Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
30. septembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Apvienoto Nāciju Organizācija reizēm atgādina absurda teātri (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70. sesija Ņujorkā ir atklāta, un runas no augstās tribīnes plūst, bet tām nebūs lielas nozīmes. Galvenās ir aizkulišu sarunas. Jo ANO sesijas kā tikšanās vieta vienmēr bijusi svarīgāka par ANO kā organizāciju, kas ir neefektīva.

Bet reizēm atgādina absurda teātri, kurā iederas, piemēram, Saūda Arābijas pārstāvja iedabūšana ANO Cilvēktiesību padomes vadībā, par ko cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē joprojām nebeidz šausmināties. Lai arī kādas būtu ANO amatu sadales tradīcijas – atbilstoši “reģionālo bloku principam” vai citiem “principiem”, tamlīdzīgi ar lobēšanu panākti izkārtojumi apliecina ANO sludināto vērtību degradāciju un padara par apsmieklu amatpersonu bārstītās spārnotās frāzes. ANO Cilvēktiesību padome ar sēdekli Ženēvā pieminama arī tāpēc, ka Latvija pērn kļuva par vienu no tajā uz trim gadiem ievēlētajām valstīm. Nenoliedzams diplomātisks panākums, taču šīs ANO struktūrvienības pazinēja diezgan skaidri pateica – neko dižu jau neiespaidosim, toties varēsim labāk aizstāvēties. Savukārt mūsu ārlietu ministrs tviterī solīja, ka Latvija izmantos dalību padomē, “lai aktīvi iestātos par tatāru un ukraiņu tiesībām okupētajā Krimā”. Ļoti iespējams, esam “aktīvi iestājušies”, bet nekas daudz nav dzirdēts. Nesen pienāca ziņa, ka Latvija ANO Cilvēktiesību padomē uzsvērusi vārda, mākslinieciskās un radošās brīvības lomu. Labi, tomēr tas, visticamāk, paliks kā saucēja balss Saūda Arābijas tuksnesī. Tāpēc vien mūsu pārstāvju darbība nebūtu noniecināma – tā dod pieredzi, kontaktus un izpratni. Varbūt noderēs.

Vairāk dzirdam par Lietuvas nostāju ANO Drošības padomē (Lietuva tajā piedalās līdz šā gada beigām). Īpaši sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, un tā ir arī Ģenerālās asamblejas sesijā publiski un aizkulisēs bieži piesaukta tēma. Viļņai pēc Lietuvas ievēlēšanas (2013. gadā) pat ir izdevies īstenot savu apņemšanos, cik nu tas vispār iespējams, būt par Eiropas mazo valstu viedokļa izteicēju Drošības padomē un veicināt DP darba caurskatāmību un atvērtību. Vismaz Lietuvas ierosmē sasauktajās DP sēdēs pavisam noteikti atklātībā nonāca Krievijas vēstnieka ANO Vitālija Čurkina neveiklā izlocīšanās un meli par Ukrainā “neesošajiem” Krievijas armijniekiem un tankiem. Pietrūka vienīgi paša nepieciešamākā – atbilstošu DP lēmumu, jo Krievija izmantoja savas veto tiesības, lai tādi netiktu pieņemti. ANO kārtējo reizi atkal izrādījās paralizēta. Agresija Ukrainā, tāpat kā karš Sīrijā, pareizāk, nespēja šo karu apturēt, kas noveda pie plašu Irākas un Sīrijas teritoriju sagrābušās “Islāma valsts” parādīšanās, terorisma draudu pieauguma un bēgļu plūdiem, kārtējo reizi dod iemeslu debatēm par ANO ieviešamajām reformām. Un īpaši par lēmumu pieņemšanas kārtības pārskatīšanu Drošības padomē, kur pastāvīgi sēdošās un sev veto tiesības piešķīrušās piecas lielvalstis var katra atsevišķi uztiept savu gribu kaut vai visai pārējai pasaulei. Arī, lai vērstos pret kara perēkļiem Sīrijā, bija vajadzīga DP piecu pastāvīgo locekļu interešu saskaņa, kas daļēji iezīmējas tikai tagad, ja tā drīkst teikt, pateicoties “Islāma valstij”, kad jau gājuši bojā simtiem tūkstoši cilvēku un bijuši spiesti pamest mājas miljoni. Ne tikai Lietuva prezidentes Grībauskaites personā, bet arī Francija izteikusies par veto tiesību izmantošanas ierobežošanu. Taču uz to ir maz cerību.

Ikviena organizācija esot tāda, kādu to dalībnieki veido. Šī patiesība ir pieņemama nosacīti, jo lielākā daļa mūsdienu ANO valstu nebija organizācijas dibinātājas un kārtības pamatu mūrētājas. Atliek vecais arguments, ka nekā cita labāka nav. Un jautājums – vai nekā cita arī nebūs?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. “Ungārija piedāvās migrantu globālās kvotas: nevar uzņemties atbildību viena pati Eiropa”,Vecernji List (Horvātija),28.09.2015.

  2. Iluminātiem vajag iznīcināt Eiropu.

  3. Nevis absurda teātris, bet iluminātu cirks!

  4. Pamācītāju pietiek bez ANO! Nav darītāju! Atbildēt

    Īpaši jau,kad pats ANO ģemerālsekretārs Bans Gimuns aicina Eiropu darīt vairāk! Skat.”ANO ģenerālseketārs aicina Eiropu darīt vairāk migrantu krīzes risināšanas labā”,apollo.lv,2015.gada 28.septembris.LETA. Un “Nosoda Ungārijas izturēšanos pret nelegālajiem imigrantiem-asaru gāzes un ūdens lielgabalu izmanošanu pret agresīvu bēgļu pūli uz robežas ar Serbiju”.Skat.”Pasaulē.ANO nosoda Ungārijas attieksmi pret migrantiem”,nra .lv,17.09.2015. Ziņu aģentūra LETA.
    Vai tad Eiropas Savienībai būtu jāaizvieto ANO? Vai tikai Eiropai vienai ir jāuzņem miljoni ekonomisko bēgļu no trīskārt lielākās Āfrikas un Āzijas? Vai Ungārijas robežsargiem,kas aizsargāja ne tikai Ungārijas,bet arī ES un Šengenas zonas robežas, pret agresīvā pūļa mestajiem akmeņiem vajadzēja aizsargāties ar tomātiem? Vai pat ļaut sevi atbruņot? Ko,beidzot,migrantu krīzes atrisināšanas labā ir darījusi Āfrikas Savienība-2002.gadā dibinātā organizācija,kas apvieno 53 no 54 Āfrikas valstīm? Jo tikai nedaudzās Āfrikas valstīs notiek karadarbība vai darbojas teroristi! Cik ilgi vēl turpināsies Vidusjūrā pie Lībijas krastiem izglābto “bēgļu” nogādāšana uz Itāliju,lai pēc tam tos atkal un atkal sadalītu pa ES valstīm?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+