Līdz 2014. gada nogalei Afganistānu būs atstājuši 130 tūkstošu lielie NATO karavīru spēki, un to vietā visā valstī rūpes par drošību būs pārņēmusi pašu afgāņu armija. Šādu scenāriju NATO paredz tuvākajiem diviem gadiem, kad jābeidzas vairāk nekā desmit gadu ilgušajai NATO klātbūtnei Afganistānā.

Lasītākie

10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem

FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69

Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 121

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos NATO slēgusi divu dienu virsotņu apspriedē Čikāgā. “Afgāņu spēki nekad nebūs gatavi šim uzdevumam, ja paši neuzņemsies atbildību,” tā ASV prezidents Baraks Obama, piebilstot, ka skaidri apzinās procesa risku. “Es paredzu, ka nākamajos divos gados mēs pieredzēsim arī sliktus brīžus. Ar šo stratēģiju mēs varam sasniegt stabilu, bet ne perfektu Afganistānu,” tā B. Obama.

Vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija, jau apliecinājušas savu tālāko palīdzību Afganistānai jau pēc 2014. gada. Latvija Afganistānas drošības spēku uzturēšanai gadā atvēlēs ap pusmiljonu dolāru jeb aptuveni 270 tūkstošus latu. Lai palīdzētu Afganistānas drošības spēkiem uzņemties atbildību par visu valsts teritoriju, šobrīd nepieciešami vismaz četri miljardi dolāru jeb aptuveni divi miljardi latu gadā. Čikāgas samitā atbilstoši savām spējām valstis piedāvājušas dažādas naudas summas.

Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav

Savaldi emocijas, pat ja kaut kas tevi ļoti kaitina. Horoskopi 11. maijam

Mājas

Latvijā izplatās babezioze – ērču pārnēsāta suņu slimība, kas letāla teju pusē gadījumos

Šobrīd NATO īpašu uzmanību pievērš arī tām Centrālāzijas valstīm, kas atrodas tuvu Afganistānai un kurām, kā norāda alianse, būs milzīga loma Afganistānas stabilitātē.

Uz tikšanos Čikāgā īpaši bija aicināti Uzbekistānas, Kazahstānas un citu Centrālāzijas valstu līderi, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Taču šobrīd attiecības ar Afganistānas kaimiņvalstīm apēno nopietnas alianses domstarpības ar Pakistānu.

Pakistāna ir slēgusi savus ceļus NATO nepieciešamajam tranzītam pēc tam, kad aizvadītā gada nogalē NATO uzlidojumos tika nogalināti 25 pakistāniešu karavīri. Pēc samita politiķi apgalvo, ka Pakistāna savu attieksmi ir mīkstinājusi un varētu šo lēmumu pārskatīt.

Tikmēr Afganistānā dienošie Latvijas karavīri jau rudenī atstās Afganistānas ziemeļu provincē Farjābā esošo Meimanas bāzi, tā apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ministrs norādīja, ka Latvijas karavīri pārcelsies uz ziemeļos blakus esošo Mazarišarifu. Precīzs laiks, kad Latvijas karavīri varētu atgriezties Latvijā pavisam, pagaidām vēl nav noteikts.