Ekonomika
Bizness

Pašmāju – vislabākie! Ciemos Z/S “Jaunapsītes”, kur loki zaļo no oktobra līdz Jāņiem 3

Foto – Valdis Semjonovs

Trikātas pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunapsītes” sīpolu loki lekni zaļo no oktobra līdz pat Jāņiem, pašlaik mēnesī iegūst ap 1,2 t zaļumu. Saimniece VINETA SKUJIŅA 17 gadu garumā ieguvusi tik lielu pieredzi, ka pati jau var dot padomus citiem audzētājiem.

Galerijas nosaukums

Sīpolloku šķirnes

Saimniecībā “Jaunapsītes” 20 ha platībā audzē dažādus dārzeņus – kartupeļus, kāpostus, ķiplokus, kabačus, lauka gurķus. Sīpollokus steidzina 500 m2 platībā. Saimniecībā izaudzēto realizē caur pašu izveidoto kooperatīvu “Dārzeņu grozs”. Svaigie zaļumi nonāk veikalos “Top” jau otrajā dienā pēc novākšanas.

Saimniecībā sīpollokus iegūst ziemā, steidzinot iepriekšējā vasarā iegūtos sīpolus, kas savukārt izaudzēti no ievestiem holandiešu sīksīpoliem. Taču šķirnēm var būt dažāds miera periods, tāpēc daļa sīpolu nav piemēroti loku ieguvei rudenī un ziemā. Tāpat neder no Polijas ievestie pārtikas sīpoli, kas speciāli apstrādāti, lai veikalu plauktos uzglabātos maksimāli ilgi. Pārgriežot šķērs­griezumā, redzams zaļš asniņš, taču, šādus sīpolus iestādot kastītēs, tie nepūst, apsakņojas, bet lokus nedzen.

– Steidzināšanai izmantojam ‘Stuttgarten Riesen’, ‘Sturon’, ‘Cupido’. No šīm šķirnēm oktobrī visātrāk pamostas un veģetāciju atjauno ‘Stuttgarten Riesen’, bet citas vēl ilgi guļ ziemas miegā. Šī senā šķirne joprojām ir vislabākā loku ieguvei, taču tai ir vairāki trūkumi – sīpolus grūti izaudzēt, jo tie slimo, ziemā neglabājas, importa sīksīpoli maksā dārgi, – atzīst Vineta Skujiņa.

Audzē vairākos stāvos

Trikātieši uz lauka audzētos sīpolus novāc augustā. Lielos pārdod jau rudenī, bet vidējos un mazos izmanto steidzināšanai. Sākumā tos glabā maisos ap +4 °C temperatūrā, sausumā.

Siltumnīcās sīpolus stāda augusta beigās. Tās sāk apkurināt oktobrī. Steidzināšanai izmanto tikai veselus sīpolus 3–5 cm diametrā. No mazākiem iegūst ļoti mazus un smalkus dzinumus, kas diezgan ātri sažūst. Stādot lielākus, veidojas 2–3 resni, stingri, kvalitatīvi loki, kas ilgi glabājas. Tomēr, ja lielu daudzumu sīpolu steidzina siltumnīcās un pērk importa stādmateriālu, ne vienmēr atmaksājas stādīt lielāka diametra sīpolus, jo tiem bieži ir augsta cena: 0,25–0,40 eiro par kilogramu.

Augsnes sastāvs loku ražu neietekmē, jo tā veidojas galvenokārt uz sīpolos uzkrāto barības vielu rēķina, tāpēc izmanto neitralizētu kūdras substrātu.

Rudenī un ziemā, kamēr augsne ir vēsa, lokus audzē kastītēs uz plauktiem 50 cm augstumā virs zemes.

Stādot sīpolus izvieto cieši citu pie cita. Kastītes novieto otrā stāva plauktos. Pēc 1–2 nedēļām, kad parādās loki un nepieciešama gaisma, stādījumus pārceļ uz trešo stāvu. Augšējā stāvā gaisa temperatūra parasti ir ap +20 °C, bet pirmajā par desmit grādiem vēsāka. Tomēr jāuzmanās – ja loki aug augšējos plauktos un siltumnīcā ir paaugstināta (+25…+27 °C) temperatūra, bet nav pietiekami daudz gaismas, lokiem zūd kvalitāte, tie izstīdz.

Pavasarī, kad siltumnīcas vairs nav jāapkurina, sīpolus stāda gruntī – iepriekš uzfrēzētā augsnē.

