Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. oktobris, 2015
Drukāt

Pretēji PMLP lēmumam, tiesa bēgļu ģimenei no Irākas piešķir patvērumu Latvijā

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Bēgļu sieviete guļ pie milzīgu aci attēlojoša plakāta Lesbas salā Grieķijā

Administratīvā rajona tiesa septembra beigās, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumam, apmierinājusi kādas ģimenes no Irākas pieteikumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Spriedums vairs nav pārsūdzams.

Pagājušā gada nogalē Valsts robežsardze saņēma divu Irākas pilsoņu – dzīvesbiedru – iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Patvēruma lūdzēji Latvijā ieradās kopā ar diviem nepilngadīgiem bērniem, liecina portālā “tiesas.lv” pieejamais spriedums.

Sākotnējā aptaujas anketā un pārrunās irākieši norādīja, ka lūdz patvērumu Latvijā gan Irākā notiekošā militārā konflikta dēļ, gan saistībā ar izteiktajiem draudiem viņus nogalināt. Ģimene bija plānojusi izceļošanu no Irākas jau kopš 2014.gada pavasara. Ģimenes galva apmēram desmit gadus Suleimanijas pilsētā nodarbojies ar automašīnu tirgošanu. Suleimanija ir pilsētā Kurdistānā, kuru var saukt arī par Irākas ziemeļu daļu, kas “de facto” ir autonoma un kurdu kontrolēta, kaut arī Irāka to atsakās atzīt.

Pagājušā gada martā ģimenes galva pārdevis divas automašīnas trim cilvēkiem ar lielu ietekmi vietējās varas struktūrās. Šīs personas par pirkumu nesamaksājušas un piedraudējušas vīrietim un viņa ģimenei. Konflikts nonācis līdz tam, ka šīs personas mēģinājušas vīrieti noslepkavot.

Šogad maijā PMLP nolēma atteikt ģimenei bēgļa vai alternatīvo statusu, jo nav nepārprotamu pierādījumu par vajāšanu. Tāpat viņiem nedraud nāvessods vai spīdzināšana. “Lai gan Irākā pastāv augsta riska terorisma draudi un teroristu veikto uzbrukumu skaits pagājušā gadā ir pieaudzis, Kurdistānā tie ir notikuši salīdzinoši retāk, un šajā reģionā ir izveidota drošības robeža, lai nepieļautu uzbrukumus,” savu lēmumu pamatoja PMLP.

Nepiekrītot PMLP lēmumam, šovasar ģimene vērsās ar pieteikumu Administratīvā rajona tiesā. Tiesa septembra beigās atzina, ka pieteikums ir apmierināms un pieteicējiem Latvijā ir piešķirams alternatīvais statuss. Tiesa konstatēja, ka bēgļa statuss nav piešķirams, taču ģimenes vajāšanai ir krimināli motīvi.

Tajā pašā laikā tiesa apšaubījusi ģimenes stāstīto par konfliktu ar automašīnām un draudiem.

Tiesa savā spriedumā minējusi tai pieejamo informāciju par drošības stāvokli Irākā un Kurdistānā, tomēr “tiesa par izšķirošu apstākli uzskata, ka līdzpieteicēji ir ieradušies Latvijā kopā ar diviem nepilngadīgajiem bērniem, līdz ar to nolēmums par patvēruma piešķiršanu attiecināms arī uz viņiem”.

“Tiesa konstatējusi, ka drošības situācija Kurdistānā sprieduma sastādīšanas brīdī ir relatīvi mierīga un nav drošu indikāciju par tās krasu pasliktināšanos tuvākajā nākotnē. Tomēr vienlaikus tiesa uzskata, ka drošības situācijas attīstības tendences ir lielā mērā atkarīgas no kopējā drošības stāvokļa visā Tuvo Austrumu reģionā un visvairāk – no Sīrijā notiekošā pilsoņu kara turpmākās gaitas un teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” aktivitātēm. Līdz ar to tās nav prognozējamas ar tādu ticamību, lai tiesa sprieduma sastādīšanas brīdī būtu droša, ka līdzpieteicēju bērni, atgriežoties Kurdistānā, netiks pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam,” teikts tiesas spriedumā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

PMLP preses pārstāve Santa Jonāte aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP tiesas spriedumu respektē un savus argumentus ir izklāstījusi tiesā, tāpēc no plašākiem komentāriem pārvalde atturas.

Jonāte gan norādīja, ka tiesas salīdzinoši reti atceļ PMLP lēmumus par patvēruma nepiešķiršanu. Tiesā gan diezgan bieži tiek iesniegtas pārsūdzības par PMLP lēmumiem, lai paildzinātu uzturēšanās laiku Latvijā.

Šogad līdz 31.augustam Latvijā patvērumu lūdzis 201 ārvalstnieks, bet tikai 12 piešķirts alternatīvais statuss. Savukārt pērn kopumā patvērumu lūguši 364 ārvalstnieki. Bēgļa statusu pērn saņēmuši trīs, bet alternatīvo – 21 ārvalstnieks.

Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš pamatoti baidās no vajāšanas saistībā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem.

Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šī iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Jau ziņots, ka Krāslavas novadā pagājušā nedēļā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu tika aizturēti 28 Irākas pilsoņi. Šī ir lielākā vienā reizē aizturētā nelegālo imigrantu grupa.

Visas personas pieprasīja patvērumu Latvijā, un tagad PMLP būs jāizlemj, vai ārvalstniekiem piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Neskatoties uz ikdienas nelegālo imigrantu pieplūdumu Latvijai divu gadu laikā būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs no Eiropas dienvidvalstīm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+