Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. augusts, 2016
Drukāt

Rinkēvičs: “Es nebēgtu!” (24)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Attiecībās ar Krieviju nebūs kā Jaroslava Hašeka romānā “Šveiks”, kur bija runāts, ka “pēc kara sešos tiekamies kafejnīcā pie alus kausa”,” komentējot ieinteresētu uzņēmēju un tiem atsaucīgo ministru vēlmi neformālās sarunās pie pusdienu galda uzlabot attiecības ar Krieviju, saka ārlietu ministrs EDGARS RINKĒVIČS (“Vienotība”). Viņš atklāj, ko tad īsti zinājis un ko ne par nu jau skandalozo trīs ZZS ministru tikšanos ar  Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Intervijā “LA” žurnālistiem Mārim Antonevičam un Ģirtam Vikmanim ārlietu ministrs atzīst, ka nebūtu starp tiem, kas darītu tā, kā apgalvots ANO Bēgļu aģentūras kampaņā “Mēs darītu tāpat!”.

 

M. Antonevičs: – Izstāstiet atklāti – ko jūs zinājāt par trīs ZZS ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču! Vai bijāt tai devis savu “svētību”?

E. Rinkēvičs: – Jāsāk ar to, ka pats par sevi nav nekas slikts un nosodāms faktā, ka Latvijas valdības ministri vai citas amatpersonas tiekas ar Krievijas ministriem. Mums ir risināmi daudzi jautājumi gan ekonomikā, gan kultūrā, gan iekšlietās. Kopš 2012. gada ir noteikta kārtība, kādā valdībā notiek informēšana par kontaktiem ar dažādu valstu pārstāvjiem – Ārlietu ministrija parasti par šiem jautājumiem tiek informēta, vai tās būtu oficiālas tikšanās vai tikšanās brīvajā laikā. Mēs palīdzam ar materiāliem – par valsts nostāju attiecīgajā jautājumā, kā arī praktisku informāciju. Konkrētajā gadījumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jūlija otrajā pusē teica, ka Latviju atvaļinājuma laikā apmeklēs Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, kurš atbild par lauksaimniecības un transporta jautājumiem. Dūklava kungs minēja, ka varētu notikt tikšanās. Prasīja – vai atbalstām? Es atbildēju, ka mūsu ārpolitika ar Krieviju balstās uz atturēšanās politiku un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, ja tās skar mūsu drošību, bet ir arī praktiskā sadarbība, kas skar mūsu intereses. Dūklava kungs informēja, ka tikšanās laikā varētu notikt mūsu zivrūpniecības uzņēmumu apmeklējums, sarunās varētu risināt jautājumus, kuri neattiecas uz sankcijām. Informācija par šo tikšanos parādījās ne tikai Latvijas medijos, bet arī Krievijas vēstniecības mājaslapā. Nevienam tas neraisīja problēmas. Tālākais jautājums ir par to, kāpēc nonāca līdz tam, ka bija neoficiālās pusdienas, kurās klāt bija pieaicināti vēl divi ministri (finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis). Tas arī pēc būtības nav nekas slikts, bet, kas šajās sarunās tika runāts – tas jau bija pārsteigums. Kad man žurnālisti jautāja, vai es par tikšanos zināju, atbildēju apstiprinoši, bet arī teicu, ka man bija izbrīns, ka bijusi vēl viena tikšanās, kurās pārrunāti ne tikai lauksaimniecības, bet arī citi jautājumi. Galvenā problēma šajā gadījumā ir informācijas aprite. Mēs esam daļa no ES un NATO ārpolitikas, un mums ir jādalās ar saviem ES partneriem. Ja ES amatpersona tiekas ar kādu amatpersonu no valsts, kura nav ES, par tikšanos jāsniedz īsa informācija par to, kas runāts. Tas radīts, lai izvairītos no savstarpējiem pārmetumiem un neuzticības ES. Šajā gadījumā valdības kārtība par informācijas apriti nenostrādāja. Otra problēma – būsim godīgi – notikušais tiek lieliski izmantots Krievijas propagandas mašinērijā. Dažs labs analītiķis jau izsaka pieņēmumus, ka Latvijas valdībā ir divi grupējumi – viens, kas ir Krievijai draudzīgs, bet otrs – amerikāniskais. Koalīcijas padomes sanāksmēs esam runājuši par šo jautājumu. Mācību guvuši visi. Esam skaidrojuši, ka tiek saglabāta vienota, ES nostādnēm atbilstoša pozīcija attiecībā uz Krieviju.

