Plāno veikt zvejas limitu izmaiņas Nīcas, Pāvilostas, Rucavas novados, kā arī Liepājas un Ventspils pašvaldībās 0
Nākamgad plānots veikt zvejas limitu izmaiņas Nīcas, Pāvilostas, Rucavas novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētas pašvaldībās, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos, kas nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.
ZM atgādina, ka pašvaldībām reizi gadā līdz 1.jūlijam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” jāiesniedz priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām, lai institūts ZM varētu sniegt zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu izmaiņām. Šogad institūts saņēma priekšlikumus zvejas limitu izmaiņām no Nīcas, Pāvilostas, Rucavas novadu, Liepājas un Ventspils pilsētas pašvaldībām, un daļa no priekšlikumiem tiks atbalstīta.
Nīcas novada pašvaldības teritorijas piekrastes ūdeņos iecerēts palielināt apaļā jūrasgrunduļa zvejas intensitāti par 100 grunts zivju tīkliem ar acs izmēru no 60 līdz 70 milimetriem laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Arī Pāvilostas novadam apaļo jūrasgrunduļu zvejai laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam papildus tiks piešķirti 100 grunts zivju tīkli ar acs izmēru no 60 līdz 70 milimetriem. Pāvilostas novadā papildus tiks piešķirts arī viens reņģu stāvvads.
Grozījumi arī paredz Rucavas novadam piešķirt 10 apaļos jūrasgrunduļu murdus, lai veicinātu apaļā jūrasgrunduļa nozveju. Liepājas pilsētai iecerēts piešķirt 12 apaļos jūrasgrunduļu murdus, kā arī palielināt Liepājas pilsētai piešķirto zivju tīklu skaitu apaļā jūrasgrunduļa zvejai laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam un apaļo jūrasgrunduļu zvejai atļaut izmantot 100 zivju tīklus kā grunts tīklus ar acs izmēru no 60 līdz 70 milimetriem. Tāpat par 10% tiks palielināts Ventspils pilsētai piešķirto zivju tīklu un reņģu tīklu limita skaits.
Papildus pašvaldību priekšlikumiem noteikumu projektā ir ietverti grozījumi, kas saistīti ar apaļā jūrasgrunduļa zvejas intensificēšanu. Noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos iecerēts ietvert arī jaunu pasīvās zvejas rīku piekrastes ūdeņos – apaļā jūrasgrunduļa murdu. Tāpat attiecīgo MK noteikumu pielikums tiks papildināts ar apaļā jūrasgrunduļa murda skaita limitu sadalījumu pa piekrastes pašvaldībām. Zvejai ar apaļo jūrasgrunduļu murdu iecerēts noteikt laikposmu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Turpmāk pašpatēriņa zvejniekiem nebūs nepieciešams iedalīt mencu nozvejas apjoma limitu līdz 200 kilogramiem, jo tie drīkstēs paturēt mencu piezvejā līdz 10% no kopējā nozvejas apjoma. Šis nozvejas apjoms netiks ieskaitīts kopējā mencas nozvejas kvotas apguvē, un tā turpmāk tiks dalīta tikai komerczvejniekiem, tāpēc pašpatēriņa zvejniekiem limitos patlaban sadalītā mencu apjoma daļa tiks saglabāta komerczvejai. Līdz ar to komerczvejā tiem zvejniekiem, kam nebūs iedalīts atsevišķs mencu nozvejas apjoma limits, būs iespēja paturēt mencu lomā, izmantojot kopējo Baltijas jūras piekrastei vai Rīgas jūras līča piekrastei noteikto nesadalīto piezvejas apjoma limitu. Ja mencu piezvejas apjoms gadā sasniegs 100 kilogramus, zvejniekam pašvaldībā būs jāsaņem mencu nozvejas apjoma limits.
Tāpat ZM plāno veikt grozījumus arī noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos. Plānots atjaunot zvejas tīklu limitu Bicānu, Kategradas, Salmeja ezerā tādā pašā apjomā, kāds tas bija 2005. gadā, bet Rušona un Zolvas ezerā zvejas tīklu limits tiek atjaunots, bet būs nedaudz mazāks nekā 2005.gadā.
Par noteikumiem vēl lems valdība.
