Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Politiķi no 1991. gada nespēj atrisināt atskurbtuvju jautājumu 


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pavisam nesen gan “Latvijas Avīze”, gan citi laikraksti un arī televīzija iepazīstināja sabiedrību ar situāciju P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur mediķi ir spiesti lielu daļu no sava darba laika veltīt alkoholiķu un bezpajumtnieku atutošanai, apģērba sagādāšanai un nogādāšanai patversmē.

 

Līdzīga situācija ir arī citu neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Speciālisti gaida, kad politiķi beidzot pieņems lēmumu par atskurbtuvju atjaunošanu.

Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā pirms laika bija speciāla telpa ar matračiem uz grīdas apdzērušos personu atskurbšanai. Tādējādi viņus izolēja no citiem slimniekiem. Pagāja laiks un Daugavpils slimnīca vienojās ar pilsētas un novada pašvaldību par detoksikācijas palātas izveidi, lai atvieglotu mediķu darbu uzņemšanas nodaļā un lai solīdiem slimniekiem nebūtu jānoskatās uz šo deklasēto elementu izdarībām. Uzzināju, ka aizvadītajā gadā pašvaldības detoksikācijas palātas uzturēšanai un tās klientu aprūpei piešķīrušas 62 354 latus jeb 23,18 latus par vienu gultas dienu (par hroniska pacienta gultas dienu valsts maksā 10 latus, bet piecus latus – pacients pats). Aizvadītajā gadā šajā slimnīcā tika atindēti un atutoti vairāk nekā 4000 personu, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā kardioloģijas nodaļā ārstēti pacienti.

Man neizdevās atrast nevienu citu slimnīcu, kur jautājums par dzērāju, narkomānu un bomžu medicīnisko aprūpi būtu atrisināts tādā līmenī. Taču slimnīcas vadība uzskata, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, kamēr politiķi nespēj un nevēlas vienoties, kā atslogot universitātes un reģionālās slimnīcas no pienākumiem, kas tām nav jādara. Arī Liepājas reģionālās slimnīcas sociālā darbiniece Sandra Šulca, kurai ik dienu ir vistiešākais kontakts ar alkoholiķiem, narkomāniem un bezpajumtniekiem, kas atvesti uz slimnīcu, atzīst, ka politiķiem ir jāpieņem lēmums par atskurbtuvju atjaunošanu. S. Šulca: “Pilsētā ir nakts patversme, kur iereibušas personas neielaiž, tādus cilvēkus nezin kāpēc ved uz slimnīcu. Policija šādus degradējušos cilvēkus pie sevis negrib ņemt. Nezin cik gadu par to tiek diskutēts, bet risinājuma nekāda.”

 

Atskurbtuves ar feldšeri

Izdevās noskaidrot, ka atskurbtuve šā vārda tiešākajā nozīmē ir Jelgavā. Pašvaldības policijas inspektors Aivars Rušaks pastāstīja, ka tur strādā arī feldšeris, kas izvērtē, kurš klients vedams uz Jelgavas slimnīcu, bet kuru var atstāt atskurbšanai uz lāvas. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīst, ka viņš pārkāpj likumu, jo medicīniskajām atskurbtuvēm ir jābūt Valsts policijas, nevis pašvaldību pārziņā. Bet nevar taču gaidīt bezgalīgi, kamēr valstī pieņem politisku lēmumu par atskurbtuvju atjaunošanu.

 

To pašu saka arī Rīgas domes pārstāvis Sergejs Truhanovs, kurš, paužot pašvaldības vadības viedokli, uzsvēra, ka “gaidām no Saeimas normatīvo aktu, kur būtu noteikts, piemēram, tas, kādos gadījumos alkoholiķim sniedz medicīnisko palīdzību atskurbtuvē un kad ved uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu”.

 

Rīgas dome apmaksā Latvijas Sarkanajam Krustam piederošo patversmi Rīgā, Gaiziņa ielā, kur ir arī trīs atskurbtuves telpas. 2010. gadā tur nokļuva vairāk nekā 7000 dzērāju, bet 2011. gadā – vairāk nekā 9141 pārdzērusies persona, kam dome piešķīra 70 235 latus. Tur strādā arī ārsta palīgs Edgars Sīmanis, kura darba vieta ir arī ātrās palīdzības brigādē. Viņš sacīja, ka bez vajadzības nevēlas noslogot savus kolēģus, tāpēc cenšas arī pats izvērtēt, kad patiešām saucama ātrā palīdzība. E. Sīmanis uzsvēra – ja patversmē būtu atsevišķa telpa brūču pārsiešanai, sašūšanai un citām sīkākām medicīniskām manipulācijām, kuras spēj veikt feldšeris, tad uzņemšanas nodaļās pacientu skaits droši vien saruktu. Savukārt S. Truhanovs sacīja, ka 19. jūnijā domes pārstāvji tiksies ar Saeimas deputātiem, lai izteiktu savus priekšlikumus par politiska risinājuma nepieciešamību – pašvaldība nevar rīkoties uz savu galvu, pārvietojot sociāli degradējušās personas uz atskurbtuvi vai slimnīcu.

Jūlijā, piemēram, patversmes darbinieki dosies atvaļinājumā un tās personas, kas nokļuva atskurb-tuvē, visticamāk, nokļūs Stradiņu Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā, kur mediķiem ar viņiem būs jātiek galā.

Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Sileniece atceras, ka uz slimnīcu atvests uz ielas atrasts dzērājs bezsamaņā no Talsiem. Slimnīcā ne tikai viņu, bet arī līdzīgus tipus izgulda, pabaro un palaiž, kamēr atkal atrod bezsamaņā citā vietā. Ja būtu atskurbtuve, aizvestu tur izgulēt dzērumu un pēc tam varētu likt paveikt kādu sabiedriski lietderīgu darbu ar grābekli vai lāpstu rokā. “Es ceru uz politiķu saprātīgu risinājumu,” saka slimnīcas vadītāja.

No Vidzemes slimnīcas Neatliekamās palīdzības centra vadītājas Ingas Ozoliņas uzzināju, ka Vidzemes pusē dzērāju ārstēšana mediķiem sagādā arvien lielākas galvassāpes, jo traumpunkts esot pilns ar viņiem – 50% no klientiem ir alkoholiķi. “No viņiem cieš visa Latvija, un mēs arvien gaidām risinājumu no politiķiem,” saviem kolēģiem pievienojas I. Ozoliņa.

 

Saeimas bezjēdzīgā pļāpāšana
Patversme1_TS_5

Atgādināšu, ka šā gada sākumā Saeimas Sarkanajā zālē notika alkoholisma apkarošanai veltīta Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rosināta sēde. Mediķu organizācija bija sagatavojusi konkrētus priekšlikumus izmaiņām likumos, lai mazinātu dzeršanas sērgu. Gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, gan arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis apsolīja, ka rīcība sekošot nekavējoties, ka būs darba grupa, kas parūpēsies, lai LĀB priekšlikumi nepaliek karājoties gaisā. Darba grupa tika izveidota, bet nekas nav izdarīts. LĀB prezidents Pēteris Apinis apgalvoja, ka neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem nav pavirzījies ne par soli uz priekšu.

Kopš 1991. gada ir bijušas tikai tukšas politiķu runas par atskurbtuvju atjaunošanu, jo līdz pat šim laikam nav atrasts valstisks risinājums. Bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle pēc mana raksta “Latvijas Avīzē” ( “Nu jau ir labi. Viņš nomira”, 31. maijs) un LTV reportāžas par notikumiem Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija sašutusi, ka neviens Saeimas deputāts pat pēc televīzijā redzētajām šaušalīgajām ainām neesot rosinājis steidzami lemt par valstisku rīcību, lai ļautu mediķiem darīt savu darbu, nevis nodarboties ar atutošanu un drēbju gādāšanu dzērājiem un bezpajumtniekiem.

Gadiem ministrijas strīdas, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju atjaunošanu. Izskatās, ka tie strīdi turpināsies vēl ilgi, ja neiejauksies Saeima un nenorīkos atbildīgo ministriju uzdevuma veikšanai, kā arī nenoteiks termiņu, cik ātri tas izdarāms.

 

Ministrs Kozlovskis “uzturēšot iniciatīvu”

“Tā jau nu nav, ka ir pilnīgs klusums. Atskurbtuvju jautājums nav aizmirsts un nolikts malā. Problēma ir tā, ka ministrijas nespēj vienoties, kura būtu atbildīgā par atskurbtuvju izveidošanu,” jau zināmo man stāsta iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un cenšas pārliecināt, ka viņš strādā lietas labā, jo par šo jautājumu runājis gan Lielo pilsētu asociācijas sanāksmē, arī ar vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu un pašvaldību vadītājiem, kā arī veselības ministri Ingrīdu Circeni. Veselības ministre esot apsolījusi – ja būs atskurbtuves, viņa parūpēsies, lai tur būtu arī feldšeri.

 

R. Kozlovskis: “Esmu apņēmies uzturēt šo iniciatīvu, bet es nespēju to īstenot bez citu ministru atbalsta. Tai ir jābūt valstiskai politikai, to nevar uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem, bet atskurbtuvēm ir nepieciešami resursi – daļai naudas jānāk no valsts budžeta, daļai – no pašvaldībām.”

 

Šķiet, ka par zaļās gaismas došanu dzērājiem pēdējā laikā tik daudz rakstīts un runāts, ka politiķiem tas nevarētu būt paslīdējis garām. Tomēr, izrādās, tā nav. Ministrs Sprūdžs esot kaut ko dzirdējis, un viņam nebūt tas nav darāmo darbu galvgalī. Tātad nojaušams, ka domstarpības ministru vidū nebeigsies bez parlamenta iejaukšanās.

 

Uzziņa

2011. gadā ātrā medicīniskā palīdzība devusies 67 792 izsaukumos pie personām, kas pārdzērušās alkoholiskos dzērienus, t. sk.: 28 728 – traumas un saindēšanās ar alkoholu; 10 063 – psihozes un uzvedības traucējumi; 28 999 – sūdzības, kas nebija saistītas ar dzīvības un veselības apdraudējumu.

2011. gadā no akūtas saindēšanās ar alkohola surogātiem miruši aptuveni 250 cilvēki.

Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena “točka”, vismaz viena katrā ciemā.

2011. gadā ir likvidēta tikai viena “točka”.

Avots: Latvijas Ārstu biedrība

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+