Pētījums: Eksporta dati vairs adekvāti neatspoguļo pasaules tautsaimniecībā notiekošos procesus 1
Eksporta dati vairs adekvāti neatspoguļo pasaules tautsaimniecībā notiekošos procesus- tā secinājis Latvijas Bankas Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Konstantīns Beņkovskis, piedaloties pētījumā par globalizācijas ietekmi. Beņkovskis ir jaunās grāmatas “Globālās vērtības ķēžu laikmets” līdzautors.
Viena produkta ražošanas procesi aizvien biežāk atrodas dažādās valstīs. Ja, piemēram, produkta ražotāja izpētes daļa un juristi atrodas ASV, enerģija nāk no Saūda Arābijas, produkta detaļas tiek ražotas Vācijā, bet gala montāža notiek Ķīnā, produkts ārējā tirdzniecības statistikā tiks pilnībā pierakstīts gala ražotājvalstij, proti, tajā būs apzīmējums “Made in China”. Tomēr visticamāk priekšstats par Ķīnas ieguldījumu pasaules tautsaimniecībā būs maldīgs, Beņkovskis problēmu skaidro Latvijas Bankas veidotajā vietnē ”makroekonomika.lv”.
Patiesāku ainu par pasaules tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem globalizācijas apstākļos sniedz pasaules izmaksu un izlaides tabulas (World Input – Output Tables). Šīs tabulas sniedz detalizētu informāciju par importēto starppatēriņu (pa valstīm un nozarēm), kā arī eksportētajiem produktiem. “Kopš 2012. gada mums ir pieejamas arī pasaules izmaksu un izlaides tabulas, kas ietver 40 pasaules valstis, un, par laimi, šajā valstu sarakstā ir iekļauta arī Latvija,” vietnē “makroekonomika.lv” pauž prieku Beņkovskis.
Tabulas ir brīvi pieejamas vietnē www.wiod.org.
Attiecībā uz Latviju jaunās analīzes pieeja nozīmē, ka ieskaita gan Latvijas pievienoto vērtību Latvijas gala produktu eksportā (piemēram, pārtikas produktu eksportā), gan Latvijas pievienoto vērtību citu valstu gala produktu eksportā (piemēram, Latvijas koksni, kuru izmanto Zviedrijas mēbeļu eksportā).
Analīze par laika posmu no 1996.gada līdz 2011.gadam atklāja, ka Igaunija un Slovākija palielināja savas tirgus daļas aptuveni trīs reizes. “Arī Latvija bija starp līderiem – 15 gadu laikā Latvijas tirgus daļas aptuveni divkāršojās. [..] Latvijas tirgus daļu ieguvumi pievienotās vērtības ziņā nedaudz pārsniedz tirgus ieguvumus eksporta ziņā. Tas, visticamāk, ir saistīts ar koksnes produktu eksporta kāpumu, jo Latvijas pievienotās vērtības daļa šo produktu eksportā ir visai augsta. Turklāt Latvijas koksnes produktu eksports tika aktīvi izmantots galaproduktu (piemēram, mēbeļu) ražošanā citās valstīs,” vērtē Beņkovskis.
Pētījuma laikā arī secināts, ka pieaugumam kādas valsts pievienotās vērtības ieguldījumā eksportā ir pozitīva ietekme uz pievienotas vērtības eksportā tirgus daļu. “To var sasniegt vai nu ar lielāku vietējās pievienotās vērtības īpatsvaru valsts gala produktu eksportā, vai arī ar aktīvāku iesaisti globālajās vērtības ķēdēs, radot lielāku pievienotās vērtības daļu citu valstu galaproduktu eksportā,” raksta eksperts.
“No vienas puses, mēs redzam, ka ražošana pakāpeniski tika pārvesta no citām valstīm uz Latviju, kas nozīmēja tiešu pozitīvu pienesumu globālā tirgus daļu izmaiņās. Vispirms mēs novērojām augošu savstarpēju Baltijas valstu atkarību, jo Igaunijas un Lietuvas kompānijām pieaug Latvijas kā “pēdējā montāžas posma” loma. Tas ir sevišķi jūtams pārtikas un dzērienu, kā arī ķīmisko produktu ražošanas nozarēs. Tomēr jāņem vērā, ka šis process norisinās abos virzienos un arī Latvijas uzņēmēji arvien aktīvāk izmanto Igaunijas un Lietuvas ārpakalpojumus.”
Globālais ražošanas process pamazām tiek pārvietots uz jaunajām dalībvalstīm, secinājuši pētnieki.