Kā iegūt koši zaļo krāsu

– Gada tumšajos mēnešos sīpolloki plauktos aug nevienādi, attīstās pusotra mēneša garumā. Turpretī martā, aprīlī mostas vienmērīgāk, raža kastītēs ienākas vienlaikus, un lokus var griezt jau trīs nedēļas pēc stādīšanas, – stāsta zemnieku saimniecības “Skujiņas” īpašnieks Māris Skujiņš. – Ir aplami domāt, ka, audzējot sīpollokus, var kļūt stāvus bagāts. Latvijā pašlaik ļoti daudzi nelielo siltumnīcu īpašnieki zaļos lokus realizē rudenī un pavasarī pirms gurķiem vai tomātiem, bet ne ziemā, jo tad tos grūti izaudzēt. Pavasarī labos augšanas apstākļos no kilograma sīpolu iespējams iegūt ap 600 g, bet rudenī – tikai 300 g loku.

Lokiem jābūt stingriem, spēcīgiem, koši zaļiem. Audzējot optimāla ir +15…+17 °C temperatūra. Ja nepietiek gaismas vai ir par karstu, zaļumi izstīdz. Ja loki strauji aug un ir grūti tos realizēt, saimniecības “Jaunapsītes” siltumnīcās temperatūru pazemina līdz +12…+14 °C. Zemākā loku augšana aizkavējas. Kad tirgū produkcijas sāk trūkt, siltumnīcu steigšus piekurina līdz +18…+20 °C. Ja loki kļūst bāli zaļi, tiem laistot papildmēslojumā dod kalcija nitrātu.

Pavasara spožajā saulē raža vienmēr ir liela un kvalitatīva. Ziemā, kad ātri kļūst tumšs, siltumnīcās no pulksten četriem pēcpusdienā līdz desmitiem vakarā ieslēdz dienasgaismas lampas.

Papildapgaismojums sīpollokiem ir obligāts, pretējā gadījumā tie izaug trausli, ļengani, gaiši zaļi.

Jānodrošina arī vienmērīgs mitrums. Nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt. Ziemā laista retāk, vienreiz nedēļā, bet pavasarī – katru otro dienu.

Aukstajos mēnešos jāgādā, lai siltais gaiss neceltos uz augšu, tāpēc siltumnīcā griestus pazemina. Pavasarī augšējos plauktos gaisa temperatūra mēdz paaugstināties līdz +30 °C, tāpēc vēdināšanas lūkas ik dienu jāatver jau pulksten sešos no rīta. Ja nevēdina un sīpoliem ir par karstu, saknes kūdrā uzkarst un loki kļūst mīksti, novīst.

Kādai jābūt standartprecei

Vāc un fasē 40 cm garus lokus. Tie, kas pastiepušies garāki, pieskaitāmi otrajai šķirai, un tos var pārdot ēdnīcām. Lai iegūtu lociņus ar baltiem galiem, tiem pēc novākšanas ar rokām notīra atmirstošās zvīņas.

Jo garāka baltā daļa, jo lokiem ilgāks glabāšanas laiks. Ja tā ir īsa, lociņi ātrāk izžūst.

Saistītie raksti

Novāktie loki ir silti, tos grūti fasēt plēvē, tāpēc iepriekš vienu dienu patur dzesētavā +5…+8 °C temperatūrā. Vēsumā tie kļūst stingri un taisni. Lai saglabātos svaigi vienu nedēļu, Skujiņu ģimene 50 g un 100 g zaļumu liek plēves iepakojumā, kam iekšpusē ir perforējums. Tajā loki elpo, nesasvīst.

– Siltumnīcās tagad ik dienu nogriežam aptuveni 70 kg loku. Novākto vietā 1–2 dienu laikā jāiestāda jauni, lai pēc 2–3 nedēļām atkal varētu griezt zaļumus. Siltumnīcās ir dažādos laikos stādīti sīpoli, jo jānodrošina nepārtraukta loku raža, – stāsta zemnieku saimniecības “Kalnavīteri” īpašnieks Gatis 
Skujiņš. – Vairs neaudzējam sīpollokus kā izejvielu citiem fasētājiem. Esam samazinājuši loku audzēšanas intensitāti, jo vēlamies ražot produkciju ar augstu kvalitāti un pievienoto vērtību. Neatmaksājas ražot lētu preci, tāpēc lokus fasējam paši, nevis pārdodam vaļējā veidā. Mums ir izdevies atrast labu noieta tirgu, tāpēc šī nodarbe nes peļņu.

LA.lv