Ekonomika
Bizness

Latvijā pat ķīnieši aizsargā savu intelektuālo īpašumu. Saruna ar Patentu valdes direktoru1

Foto: Timurs Subhankulovs

Arvien pieaug cilvēku interese un zināšanas par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību – jau vairākus gadus pieteikumu skaits Patentu valdē aug. Par to, kādas ir šā brīža intelektuālā īpašuma aizsardzības tendences un reģistrēšanas nianses, saruna ar Patentu valdes direktoru Sandri Laganovski.

Kāda pēdējā laikā bijusi izgudrotāju, uzņēmēju aktivitāte sava intelektuālā īpašuma aizsargāšanai?

S. Laganovskis: Pagājušajā gadā bija pozitīva tendence gan iesniegto patentu, gan preču zīmju, gan dizainparaugu pieteikumu skaita ziņā. Piemēram, patentiem bija pieaugums par 13%, preču zīmēm – vairāk nekā par 15%.

Ikvienam savu rūpniecisko īpašumu ir iespēja aizsargāt vietējā mērogā – Latvijā vai izvēlēties plašāku aizsardzību, piemēram, pieteikt preču zīmes aizsardzību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā vai patentus – Eiropas Patentu iestādē (EPI).

Tas atkarīgs no tā, kāda ir cilvēka biznesa stratēģija. Prieks, ka aktivitāte pieaug, tātad arvien vairāk apzinās nepieciešamību aizsargāt savu intelektuālo īpašumu.

Agrāk visnotaļ bieži uzņēmēji vispirms attīstīja biznesu un, ja tas bija veiksmīgs, nāca pie mums ciemos un pieteica patentu vai preču zīmi.

Jāsaprot – ja bizness labi aiziet, tad pastāv lielāka iespēja, ka kāds cits preču zīmi jau būs paspējis piereģistrēt. Savukārt patentu sfērā šāda rīcība sagrauj novitāti, līdz ar to savu izgudrojumu aizsargāt vairs nav iespējams.

Saprotu, ka pirms patenta pieteikuma izgudrojums jātur lielā slepenībā – nedrīkst būt nekādi apskati, intervijas, fotogrāfijas, sižeti medijos?

Jā, patents ir jātur slepenībā. Tikai pēc patenta pieteikuma iesniegšanas var uzstāties konferencēs, piedalīties izstādēs, runāt ar žurnālistiem. Citādi jebkurš konkurents varēs apstrīdēt izgudrojuma unikalitāti un novitāti.

Bieži saskaraties ar šādu problēmu?

Patentu jomā reti, bet dizaineri gan ar dizaina paraugiem mēdz kļūdīties. Starptautiskajās izstādēs ir atrunāts, ka izgudrotājiem ir dots noteikts laika periods, kurā arī pēc izstādes drīkst iesniegt patenta pieteikumu, bet tādu izstāžu ir ļoti maz, turklāt noteikti sekos strīdi par to, kas ir un kas nav starptautiska izstāde.

Kā atšķiras patenti, dizainparaugi un preču zīmes?

Visplašāk Latvijā piesaka preču zīmes. Preču zīme var būt vārdiska, grafiska vai arī skaņas veidojums. Piemēram, slavenais kinostudijas “Metro-Goldwyn-Mayer” lauvas rēciens ir preču zīme.

Dizainparaugi aizsargā konkrētas lietas ārējo veidolu. Piesakot dizainparaugus aizsardzībai, ļoti svarīgi ir attēli, jo no tiem ir atkarīgs, kas tieši tiks aizsargāts.

Ja pildspalva nofotografēta vienā skatā, tad tikai tas arī tiks aizsargāts. Vissarežģītākie aizsardzības ziņā ir patenti – pērn mums bija 110 pieteikumu. Patentējams izgudrojums ir jauns, rūpnieciski izmantojams un tam piemīt izgudrojuma līmenis.

Zinātnieki joprojām ir aktīvākie patentu pieteikumu iesniedzēji?

Latvijā zinātni pārsvarā finansē valsts, tāpēc 50–60% patentu pieteikumu nāk no universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. 20–25% ir uzņēmēji un 20–25% ir individuālie izgudrotāji.

Kāpēc vispār jāpatentē?

Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības, kas aizliedz trešajām personām izgatavot, lietot, pārdot, kā arī citādi izplatīt tirgū patentēto izgudrojumu. Patents ir apliecinājums tam, ka bez īpašnieka atļaujas tiesības aizsargāto izgudrojumu izmantot, ražot, izplatīt, pārdot, licencēt pieder tikai un vienīgi patenta īpašniekam.

Parasti, ja patents tiek uzturēts spēkā, regulāri maksājot uzturēšanas maksas, patenta īpašnieka izņēmuma tiesības komerciāli izmantot izgudrojumu ilgst līdz 20 gadiem no patenta pieteikuma iesniegšanas datuma. Bet tajā pašā laikā jūs publiskojat savu izgudrojumu – no tā brīža ikviens zinās, kā nonākt pie tāda paša rezultāta.

Latvijā bijuši vairāki gadījumi, kad patenta pieteikums iesniegts tikai Latvijā.

