Mobilā versija
Brīdinājums +13.9°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

Par kļūdu norēķināsies nodokļu maksātāji (12)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru par labu SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” no Kultūras ministrijas (KM) piedzīti 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Tiesas lēmums nav pārsūdzams, un līdzekļus tā izpildei Kultūras ministrija, visticamāk, prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, “Latvijas Avīzei” pauda KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kultūras ministrija bija iesniegusi kasācijas sūdzību, taču Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 15. jūnijā rīcības sēdē atzina apelācijas instances tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar to lietā stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2016. gada 6. decembra spriedums, ar kuru daļēji apmierināta “Jaunrīgas attīstības uzņēmuma” prasība pret valsti Kultūras ministrijas personā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu par labu prasītājai no KM piedzīts parāds 621 949 eiro un tiesas izdevumi 30 386 eiro, pavisam kopā 652 335 eiro.

Kā ierasts gadījumos, kad kāda ierēdņa vai politiķa neapdomātu lēmumu dēļ valsts zaudē naudu, arī šoreiz to no vainīgā neizdosies piedzīt. Zem līguma ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” stāvēja tobrīd darbojošās valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktora Zigurda Magones paraksts. Zigurds Magone nomira 2011. gadā. “Kad 2012. gadā KM iesniedza tiesā prasību par Magones uzņemto saistību “mantinieku” atbildības noteikšanu, lai KM varētu vērsties ar līdzekļu piedziņu, tiesa prasību noraidīja,” skaidro Lita Kokale.

Turklāt pat tādā gadījumā, ja “Jaunie trīs brāļi” nebūtu likvidēti un to vadītājs nebūtu miris, ļoti ticams, būtiski nekas šajā tiesvedībā nemainītos. “Zaudējumu piedziņu nepieciešams veikt tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti būtu bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski trūkumi,” norāda Inese Gailīte, Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja. Viņa piebilst: ja konstatēti mantiskie zaudējumi, tad iestādei primāri ir jāstimulē labprātīga zaudējumu atlīdzināšana pilnībā vai vismaz kādā daļā, panākot vienošanos starp iestādi un atbildīgo amatpersonu par zaudējumu atlīdzināšanas grafiku, jo “mērķis ir atbildības iestāšanās principā, nevis matemātiski aprēķinātu summu atgūšana ar jebkuriem līdzekļiem”.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Kas tur ko brinities mums Latvija valda ZZS ar savu kliki .

  2. Vai neliekas mazliet dīvaini, ka projektā iesaistīti politiķi, paši lēma, paši uzmeta un tagad vēl nodevas vāc. Labs bizness. Skumīgi. Ja nebūtu saistīts ar politiķiem, ticētu, ka lēmums taisnīgs. Šoreiz ne.

  3. Kas gan ir nieka 652 335 pret Parex 1 000 000 000? Sīkums, būs citas “kļūdas”, kuras apmaksās pilsonīši – šitā aizmirsīsies. “Skolas nauda”, kā izteicās Marsietis strīpainajā uzvalkā.

  4. Komentētāji, protams, ir jocīgi. Lai gan rakstā ir skaidri pateikts, ka Jauno Trīs brāļu aģentūras direktors Z.Magone parakstīja vienošanos bez KM ziņas un akcepta, tad tomēr kādu vainu un atbildību cenšas piešūt H.Demakovai. Pēc tādas loģikas – ja nozog Raiņa tintnīcu un pildspalvu no muzeja Jūrmalā, tad atbildīgi nav konkrētā muzeja darbinieki, bet kultūras ministre D.Melbārde, kā minimums.

    • Kārtību savos padotajos organizē ministri – bet ja to negrib darīt vai % interese?

    • Ej puisīt parotaļājies labāk, ja nezini kā dzīvē notiek tā sauktie “bez ziņas”. Ja neprotestē, tad viss notiek, ja ātri aceļ troksni, tad priekšnieks atceļ u.t.t.

    • Kāds murgs, ka Z.Magone kaut ko drīkstēja parakstīt bez KM ziņas. Tagad vienārši ērti uzvelt viņam vainu, jo aizstāvēties nevar un Demakova vispār tai laikā ar tiem saviem Trīs brāļiem gāja kā tanks, ka tik izsist cauri.

  5. Nez kāpēc tas viss izbrīnu neizraisa. Kā tāda aptaurēta Demakova var strādāt par pasniedzēju? Vai tad nepietika ar Demakovas stikla zārku, vēl brīnumu viņai bija par maz.

  6. Visa šī Valsts ir neparedzēts izdevums.

  7. 496 500 eiro par projektēšanu…tekstā raksta, ka “vairāk nekā pusmiljons eiro valsts budžeta naudas, kas nolikta “neparedzētiem gadījumiem”, nonāks oligarhu vai ar viņiem saistītu personu kabatās.”
    Jautājums – vai projektētāji, arhitekti un inženieri saņems (ir saņēmuši?) algu par padarīto darbu jeb projekts patiesībā bija fiktīvs? Ja fiktīvs, tad kāpēc maksāt oligarhiem? Kur ir izstrādātais projekts un kur to var apskatīties? Ja projekta nav, tad nav jāmaksā!!

"Nemīlestība" – spoguļattēls, no kura gribētos izvairīties (1)Andreja Zvjaginceva filma "Nemīlestība" Rīgā piedzīvos tikai divus seansus festivāla "Baltijas Pērle" ietvaros, bet visiem, kuri par labām atzinuši režisora iepriekšējos darbus, šis būtu īpaši iesakāms. Jo tajā mēs katrs – lielākā vai mazākā mērā – varam ieraudzīt savu spoguļattēlu.
Draugiem Facebook Twitter Google+