– Kāpēc lai nerastos iespaids par dažādiem grupējumiem, ja uz tikšanos ar Krievijas vicepremjeru devās vienas partijas pārstāvji! Acīmredzot tieši ZZS rindās Krievija meklē sapratni…

– Tas jums jājautā tiem, kas to ir darījis – organizējis tikšanos un pieaicinājis ministrus. Savu viedokli esmu paudis skaidri – jāapzinās, ka pastāv noteikta kārtība, lai nerastos šaubas par mūsu valsts ārpolitikas vienotību.

– Dvorkovičs tikās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, un šī tikšanās gan netika slēpta, tieši pretēji – īpaši reklamēta un izrādīta krievvalodīgajos medijos. Pēc tās Krievijas premjera vietnieks Krievijas medijiem stāstīja, ka runājis par iespējamo sankciju atcelšanu un iespēju atjaunot starpvaldību komisijas darbu. Tie ir jautājumi, kas attiecas nevis uz pašvaldību, bet valdību. Taču informācija, ka bijusi arī tikšanās ar trim ministriem, parādījās tikai pēc divām nedēļām.

– Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas atjaunošana ir mūsu darba kārtībā kopš pagājušā gada oktobra. Nošķirsim – Ušakova kungs nav valdības loceklis. Viņš ar citas valsts valdības ministru var runāt kaut vai par Barona ielas remontu, taču viņa darbības nekādi neattiecas uz valdības lēmumiem. Ir arī citu pašvaldību pārstāvji, kuri šad tad komentē ārpolitiku. Tomēr vēlos atgādināt, ka valsts ārpolitiku nosaka Ārlietu ministrija, Saeima, kurā katru gadu notiek ārpolitikas debates, un prezidents.

– Jā, bet jautājums – kāpēc tad jūs ļāvāt Ušakovam uzstāties kā ārpolitikas veidotājam un neteicāt, ka Krievijas vicepremjers tajā pašā laikā kontaktējies arī ar valdības ministriem, tātad viņa pieņēmumiem par attiecību izmaiņām, iespējams, ir vairāki avoti?

– Mēs neko neļāvām. Nodalīsim divas lietas. Ja kādas pilsētas vadītājs izdara skaļus paziņojumus, tam nav nekādas ietekmes uz valsts ārpolitikas veidošanu. Par starpvaldību komisijas darbu Dvorkovičs un Ušakovs nevienojās, par to atbild Ārlietu ministrija. Saruna par to notiek rakstveidā no pagājušā gada oktobra un komisijas sēde paredzēta nākamā gada sākumā. Mums ir praktiski jautājumi, kas jārisina, un tas tiks darīts šajā komisijā nākamā gada pirmajā pusē, bet tie neskars lielos ģeopolitiskos jautājumus. Neuzskatu par vajadzīgu katru reizi komentēt Ušakova paziņojumus. Ja runā par ministru tikšanos, es uzreiz pateicu, kur ir robežas. Kamēr ir saskaņots, tikmēr ir labi. Šoreiz tā nebija, tāpēc arī šie jautājumi tika pārrunāti koalīcijā.

Kamēr Ukrainā turpinās eskalācija, kamēr Minskas vienošanās netiek pildītas, mūsu politika pret Krieviju nemainīsies. Šo politiku jau ieturam kopš 2014. gada, par to tiek spriests gadskārtējās ārpolitikas debatēs. Ārpolitikā debates ir labs politikas izstrādes mehānisms, jo ministra ziņojums vispirms tiek apspriests valdībā, bet tad Saeimā. Līdz ar to nav pamata uztraukties, ka tā vai cita tikšanās vai propaganda mainīs ārpolitikas kursu. Varu nomierināt “LA” lasītājus, ka Latvijas ārpolitika nemainīsies.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Apturiet bēgšanu, varneši – ja neesat “sviesta bekas”, lielībnieki! Vai ta neredzat, kas notiek jau 25 gadus:”….Emigrējušo ir ap 30%, un tas var novest līdz Latvijas iznīcībai! ” Knuts Skujenieks.

  2. Domāju,ka te savu roku pielicis pārgudrais visu citu pamācitājs Hūte. Nu un protams,viņa pakalpiņi ministrīši lēkāja pakaļ.

  3. Labi, ka nevaram pārbaudīt. Bet tomēr – interesanti..

  4. Protams ka nebēgtu! V.Lācis un A.Kirhenšteins jau ar nebēga!-) Šitie glumie jau jebkur iefīrēsies.

  5. Par bēgšanu vai nebēgšanu. Nejauši izlasīju šo: 1 августа 1914 года. Начало помешательства. Īpaši jauka šķita pēdējā rindkopa …

  6. Domāju ka tie trīs ministri labi zinājuši, ko dara un kam. Apmēram tajā laikā arī prezidents ticies ar Lembergu. Kas attiecās uz ušakovu, tad tur nekādu ilūziju nav – kolnisti turpina bradāt mūsu zemi un mēs sagādājam viņiem neērtības.