Kad uzņēmums meklē finansējuma avotu, investors saprot, ka izgudrojums nav aizsargāts citur pasaulē un var to bez problēmām izmantot ražošanā jebkur citur. Tāpēc vienmēr ir jāatceras, ka patenta aizsardzība darbojas tikai tajā valstī, kurā patents ir piešķirts.

Daudzi nemaz netērē laiku patentu pieteikšanai Latvijā vai pat Eiropā un uzreiz dodas uz ASV. Tas ir pareizs solis?

Mūsu IT jaunuzņēmumi bieži kapitālu cenšas iegūt ASV, un tas ir tikai loģiski, ka arī tur tiek pieteikti patenti, jo tur ir viņu nākotnes tirgus.

Jāsaprot arī, ka ASV un Eiropas patentu sistēmas būtiski atšķiras. Piemēram, Eiropā nevar aizsargāt datorspēles. Savukārt ASV to var izdarīt. Tas pats ar lietotnēm.

Eiropas Patentu konvencija paredz, ka izgudrojumam jābūt tehniski izmantojamam, parasti kodi vai algoritmi netiek aizsargāti ar patentu. Savukārt, ja algoritms nodrošina gaisa spilvena izšaušanos mašīnā, tā jau ir cita lieta.

ASV arī birokrātija ir mazāka?

Būtiskas atšķirības nav. Eiropā vienīgi to izdarīt ir dārgāk. Savukārt ASV ir lielāks tiesāšanās risks – galu galā tas var izmaksāt 100 reizes vairāk.

Tā kā patentu jomā galvenais ir tieši informācija par to, vai izgudrojums ir jauns un unikāls, sadarbībā ar EPI īstenojam pilotprojektu par patentmeklējumu, ko Latvijas pieteicēji var veikt bez maksas. EPI piešķir 75% atlaidi, bet mēs no saviem līdzekļiem nosedzam iztrūkstošos 25%.

EPI eksperti sniedz atzinumu, vai pieteiktais izgudrojums ir jauns, rūpnieciski izmantojams un vai tas ir atbilstošs izgudrojuma līmenim. Bez 100% atlaides šī pārbaude maksā 2000 eiro.

Pieteicējam ir jāiesniedz nacionālais patenta pieteikums, to pārtulko angļu valodā un mēs to nosūtām EPI, kurā strādā 5000 ekspertu, kas pārbauda izgudrojumu.

Līdzšinējie rezultāti ir pozitīvi, no 13 publiskotajiem patentu pieteikumiem, kam tika veikts patentmeklējums, 10 ir uzsākuši patentēšanas procedūru ārvalstīs. Šī pārbaude ļauj saprast, vai ir vērts patentēt arī starptautiskā līmenī, vai arī tomēr jāturpina ideju uzlabot, jāsagatavo labāks pieteikums.

Jāsaprot, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanas brīdi patents tiek aizsargāts – par to, ka izskatīšana var aizņemt visai ilgu laiku, nav jāuztraucas. Arī pieteikuma laikā varat konkurentiem sūtīt brīdinājuma vēstules, aicinot nepārkāpt likumu.

Bet kāpēc vispār vajag patentēt Latvijā? Kāpēc uzreiz to nedarīt Eiropas līmenī?

Izmaksu dēļ. Eiropas patenta iegūšanai jārēķinās ar izmaksām, sākot no 6000 eiro. Latvijā patentēšana izmaksā, sākot no 210 eiro, preču zīmju un dizainparaugu pieteikšana maksā vēl mazāk.

Turklāt mēs vēl piešķiram atlaides, ja pieteicējs ir fiziska persona, invalīds vai pensionārs, skolēns vai students.

Patentos ļoti svarīgs ir pirmais gads, kad izgudrojums ir pilnībā slepens. Pirmā gada laikā jāizvēlas, vai doties arī uz ārvalstīm. Pēc pusotra gada patents tiek publicēts, un tad jau tālāk viss būs zaudēts. Ja zini, ka darbosies tikai Latvijā, tad, protams, nav nekādas nepieciešamības patentu, preču zīmi vai dizainparaugu pieteikt ārvalstīs.

Kāda ir situācija ar IT uzņēmumiem?

Latvijā lielu aktivitāti nenovērojam. Nāk konsultēties, bet, kā jau minēju, Eiropā viņiem aizsargāt savu intelektuālo īpašumu ir grūtāk nekā ASV un to arī viņiem droši sakām.

Ir kāds stratēģiskais plāns, cik daudz patentu, preču zīmju un dizainparaugu būtu gada laikā jāpiesaka?

Esam ļoti atkarīgi no rūpniecības attīstības tempiem, jo tieši šajā nozarē patentus izmanto visvairāk. Nozares attīstību mēs nevaram ietekmēt. Ko varam darīt – varam konsultēt, rīkot izglītojošus pasākumus utt.

Gadā sarīkojam ap 60 pasākumu, kurus apmeklē apmēram 5000 cilvēku. Reizi ceturksnī rīkojam patentu klīnikas, kuras organizējam kopā ar patentu pilnvarniekiem. Tie ir tādi kā advokāti, bet tieši intelektuālā īpašuma jomā.

