×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
7. marts, 2018
Drukāt

OECD: Latvijā ievērojami jāpalielina minimālā pensija (15)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu. Vienlaikus Latvijā līdz 2025.gadam šo periodu iecerēts palielināt līdz 20 gadiem.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, jo sevišķi starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm. Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems un nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadus.

Piemēram, nabadzības rādītājs strādājošo un bērnu vidū ir pat nedaudz virs vidējā OECD rādītāja, vienlaikus gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts pabalstiem, kā rezultātā Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ir divas reizes lielāks nekā OECD valstīm vidēji. Turklāt zemi valsts izdevumi veselības aprūpes un citu sociālo pabalstu nodrošināšanai palielina neaizsargātības risku cilvēkiem gados, uzskata organizācija.

OECD norādījis, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.

Pēc organizācijas paustā, salīdzinoši zemie publiskā sektora izdevumi saistīti ar zemiem sociālajiem izdevumiem, īpaši veselības aprūpē. OECD norāda, ka valsts izdevumi ir ļoti zemi visās sociālajās jomās, izņemot izdevumus pensiju un darba nespējas pabalstu finansēšanai. Ja Latvijas sociālās jomas un veselības aprūpes izdevumi ir vieni no zemākajiem OECD valstu vidū, tad valsts izdevumi pensijām un darbnespējas pabalstiem ir ļoti tuvu valstu vidējam rādītājam.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norāda, ka OECD veiktajā Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai sistēmas attīstībai un uzlabošanai.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs. OECD secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē.

Ministrs uzsver, ka ir ļoti labi zināms par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot.

Vienlaikus LM norāda, ka OECD rekomendācijas tiks rūpīgi izvērtētas un meklēti turpmāki risinājumi.

Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Cūcisks populisms Atbildēt

    Mūsu pensiju sistēma ir balstīta uz pensionāru balsu ķeršanu.

  2. Kā vienmėr.Kamēr to mašīnu ,atvainojiet sistēmu,nevar paātrināt,tikmēr daudz veco ļaužu nomirs gaidot kamēr attiecīgās iestādes kaut ko izdarīs viņu labá.Varbűt centīsies jo tuvojas taču vēlēšanas….Vienīgais ko varam cerēt ka labi esam audzinājuši savus bērnis un tie par mums atcerēsies grūtā brīdī kad.jāslimo vai saplīst kăda sadzī es tehnika.

  3. Neticu ne vienam vārdam,pensionāri ir kā vasarnīcu suņi_vasarā sargā,bet uz ziemu izdzen-klejo ap vasarnīcām izkāmējuši un atšauti kā klejojušie.Padomju laikā nostrādātie gadi netiek ņemti vērā,bet tajā pašā laikā viss privatizētais tika uzcelts par šo cilvēku nodokļu naudu,sēž valdībā-ģīmji kā nopulēti un gudri spriedelē,kur vēl varētu kaut kam palielināt nodokli—-neticu vairāk,-man kā zemessargu veterānam un barikāžu dalībniekam šad tad liekas,ka mūsu toreizējās cerības tagad tiek samīdītas-mūs vienkārši aplaupa….

  4. Lai tās minimālās pensijas paaugstinātu, vajag naudu. Un kur tad to ņemt? Lai tad gudrīši no OECD iedod dāzus simtus miljonu gadā. Vai varbūt vēl ieteiks kādam noņemt? vai vēl kādu nodokli izdomās?

  5. Topošajiem pensionāriem Atbildēt

    Būs slikti, ja netiks paaugstināta minimālā pensija. Tā nav palielināta 12 gadus. Skats ir bēdīgs. Ja esi strādājis 20 gadus, tad pensija 70 eiro, ja 30 gadus — 83 eiro, ja 40 gadus — 96 eiro. Pensijas par padomju laikā strādāto rēķina pēc pelnītā 1995. – 1997.g. Toreiz alga bija apmēram 40 lati.

  6. Mazākajai pensijai būtu jābūt tādai,lai seniors bez problēmām var iztikt un nopirkt zāles,jo mūsu pensionāri drēbes un apavus pērk ļoti reti un tos lētākos,bet zāles vairs nepērk,jo nav naudas!Visu APRIJ komunālie maksājumi.Kauns,ka gada pensija mazāka par deputātu viena mēneša algu!Ja pieliek 3 eiro,tad cenas jau uzceltas par 30!

  7. Mūsu deputāti nezina, cik ir minimālā alga tiem, kas maksā viņiem algu.
    Kāpēc domāt vēl par pensionāriem, kas strādā, kaut arī nav spēka un tūlīt no katra lata novelk, lai paši labi var dzīvot.- kauns,kauns,kauns !!

  8. Kāpēc Saeima atcēla Dombrovska kunga likumu, ka strādājošs pensionārs saņem vai nu algu, vai pensiju, jo paši lēmēji saņem abas no nodokļu maksātāju naudas, kas viņiem pat neļauj saskatīt ko nozīmē mēnesī 200 eiro vienīgais ienākums ar kuru jāapmaksā komunālie un cik paliek pārtikai un visam pārējam un cik ir to kas to vidējo vispār saņem un cik saņem piemēram Lemberga kungs mēnesī- viņš ir no citas valsts ieradies, vai tāpat rāvās kā citi Padomijā.Kāpēc nodokļu maksātājiem uzlikts slogs barot līdz mūža galam tos bijušos EKS prezidentus un viņu saimes. Kāpēc prezidentes kundze nestrādā, vai mums ir nekronēto karaļu valsts, vai trūcīga bārenīte lielajā EIROSAVIENĪBĀ?

  9. Par pašreizējo pensiju var samaksāt tikai par oik, 73 eiro un 11 centi mēnesī.

  10. Latvijas valdībai pensionāru nabadzība neeksistē,viņiem rūp kā pašiem pacelt algas un izzagt nodokļu maksātāju naudu

  11. Vai mums vispār ir tāda pensiju sistēma? Kāpēc pieļauj tādi tautas kalpi sieviešu diskrimināciju, jo vīrieši tikai 3 gadus vēlāk iet pensijā, bet sievietes 8 gadus. Vai par bērnu dzemdēšanu un audzināšanu viņām nekas nepienākas Kāda var būt runa par vienlīdzību dzimumos. Kāpēc tagad maksās atraitnēm nestrādājošām, kas aptekalēja ģimeni tādu kā valsts pabalstu, ja var ieviest likumu, lai vīri katru mēnesi par nestrādājošām sievām iemaksā sociālajā budžetā naudu un pensija būs nodrošināta, bet ne uz nodokļu maksātāju rēķina.

  12. Jau daudzkārt esmu mēģinājis pieklauvēt pie “aizvērtām durvīm”. Runa ir par Valsts amatpersonu atalgojumu koeficientiem. Katru gadu Saeima palielina savas algas motivējot to, ka to nosaka likums. Tad kad Saeimai ir izdevīgi likumu groza pat vienas dienas laikā. Ja nē – izliekas, ka neko nevar darīt. Tātad – princips ir tāds vidējā alga pieaug – tas ir Saeimas un Valdības nopelns un līdz ar to jāpaaugstina alga tās nodrošinātājiem. Taču aizmirsta ir vēl viena liela iedzīvotāju kategorija – pensionāri Un tādēļ būtu tikai godīgi , ja tiktu ņemts vērā arī pensionāru dzīves līmeņa kāpums ( patiesībā notiek pasliktināšanā). Un ieteikums ir vienkāršs – pēc Statistiskās pārvaldes datiem vidējā darba alga 2017 gadā bija 926 EUR. Līdz ar to Saeimas priekšsēdētāja bruto alga ievērojot koeficientu būs 5126,336 EUR ( tā ir alga bez piemaksām). Vidējā pensija 2017 gadā bija 289,40 EUR. Tad elementāra loģika prasa . lai nosakot atalgojumu Valsts amatpersonām tiktu ņemts vērā arī šis cipars. Un gala slēdziens – vidējā alga, jāsummē ar vidējo pensiju un jāizdala ar divi un tad šis cipars arī jāizmanto Valsts amatpersonu algas noteikšanai. Šajā gadījumā Saeimas priekšsēdētājas alga būtu 3364.23 EUR ( arī pietiekoši liela_). Ir tikai jāgrib būt daudzmaz godīgiem pret Tautu.

    • No vēstures PSRS Ļeņinam dzīvam esot ,vadošo darbinieku alga bija noteikta viena trešā daļa no vidējās algas valstī. Staļins to izmainīja ,pašam Staļinam alga bija 10000 rbl. mēnesī ,nu un šāda kārtība palikusi vēl līdz mūsdienām

  13. Kamēr LM OECD rekomendācijas rūpīgi izvērtēs un meklēs turpmākos risinājumus, tūkstošiem vientuļo pensionāru dzīvos pusbadā, jo pēc komunālo maksājumu veikšanas daudz kas pāri nepaliek.

    • Tāda jau ar ir doma- novilcināt laiku un tad problēma atrisināsies dabiskā ceļā 🙁

      un kas no tā ka OECD teica- nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju (c)
      visur tiks stāstīts -saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs…Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē(c)

Draugiem Facebook Twitter Google+