ir jāpiekrīt L. Straujumai, ka ideālais budžets nepastāv. Tomēr 2016. gadam veidotajā ir tik uzkrītošas stiķēšanas, paviršas diegšanas un tapināšanas pazīmes, ka jāsāk apšaubīt nosaukto prioritāšu – tostarp veselības un izglītības!… – īstenošanas iespēja.

Jauno budžetu valdība solās iesniegt Saeimā 30. septembrī. Līdz tam vēl iespējams dažu negludumu pieslīpēt. 28. septembrī gan izsludināts kārtējais pasaules gals, kura ietekme uz Latvijas budžetu pagaidām nav apsvērta. Zināms tikai tas, ka būs jādzīvo tālāk…

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. “Visļaunākais ir tas,ka Latvijas izveidotā nodokļu sistēma nevis atalgo darbu un atbalsta radošu uzņēmējdarbību,bet gan,būdama viena no regresīvākajām visā Ziemeļu puslodē,uzmundrina spekulatīvas peļņas meklētājus.Smagi vienotas likmes nodokļi,kas jāmaksā darba devējiem un ņēmējiem,komplektā ar spekulāciju un “burbuļekonomikas” peļņu veicinošu faktu,ka ar kaut cik jūtamiem nodokļiem nav aplikts īpašums,Latvijas ekonomikai sasējuši rokas,praktiski izslēdzot iespēju sacensties ar Rietumeiropas kaimiņiem (un tātad arī pievienoties to pulkam) kā reāliem tirdzniecības un investīciju partneriem”,Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss”Kā tas notika un ko darīt?”,Rīgas Laiks,Jūlijs 2009.

  2. Jāatliek uz nākamo piecgadi Atbildēt

    Ienākuma nodokļa samazināšana mūsu galvenajam darbaspēkam-1000 miljonāriem,visā pasaulē vēl nebijis eksperiments,ko mēģināja realizēt,sekojot Tautas partijas piemēram,Vienotība,kaut cik manāmi nepaaugstinot pat nekustamā īpašuma nodokli miljonos vērtējamiem īpašumiem un kapitāla pieauguma nodokli,nemaz nebija izpildāma,jo budžets jau nav bezizmēra! Bet sociālajā budžetā nākamais miljards vēl nav uzkrāts!Un ar akcīzes nodokli šokolādei un transtaukskābēm vien jau nepietiek! Nevaram taču ieviest šo ļoti bīstamo un kaitīgo progresīvo ienākuma nodokli,uz ko Ļeņins taisīja revolūciju!

  3. Nekur viņi nepārcelsies,jo citās valstīs darbojas progresīvie nodokļi un nodokļos aizies vēl vairak.Pie mums ir taukmūļu rezervāts ar bezprecedenta sociālo nevienlīdzību,kura pieaug ar neatkarības gadu skaitu.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+