  7. skumji lasīt tos komentārus, kuri nerunā par intervijas saturu!? Mēs zinām, kas ir ĀM! Labi, ka zinām, viņš NAV bijis noliedzošs. Bet to taču nevaram mainīt!?? NAV KO CEPTIES PAR LIETĀM, KURAS NEVARAM MAINĪT!!!!!!!!!!! Cepamies par lietām, kuras VARAM MAINĪT!!! Taču tur mūsu nav!? Ir tikai mūsu ņaudēšana un neuzņēmība!?? TĀDI ESAM…………

  8. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Tātd smuks zils uzvalciņš, un šlipstīte un rekls….

  9. Labākais ārlietu ministrs, kāds mums ir bijis.

  10. Kāda orientācija LAvīzei? Bija mainīgi nenosakāma. Nu mainīta un nosakāma. LAvīzes varoņi – Sants, Rinkēvičs u.c. nacionālie geji. Pēc dzimumapvērsuma ārlietās un pērnā Gョjropraida nacionālisms un homoseksuālisms tapa viens. Uz tikšanos Dziesmu un Gョju svētkos, LAvīzīt.

  11. Nevar vīru pamest?

  12. Kur riebiga sejas izteiksme aizvaciet to bildi jeb mes lepojamies ar so Latvijas godu.

  13. zilais pamodies loti liela skaudiba kad nepakera lidzi uz tiksanos ,nu ko laiks uzcelt sim pieminekli zilajam negodam.

  14. Nebēgtu, tikai kopā ar pārējiem Vienotības un SC kremļa pakalpiņiem sagaidītu krievu tankus ar sarkanām neļķēm.

  15. ” … Par starpvaldību komisijas darbu Dvorkovičs un Ušakovs nevienojās … ”
    ….
    Kā tu zini, ka raše ar “starpvaldību komisiju” nesaprot Krievijas un kaut kādu “krievu biedrību”, “krievu savienību” vai sazin kādu vēl nelegālu pulciņu(kaujas brigādi) ???

  16. ZZS pastāsta par saviem plāniem un pec mēneša, 1/2 gada redzi, ka nez kāpēc ZZS plāni vienkārši nobr’/uk! Acis vaļa pret Vienotību0- sarosītiem un mēs zinām , kas ir Saross.== Citadele!

    • Es arī stāstu par saviem šizofrēniskajiem, pilnīgi nereāliem plāniem – un nepiepildās!

    • Pilnīgi piekrītu Atbildēt

      kur ķerās klāt vienotā grupējuma odžu midzenis, tur ir tikai un vienīgi izgāšanās un ir aizdomas, ka apzināti.

  17. Ļoti sakarīga saruna. Sagaidām cieņpilnu attieksmi gan no Krievijas, gan ASV pārstāvjiem. Pats par sevi saprotams – arī no visām citām valstīm.

  18. jo sēdetu tuvākais briselē ja ne otrpus okeānam, ko tad vairs bēgt

  19. Jēdzīgs skaidrojums un nostāja!

    • Jā, tiešām izklausās pēc īsta ārlietu ministra. Tikai – protams, ir taisnība, ka pašvaldību vadītāju sarunas “par Barona ielas remontu” ar Krievijas valdības ierēdņiem valsts ārpolitiku neveido, bet tādā veidā tiek radīta lielā vēlētāju daļā pārliecība, ka, ja būtu iespēja šiem cilvēkiem valsts ārpolitiku veidot, tad mirklī tiktu visas šprotes uz Krieviju pārdotas, jo, redz, citu valstu iedzīvotāji diez ko nekāro šo kancerogēno delikatesi.

  20. njā, tu vienkārši aizbrauktu komandējumā!!!

    • Kātad, šprotes kļuva kancerogenas l’;idz ar briselles diktatūras parādīšanos Latvijā. Tāpat kancerogeni ir arī kūpinājumi, ko esam baudījuši gadsimtiem. Arī Latvijas cukurs noteikti bija kancerogens, tādēļ likvidēja , gurķi par līku utt, tā varam pierakstīt kaut 10 sējumus, kas tik vien mems nav kļuvis kaitīgs līdz ar “gādīgā brāļa” uzurpāciju.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+