Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. marts, 2012
Drukāt

Par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks

gauks2

Prezidenta vēlēšanās Vācijā svētdien, 18.martā, ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēts bijušais mācītājs un kādreizējais Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvists Joahims Gauks (attēlā). Gauks saņēmis 991 balsi no 1232 Federālās sapulces likumdevējiem, paziņoja parlamenta spīkers Norberts Lamerts.

Federālās sapulces vienīgais uzdevums ir prezidenta vēlēšanas, un tā sastāv no visiem parlamenta apakšpalātas – Bundestāga – deputātiem un tikpat liela skaita federālo zemju delegātu, kurus izraugās zemju parlamenti.

Tādējādi divus augstākos Vācijas valsts amatus turpmāk ieņems politiķi, kas nākuši no savulaik komunistu pārvaldītās Austrumvācijas, un sabiedriskās televīzijas kanāls ZDF atzinis, ka divu “osīšu” nonākšana Vācijas varas piramīdas virsotnē ir “gandrīz politisks brīnums”.

Kanclere Angela Merkele, kura arī uzaugusi toreizējā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR), pēc iepriekšējā prezidenta Kristiāna Vulfa atkāpšanās no amata izšķīrās par 72 gadus vecā Gauka kandidatūras atbalstīšanu.

Gauku, kurš pēc Vācijas apvienošanās 1990.gadā kļuva par pirmo komunistiskā režīma slepenpolicijas “Stasi” arhīvu pārraugu, atbalstīja visas tradicionālās partijas. Pret Gauka kandidatūru iebilda tikai kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”), kas izveidojusies, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no sociāldemokrātu (SPD) rindām.

“Die Linke” vēlēšanām bija pieteikuši savu kandidātu – 73 gadus veco nacistu mednieci Beāti Klārsfeldi. Pagājušajā nedēļā laikraksts “Die Welt” publicēja dokumentus, kas liecina, ka Klārsfelde bijusi VDR valdošās Sociālistiskās vienības partijas (SED) apmaksāta aģente. Pasaules ievērību Klārsfelde izpelnījās 1968.gada 7.novembrī, iecērtot pliķi toreizējam Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) kancleram Georgam Kīzingeram un paziņojot, ka viņš savulaik esot bijis nacistiskās partijas biedrs un strādājis Trešā Reiha propagandas ministrijā. “Die Welt” vēsta, ka par šīm izdarībām viņa saņēmusi samaksu no komunistiskās Austrumvācijas.

Žurnāls “Der Spiegel” vērtē, ka Gauks ir ideāli piemērots valsts galvas krēslam, jo varētu uzņemties vadīt nāciju, kura sarežģītās vēstures dēļ reizēm pati bīstas no sava spēka. “Viņš vēlas atbrīvot vāciešus no to bailēm no brīvības, no apjukuma, kuru rada atvērtā sabiedrība un viņiem pieejamās dažādās izvēles,” raksta “Der Spiegel”. “Viņš vēlas tos pamodināt no viņu pilsoniskās letarģijas, piespiest viņus uz rīcību, uz dalību grūtajā demokrātijas spēlē.”

Gauks, dzīvodams komunistiskā režīma apstākļos, izvēlējās kļūt par mācītāju, lai izmantotu baznīcai piešķirto relatīvo brīvību cilvēktiesību aizstāvībai. Vēlāk viņš kļuva par vienu no vadoņiem miermīlīgajā revolūcijā, kas 1989.gadā noslēdzās ar Berlīnes mūra krišanu.

Gauks atzinis, ka par savas prezidentūras galveno motīvu vēlas padarīt brīvību, lai Vācija, kas pārdzīvojusi divus diktatoriskus režīmus, saprastu, ka brīvība ir jāuztver kā dāvana, kura izmantojama saprātīgi. Savukārt intervijā turku laikrakstam “Hurriyet ” Gauks šonedēļ sacīja, ka viņa prezidentūras prioritāte būšot imigrantu integrācija.

Vienīgais, kas līdz šim metis ēnu uz Gauka kandidatūru, ir viņa privātā dzīve. Gauks jau gadiem dzīvo šķirti no savas sievas, taču viņu laulība joprojām ir spēkā. Tomēr arī tagad viņš ignorējis izskanējušos aicinājumus šķirt faktiski neeksistējošo laulību un apprecēt savu ilggadējo draudzeni – 52 gadus veco žurnālisti Daniēlu Šatu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+