Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Agris Liepiņš: Morāles žogs, kuram nauda kāpj pāri (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Vērojot valdības tapšanas procesu, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nedaudz patētiski iesaucās: “Ilgu laiku nebiju redzējusi tik sīvu turēšanos pie krēsla!” Politiskās uzvedības modeli valstī lielā mērā nosaka valdošā partija, un pēdējos gadus sevi par tādu uzskata “Vienotība”. Āboltiņas kundze ir partijas “Vienotība” priekšsēdētāja.

Latvijas politikāņu vidē liekulības, savtīga aprēķina un alkatības patiešām ir pārpārēm. Pārfrazējot Blaumani – tam žogam, kuru uzceļ morāle, naudas vara kāpj viegli pāri. Pieminēšu kaut vai uzturēšanās atļauju tirdzniecību un mūsu vadošo politiķu klaju nevēlēšanos šīs darbības apturēt – liela nauda nākšot, tikai neprāši var atteikties no tik laba piedāvājuma!

Šogad, Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanu gadā, liekulība sitīs augstu vilni. Zvejojot vēlētāju balsis un vēloties par katru cenu palikt varā, daudzi agrāk paustie principi tiks nolikti malā.

Pagājušogad Tiesībsarga birojs veica pārbaudi Latvijas mazākumtautību skolās ar mērķi noskaidrot, kas sasniegts bilingvālās izglītības jomā. Ar secinājumiem iepazīstināja Valsts prezidentu, un tie nebūt nav iepriecinoši. Vairākos gadījumos skolotāji nespēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem valsts valodā. Latviešu mēles nezināšana ir regulāra un liecina par sistemātisku problēmu. Tiesībsargs Juris Jansons ir pārliecināts, ka šādos apstākļos bilingvālā izglītība būs lemta pagrimumam, jo nenotiek jēgpilna virzība uz viendabīgu sabiedrību. Tiesībsargs uzskata, ka politiķu runas par to, ka mazākumtautībām pienākas nodrošināta izglītība viņu valodā, jo viņi maksā nodokļus, ir pretrunā ar mazākumtautību bērnu interesēm prast valsts valodu un vēlāk veiksmīgi iekļauties valsts dzīvē.

Liekas, ka Jansona kungs pieskāries pašam būtiskākajam. Politiķi, dzenoties pēc balsīm, nebūt nedomā ilgtermiņā par bērnu patiesajām interesēm, viņi izdabā savam elektorātam. Par “Saskaņas centra” nostāju nav jābrīnās, bet šo pašu dziesmu, vēloties iegūt krievvalodīgo vēlētāju balsis, velk arī “Vienotības” politiķi. Tāpat zaļzemnieki un reformisti, cik nu viņu palicis. Liekulības tirgus, izdabāšana šodienas situācijai un bailes pieņemt drosmīgus, nākotnē svētīgus augļus nesošus lēmumus. Labāk, lai tā klibā pīle – bilingvālā izglītība – steberē tālāk, nekā vēlēšanu gadā kaitināt pēc padomijas laikiem alkstošos vēlētājus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs janvāra vidū paziņoja, ka Krievija grasās atvērt krievu skolas citās valstīs, tostarp Baltijā, un mācības tur notikšot pēc Krievijas standartiem. Vadošo politiķu sākotnējā reakcija ir stingra. Izglītības ministre Ina Druviete (“Vienotība”) teic: “Krievijas ideja nav pieņemama nedz politiski, nedz tiesiski. (..) Nav noslēpums, ka izglītības sistēma ir ļoti būtisks maigās varas instruments. Ja Latvija neietekmētu to, ko māca skolās, veidotos jauna paaudze, kas ir atsvešināta no Latvijas valsts.” Bet līdztekus ieskanas arī citas notis. Igors Pimenovs no “SC” uzskata: “Ar šādu programmu Krievijas Ārlietu ministrija mums piedāvā naudu, un mēs būsim slikti saimnieki, ja uzreiz atteiksimies. Pareizāka reakcija būtu vismaz aprunāties ar Krievijas pusi un vienoties par noteikumiem, uz kuru pamata šāda sadarbība būtu iespējama.” Aizvietojiet vārdus “krievu skolas” ar teicienu “uzturēšanās atļaujas” un jūs iegūsiet gandrīz precīzu Šlesera un citu uzturēšanās atļauju tirgotāju argumentāciju! Ja reiz “Vienotībai” nav iebildumu pret uzturēšanās atļaujām, cik ilgi valdošajai partijai būs iebildumi pret Krievijas skolām? Tam žogam, kuru uzceļ morāle, naudas vara kāpj viegli pāri.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Trāpīts.

  2. Padomju laikos 50 gadus katru dienu mums stāstīja, ka kapitālismā svarīga ir tikai nauda, visas pārējās cilvēciskās vērtības – tās ir tikai sociālisma cilvēkam raksturīgas. Tas kā beznosacījuma reflekss tā bija iezīdies padomju cilvēkos, ka nonākuši kapitālismā, viņi pat nespēja iedomāties, ka varētu rīkoties savādāk – nauda ir dievs un nekas cits. Citādi – gals klāt. Īpaši raksturīgi tas ir Krievijā, tāpēc vajadzētu turēties tālāk no šīs valsts un tās pakalpiņiem šeit. Palasiet rakstnieka Borisa Akuņina domas par mīsdienu Krieviju!

  3. Manupraat attieciibaa uz uztureeshanaas atljaujaam Valdis Dombrovskis ir nonaacis “intereshu konfliktaa”. Kaads no vinja gjimenes uztaisiija lielus paraadus un buuveeja Veeja ziedus, kuriem buus vajadziigi pirceeji. Shis konflikts ir vieniigais, ko es Valdim speju paarmest.

  4. Liekulība, savtīgs aprēķins un alkatība ir tādā pašā mērā deputātu vidū kā sabiedrībā.
    Saeima – sabiedrības spogulis.

  5. “Vairākos gadījumos skolotāji nespēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem valsts valodā. Latviešu mēles nezināšana ir regulāra un liecina par sistemātisku problēmu.”

    Iespējams, ka tās dažas krievruņu skolotājas, kuras nezina latviešu valodu – ir vienkārši stulbas un ar 1 rievu smadzenēs! Stulbi cilvēki nedrīkst strādāt par skolotājiem – šīs prātā vājās skolotājas nekavējoši jāatlaiž no darba, jo viņas 23 gadu laikā savu garīgo atpalicību ir pilnībā atklājušas! Kāpēc par maniem nodokļiem tiek uzturētas stulbas skolājas, kuras “ražo” stulbus, šovinistiskus un nacistiski noskaņotus krievruņu skolēnus?

  6. Kālab jāmācās valoda, bez kuras var itin labi iztikt?

  7. VISS BŪTU LABI, BET AUTORS ATKAL NEPIEMIN DEKOLONIZĀCIJU !!!

  8. Kā kulaks uz acs! Nevar vainot tikai politiķus,visa sabiedrība lokās krievupriekšā. Kāda ir bērnu saziņas valoda mazākumtautu skolās ? KRIEVU! Skolotāji nezinot latviešu valodu,kāpēc viņiem tā jāzina, Valodas inspekcijas inspektori tak runā kriviski.

  9. Reizēm vērojot mūsu politiķu izdarības tiešām gribas pāriet uz krievu valodu, jo tikai krievu valodā, īsi un kodolīgi to var pateikt ar trīs burtiem.

  10. Kā vienmēr pilnīga taisnība rakstītajam.Bet ko darīt?ASV un citās valstīs arī visi maksā nodokļus,bet tādēļ jau nav valsts skolas katram iebraucējam savā valodā.Druviete pie krievu vēstnieka nemaz tik skarba nostāja neizskatījās.Ne lietuviešu,ne igauņu vadoņi nav tādi līdēji.Ļoti,ļoti skumji.

  11. Kādus 225 gadus atpakaļ, laikā kad vel pastāvēja feodālisms, latviešu vergus, kalpus, zemniekus, kopējas ģimenes, kā arī bērnus un atšķirtus ģimenes locekļus, pavārus, amatniekus varēja nopirkt kā īpašumus par naudu, vai izmainīt pret suņiem un zirgiem. Bija nozīmīgi un vērts cīnīties par brīvību un pašnoteikšanu. Kopš tiem 700 verga gadiem, latvieši sev pamazām atpazina kā nāciju, kas vēsturiski bija pastāvējušas no baltiešu ciltīm, atšķirīgi no slāviem un ģermaņiem; un atguva zaudētās vēsturiskās zemes veidojot savu valsti Latviju – valstsnāciju.

    Sanāk ka ar okupācijas laika smadzens skalošanu mūsu šīsdienas politiķi to nav zinājuši, jeb vispār neizjūt mūsu vēsturisko vērtību ko panāca mūsu senči. Bez politiskas stājas un neizmantojot varu latviešu tautu interesēs mēs atkal pakļausimiems Krievijas varai un zaudēsim brīvību un pašnoteišanu mantkārigo oilgarhu un bez rakstura politiķu dēļ. Nebūsim tie maigie kas pakļaujās Krievijas ”maigai varai”!

  12. Patiesībā realitātē latviešu valoda kā valsts valoda Latvijā kļuvusi par apsmieklu,tādu pat kā iztikas minimuma ,pensiju un minimālās algas jēdziens.

    • Luterānis tāmnieks Atbildēt

      Arī šoreiz Liepiņa kungs raksta ļoti trāpīgi un bez laipošanas! Anonimus kārtējo reizi izceļas ar savu īpatnējo lietu skatījumu. Tas, ka paši esam atdevuši Rīgu “mazākumtautībai” nenozīmē, ka latviešu valoda ir kaut kāds izsmiekls! Dzīvoju Valmierā un man krievu valoda ir vajadzīga tikai reizēs, kad gribu pilnīgāk izteikt mūsu valdības rīcības novērtējumu. Ikdienā pilnīgi iztieku ar valsts valodu, ar latviešu kultūru un mani nenomāc nekādi mazvērtības kompleksi latviešu valodas sakarā! Cienīsim sevi un savu valodu!

      • Rīga nekad nav bijusi latviešu pilsēta.Nekad. Tikai 667 gadus pēc Rīgas dibināšanas te organizējās t.s. “Rīgas latviešu biedrība”. Vot i visi Rīgas latvieši. Savā amatnieku nišā.

Draugiem Facebook Twitter Google+