Ekonomika
Nauda

Nodokļu parādnieki pliki un nabagi 16


Vērtīgākais nodokļu parādnieku īpašums, pret kuru Valsts ieņēmumu dienests šobrīd vērsis piedziņu, ir atklātās muitas noliktavas SIA “Transimpeks terminal” nekustamais īpašums Rīgā, Zārdu ielā.
Vērtīgākais nodokļu parādnieku īpašums, pret kuru Valsts ieņēmumu dienests šobrīd vērsis piedziņu, ir atklātās muitas noliktavas SIA “Transimpeks terminal” nekustamais īpašums Rīgā, Zārdu ielā.
Publicitātes foto

Daļa nodokļu parādu veidojušies krāpšanu rezultātā, tāpēc tie drīzāk būtu uzskatāmi nevis par nodokļu parādiem, bet valstij radītiem zaudējumiem. Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) iespējas atgūt šo naudu ir visai niecīgas. VID mērķis ir trīs gadu laikā dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā. No kopējā vairāk nekā miljarda eiro parāda Latvijas valsts budžetam reāli piedzenami esot vien vairāk nekā 155 miljoni eiro, informē VID amatpersona.

Lielāko nodokļu parādnieku jaunākais saraksts liek uzdot jautājumu par valsts sodu jēgu. Pēc lieliem uzrēķiniem uzņēmumi nokļūst parādnieku sarakstā, izsludina maksātnespēju, bet parādi paliek. Tā parādnieku sarakstā novembrī augstajā piektajā vietā nokļuvis SIA “Riepu bloki”. Lietoto riepu savācēja un pārstrādātāja parāds ir 13,072 milj. eiro.

Par šī uzņēmuma nedienām ar Valsts vides dienestu (VVD) un riepu kariem “Latvijas Avīze” jau rakstījusi vairākkārt. Uzņēmums par samaksu atbrīvoja citus uzņēmumus no vecajām riepām un nepieciešamības maksāt dabas resursu nodokli. SIA “Riepu bloki” direktors Aivars Grūbe noliedza, ka būtu plānojis novest uzņēmumu līdz maksātnespējai, lai izvairītos no atbildības par uzkrātajām riepām. Taču problēmas sagādājušas riepu pārstrādes nepietiekamās jaudas.

Ar 31. decembri VVD lauzīs atkritumu apsaimniekošanas līgumu arī ar SIA “Nordic Recycling” un AS “Latvijas Zaļais elektrons”, tiem piemērojot 8,3 miljonu un 13,7 miljonu eiro sodu par nenomaksāto dabas resursu nodokli.

VID no vides dienesta aprēķinātā dabas resursu nodokļa 20,02 milj. eiro piedzīs 1%, neslēpj S. Garanča. Tas nozīmē, ka nodokļu parādnieku sarakstā būs vēl divi jaunpienācēji ar būtisku pienesumu.

Uzņēmums SIA “Riepu bloki” pārsūdzēja VVD aprēķināto sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. To izdarījis arī uzņēmums “Nordic Recycling”.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lielie parādnieki – labi zināmi

VID novembrī publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā pirmo četru lielāko parādnieku vidū nav vērojamas izmaiņas. Pirmo vietu stabili ieņem elektronikas preču vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Tendem Neman”, kuras saimnieciskā darbība šā gada aprīlī izbeigta. Uzņēmuma parāds Latvijas valstij sasniedzis jau 60,1 milj. eiro un katru mēnesi kļūst arvien lielāks. “Tendem Neman” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins.

Otrs lielākais parādnieks ir Latvijā nereģistrēts uzņēmums “Polietica Plastic SETR” , kura parāds Latvijas valstij sasniedzis 28,1 milj. eiro.

Trešais lielākais parādnieks ir maksātnespējīgā Liepājas ostas stividorkompānija AS “Liepājas osta LM”, kuras parāds valstij šā gada novembrī sasniedzis 23,26 milj. eiro. “Liepājas osta LM” bija maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” meitasuzņēmums. Kā liecina “firmas.lv” dati, uzņēmums pērn nodarbināja 16 cilvēkus un apgrozīja 369 tūkst. eiro.

Ceturtajā vietā parādnieku sarakstā novembrī ir kokmateriālu un būvmateriālu tirgotājs SIA “Ormus” ar 20,99 milj. eiro nodokļu parādu. Uzņēmums jau 2015. gadā izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Vērš piedziņu pret parādnieku nekustamo īpašumu

Šobrīd aktīvas izsoles ir vairākiem Valsts ieņēmumu dienesta parādniekiem. Vērtīgākais īpašums, pret kuru vērsta piedziņa, ir atklātās muitas noliktavas SIA “Transimpeks terminal” nekustamais īpašums Rīgā, Zārdu ielā. Uzņēmums lielāko nodokļu parādnieku sarakstā ar 290 tūkst. eiro parādu ieņem 490. vietu. Īpašuma, kuru veido zemes gabals un trīs ēkas (noliktavas un angārs), tirgus vērtība ir tuvu miljonam eiro, taču piespiedu pārdošanas vērtība noteikta zemāka – 683 tūkst. eiro. Tā kā īpašumam reģistrēta hipotēka par labu AS “Trasta Komercbanka” un bez VID piedziņas ir vēl arī citas, tad veiksmīgas izsoles gadījumā valstij atgūstamā summa varētu arī nesegt nodokļu parādu.