Tā ir pusstundas bezmaksas konsultācija, uz kuru var pieteikties jebkurš.

Drīz piedāvāsim arī intelektuālā īpašuma priekšizpēti – mūsu speciālisti ar konkrētiem jautājumiem dosies pie uzņēmumiem, cenšoties palīdzēt apzināt ieguvumus no intelektuālā īpašuma tiesību veidiem.

Esam izveidojuši arī Intelektuālā īpašuma informācijas centru. Valstī par katru jomu atbild sava iestāde – autortiesības ir Kultūras ministrijas kompetencē, Patentu valdes kompetencē ir preču zīmes, dizainparaugi un patenti, bet Zemkopības ministrijai ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Ja interesentam ir komplekss jautājums, tad var apjukt – grūti saprast, kam jāzvana.

Informācijas centrā strādā speciālisti, kas var sniegt pirmo konsultāciju par jebkuru no intelektuālā īpašuma veidiem, nepieciešamības gadījumā iesakot konkrētu iestādi, kurā griezties pēc padziļinātākas informācijas.

Nevajadzētu veikt centralizāciju?

Par to ir debatēts, bet pagaidām nekādas izmaiņas nav paredzētas. Arī pasaules mērogā domas dalās – pusē valstu viss ir apvienots vienā iestādē, pusē valstu sadalītas pa vairākām.

Daudzi nevis patentē, bet pārdod izmantošanas licences. Arī licences jūs kontrolējat?

Esam saistīti ar licencēm, bet likums uzņēmējiem neuzliek par pienākumu obligāti reģistrēt licenci. Gadā vidēji pie mums reģistrē apmēram piecas licences, bet realitātē skaits droši vien ir krietni lielāks.

Kas notiek ar Ķīnu? Vai uz viņiem attiecas mūsu likumi? Vismaz kādreiz bija izveidojies stereotips, ka ķīnieši var nozagt jebkuru ideju.

Pēdējos gados Ķīna ievērojami mainās, viņi sapratuši, ka paši ir gana gudri un var piedāvāt savus izgudrojumus. Nacionālā līmenī viņi piesaka ļoti daudz patentu, pērn veica 1,3 miljonus patentu pieteikumu. Turklāt izmanto arī starptautiskās institūcijas.

Politiskā līmenī sākuši arvien lielāku uzmanību pievērst savas sistēmas aizsardzībai un ieviešanai.

Viņi izveidojuši arī specializētas intelektuālā īpašuma pārkāpumu tiesas, kurās strīdus izskata ātrāk. Arī Latvijā ķīnieši iesniedz patentu pieteikumus, pērn bija ap 20–30 pieteikumu.

Kas kontrolē intelektuālā īpašuma pārkāpumus?

Preču zīmju jomā, ja pārkāpumu konstatē uz ES robežas vai atrod nelegālu konteineru Rīgas ostā, atbildīgā ir muita, kas gada laikā izņem ļoti daudz preču.

Savukārt, ja viltojumi atklāti Latvijas teritorijā, tas ir Valsts policijas pārziņā.

Ir izveidota arī pārkāpumu novēršanas koordinācijas grupa, kurā strādā gan tiesneši, gan policisti, gan muitnieki. Tikšanās reizēs tiek pārrunāti tieši praktiskie sadarbības jautājumi. Strādājam arī pie tā, lai gada beigās būtu tīmekļvietne, kurā būtu dažādi padomi, kas skar intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Nākamgad arī plānojam sākt apmācību kursu, kurā tiks apmācīti policisti, muitnieki, prokuratūras pārstāvji un tiesneši. Šobrīd katrs darbojas savā sfērā, katrs strādā pēc saviem ieskatiem.

Vairāki likuma panti arī nav līdz galam skaidri un kopā cenšamies nonākt pie kopsaucēja. Esam pasūtījuši arī pētījumu, kurā būs sniegtas vadlīnijas un ieteikumi visām pusēm. Paskatīsimies arī, ko dara Skandināvijā.

Cik būtiska ir izglītība intelektuālā īpašuma jomā?

Ļoti būtiska. Pērn tieši nācām klajā ar īpašu metodisko materiālu, kas ir paredzēts izmantošanai gan pamatskolā, gan vidusskolā. Lai gan izglītības standartā rakstīts, ka būtu jāmāca šīs lietas, realitātē nekas nenotika, jo skolotājiem nebija atbilstoša metodiskā materiāla.

Tāpat ceram adaptēt Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas kursu par intelektuālā īpašuma pamatiem e-vidē. Daudziem universitāšu absolventiem nav nekādu zināšanu par intelektuālo īpašumu. Ne visās augstskolās to pasniedz.

Īpaši svarīgi tas būtu inženieriem, bet redzam, ka bieži vien viņiem par to nav nekāda priekšstata.

Saistītie raksti

Mūsu tīmekļvietnē būs pieejams kurss, kurā pašmācības ceļā varēs apgūt intelektuālā īpašuma pamatus, nokārtot eksāmenu un saņemt sertifikātu.

LA.lv