Ināra Mūrniece
Ināra Mūrniece
Foto – Anda Krauze

Politika ir kā mīnu lauks. Saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci 23

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) spriež, ka savas valsts simtgadi mēs sagaidām informatīvā kara apstākļos, jo sarosījušies spēki, kas mēģina vājināt mūsu ticību Latvijai. Tādēļ ir īpaši svarīgi novērtēt mūsu valsts sasniegumus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Politikā šis ir šova laikmets, kad TV ekrānā politiķi arvien vairāk sāk līdzināties izklaides industrijas darboņiem, meklējot arvien jaunus veidus, kā piesaistīt vēlētāju uzmanību. Zināmas priekšrocības ir tiem politiķiem, kas nākuši no žurnālistu vidus, jo viņi jau nu zina, kā uzrunāt sabiedrību un piespēlēt vēlētāju noskaņojumam (spilgts piemērs ir Rīgas mērs Nils Ušakovs).

Šāda dižošanās ar pāva spalvām gan nav Ināras Mūrnieces dabā, jo viņa ir pārliecināta, ka skaļāk par vārdiem runā darbi. Šo principu viņa centās ievērot gan kā ilggadēja “Latvijas Avīzes” žurnāliste, gan tagad, kad jau gandrīz trīs gadus ir Saeimas priekšsēdētāja (pildījusi arī Valsts prezidenta pienākumus Raimonda Vējoņa slimošanas un atvaļinājumu laikā). Interese par politiku ir pielipusi arī Ināras meitai Regīnai Annai, kas pēc pāris nedēļām sāks studēt politikas zinātni Latvijas Universitātē. Ināra gan meitu brīdinājusi, ka viņas izraudzītais ceļš nav viegls, jo politika ir ļoti skarba vide.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas politikā vasara parasti ir mierīgāks laiks, bet šovasar esam pieredzējuši dažādas kaislības: strīdus par nodokļu reformu, ģimenes ārstu streiku, “oligarhu sarunu” izraisītās atklāsmes. Vai šāda aktivitāte jums bija pārsteigums?

Jā, klimata ziņā šī vasara bijusi diezgan vēsa, bet Saeimā un valdības namā ir gājis karsti. Jūlijā strādāja Saeimas komisijas, tika sasauktas ārkārtas sēdes. Līdz ar nodokļu reformas apstiprināšanu ir paveikts ļoti būtisks darbs. Tās nebija tikai pāris Saeimas sēdes, kā varētu šķist no malas, jo visam pamatā bija mēnešiem ilgs pacietīgs darbs.

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji joprojām neuzticas Saeimai un politiķiem vispār. Vai šāda neticība ir pamatota?

To, ka cilvēki neuzticas politiķiem, varam redzēt ne tikai Latvijā, tā ir problēma visā Eiropā. Un mums jāmēģina saprast, kā esam nonākuši līdz šādai situācijai. Parlamentā tiek ievēlēti politiķi, kas vēlēšanu dienā saņēmuši vēlētāju atbalstu. Nevar būt, ka šī uzticība izzūd vienā mirklī, tiklīdz politiķis ienācis Saeimā. Vienmēr esmu teikusi, ka politiķi, partijas un valdības var mainīties, bet mums ir svarīgi saglabāt cilvēku ticību savai valstij, Latvijas nākotnei.

Vai arī šī ticība nav iedragāta, jo nereti dzirdam žēlošanos, ka Latvija ir “neizdevusies valsts”? Protams, ir arī spēki, kas mērķtiecīgi cenšas kultivēt šo domu.

Daudz kas ir mūsu pašu rokās. Atmodas laikā cilvēki dzīvoja līdzi visām politiskajām norisēm, taču šobrīd vērojama distancēšanās. Latvijai vajadzīga mūsu enerģija un līdzdalība nepārtraukti. Tad arī tumšos darbus nodarīt ir daudz grūtāk.

Otrkārt, jāsaprot, ka mēs dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Kad pirms dažiem gadiem es kā parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja uzsvēru, ka stāvoklis Latvijas mediju jomā ir nacionālās drošības jautājums, daži par šādu viedokli mēdza pasmīnēt. Šobrīd reti kurš uzdrošināsies apšaubīt, ka pret Latvijas valsti tiek vērsta informatīvā kara kampaņa, kuras mērķis ir vājināt mūsu ticību savai valstij.

Reklāma
Reklāma

Kādēļ joprojām nav izdevies apklusināt Krievijas propagandas galvenos ieročus, Kremļa televīzijas kanālus, kas netraucēti raida Latvijas teritorijā?

Mēs esam daļa no Eiropas Savienības, un mums ir saistošas ES direktīvas. Pašlaik tiek strādāts pie pārmaiņām ES līmenī, lai attiecībā uz satura retranslāciju būtu spēkā attiecīgās dalībvalsts likumi. Piemēram, ja krievu medijs ir reģistrēts Zviedrijā un retranslē saturu uz Latviju, tam būtu jāpakļaujas Latvijas likumu prasībām.

Vai jūs pati skatāties Krievijas TV kanālus?

Jā, dažkārt paskatos, lai redzētu, ko tur rāda un kā tiek ietekmēta cilvēku domāšana. Un runa nav tikai par krievvalodīgo skatītāju, jo ar šo kanālu vēstījumu tiek mēģināts mainīt arī latviešu domāšanu.

Jāatzīst, ka valsts vājināšana notiek ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Spilgts piemērs ir jūsu pieminētās “oligarhu sarunas”, kas atsedza varas pozīcijās esošo cilvēku alkatību. Alkatība ir kā krupis, kas barojas un aug arvien lielāks, graujot valsts pamatus. Bet kādā brīdī pietiek iedurt ar adatiņu, lai tas pārsprāgtu.

Man bija ļoti nepatīkami lasīt “oligarhu sarunas”, bet ir svarīgi, lai Latvijā notiktu attīrīšanās process. Mēs saprotam, kā Latvijā tikuši pieņemti lēmumi, un atzīstam, ka tas nav pieņemami. Tas prasa būtisku domāšanas un vērtību maiņu, kas nav iespējama vienas dienas, nedēļas vai pat gada laikā. Ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas un varas centri būtu tur, kur tiem pēc Satversmes jābūt, – parlamentā, valdībā, ministrijās.

Pārmaiņām domāšanā nepieciešams ilgāks laiks. Straujas pārmaiņas iespējamas tikai revolūciju laikā, kad atnāk liela personība un iesprauž neļķi tanka stobrā. Bet pašlaik mēs dzīvojam nevis revolūcijas, bet gan evolūcijas laikmetā. Es ļoti ticu evolūcijai, bet evolūcija nozīmē smagu un neatlaidīgu darbu, lai mainītu sevi un valsti.

Viens no “oligarhu sarunu” galvenajiem personāžiem joprojām ir valdošās koalīcijas balsts ar lielu ietekmi valdībā. Kādas ir jūsu attiecības ar Aivaru Lembergu?

Es daudzkārt esmu teikusi, ka neesmu piedalījusies nekādās sarunās un lietu kārtošanā ar Lemberga kungu.