Arī telpu iznomātāja SIA “TPD” nekustamais īpašums Rīgā, Matīsa ielā, nodots piespiedu pārdošanai izsolē. Šī uzņēmuma parāds valstij sasniedzis 381 tūkst. eiro, kas ļauj ierindoties nodokļu nemaksātāju topa 365. vietā. 114 tūkst. eiro vērto ēku piespiedu pārdošanas vērtība noteikta par 45% zemāka nekā tirgus vērtība – 62,7 tūkst. eiro.

Valsts Ieņēmumu dienests vērsis piedziņu arī pret kokapstrādes SIA “Luk” īpašumu Mērsraga novadā. Piespiedu pārdošanas vērtība ražošanas un noliktavas ēkām noteikta 105,7 tūkst. eiro (to tirgus vērtība 176 tūkst. eiro). Parāds valstij – 33,3 tūkst. eiro.

13. novembrī VID pārtraucis nodokļu parādnieka – auto tirgotāja SIA “Eiro-auto” – īpašuma izsoli. Šī uzņēmuma parāds valstij bija 34,9 tūkst. eiro. Nodokļu piedzinēji tiesu izpildītājiem nodeva SIA “Eiro-auto” piederošo zemi, autosalonus, lietotu automašīnu tirdzniecības biroju u. c. Rīgā, Skanstes ielā un Raudas ielā, kuru tirgus vērtība vairākkārt pārsniedza parāda vērtību. Īpašuma sākotnējā piespiedu pārdošanas vērtība bija noteikta 2,4 milj. eiro, kamēr tirgus vērtība – 3,7 milj. eiro.

Pārbaudot, vai elektronisko izsoļu vietnē atrodami arī lielāko parādnieku vārdi, nācās konstatēt, ka šiem uzņēmumiem acīmredzot vairs nav īpašumu, pret ko vērst piedziņu. Šobrīd nenotiek neviena izsole, kurā zem āmura būtu kāds no 20 lielāko nodokļu parādnieku īpašumiem.

Likums paredz, ka parādnieka apķīlāto nekustamo īpašumu, lai varētu pārdot par iespējami augstāko cenu un norēķināties ar kreditoriem, tirgo izsolē elektroniskajā vidē.

Ja uzņēmums fiktīvs, piedziņa nav iespējama

Valsts ieņēmumu dienests koncentrējas uz reālo nodokļu parādu atgūšanu, bet nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu parādu ieskaitīšanu valsts budžetā.

VID bezstrīdus piedziņas darbības, vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem norēķinu kontos, kustamu un nekustamu īpašumu veic, ja nodokļu parādnieks nav ieinteresēts situācijas likumīgā atrisināšanā. Tiesa, nodokļu parādus administratīvā procesa ceļā ir iespējams piedzīt tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir manta, uz ko vērst piedziņu.

Vērtējot nodokļu parādu atgūšanas iespējas, pats svarīgākais aspekts ir – vai nodokļu parādniekam uz to brīdi ir un vai vispār jebkad ir bijuši kādi aktīvi, piemēram, manta, nekustamie īpašumi, pamatlīdzekļi, iekārtas, preces, nauda bankas kontos. Ja tam šādu aktīvu nav, tad administratīvā procesa ietvaros arī nav uz ko vērst piedziņu. Bieži vien VID konstatē, ka nodokļu parādniekam vispār nav konta bankā un pats uzņēmums, visbiežāk, ir fiktīvs un piedziņa administratīvā procesa ietvaros nav iespējama.

Tikai šādos gadījumos, kad visas administratīvajā procesā paredzētās iespējas ir izsmeltas un vienīgā likumīgā nodokļu parādu atgūšanas iespēja ir kriminālprocess, kā arī ir notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš vai uzņēmums likvidēts, VID likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par nepiedzenamo nodokļu parādu dzēšanu, uzsver VID.

Nākamgad VID būs iespēja dzēst juridiskās personas nodokļu parādu, ja ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību un gada laikā VID nav informācijas, kas dotu pamatu veikt darbības lēmuma par piedziņu izpildei. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča prognozēja, ka tā rezultātā 2018. gadā varētu tikt dzēsti nepiedzenamie nodokļu parādi aptuveni 200 milj. eiro.

Parādnieku skaits aug, parāds lēnām rūk

VID novembrī publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļauti 53 092 parādnieki, kuru kopējais parāds sasniedz 1,074 miljardus eiro.

Maijā, kad VID pirmo reizi publicēja parādnieku sarakstu, tajā bija iekļauti 52 909 parādnieki, kuru kopējais parāds sasniedza 1,202 miljardus eiro. Tādējādi pusgada laikā parādnieku skaits pieaudzis par 183.

VID no 15. maija atsāka publicēt nodokļu parādnieku sarakstu, kurš ir pieejams VID tīmekļa vietnē un kurā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai šā gada 7. novembrī ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, līdz 2018. gada 2. janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties VID nokavējuma un soda naudas pilnīgai dzēšanai. Tas iespējams, ja ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds. Atbalsta pamatparādu var sadalīt vienādās daļās, un tas ir maksājams reizi mēnesī. Samaksas termiņš var tikt pagarināts līdz 24 mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.

Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies. Šī iespēja attiecas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tiek prognozēts, ka šim atbalsta pasākumam varētu pieteikties apmēram 25 tūkst. uzņēmumu un privātpersonu.

VID saņemti jau 6194 pieteikumi par nokavējuma un soda naudas dzēšanu, samaksājot nodokļu pamatparādu, ziņo LETA. Līdz 16. novembrim pieņemti 4416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46,047 milj. eiro.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv