Ekonomika

Eksperiments ar daļu riska. Ar saules palīdzību cer nosegt visu elektrības patēriņu 16


“Mani vienmēr interesējušas inovācijas, tāpēc esmu patīkami satraukts kļūt zaļam šādā veidā,” teic Miķelis Zondaks. Saules paneļu uzstādīšana izmaksāja apmēram 16 tūkst. eiro, ko plānots atpelnīt desmit gados. Taču par elektrību M. Zondaks šogad cer vairs nemaksāt neko.
“Mani vienmēr interesējušas inovācijas, tāpēc esmu patīkami satraukts kļūt zaļam šādā veidā,” teic Miķelis Zondaks. Saules paneļu uzstādīšana izmaksāja apmēram 16 tūkst. eiro, ko plānots atpelnīt desmit gados. Taču par elektrību M. Zondaks šogad cer vairs nemaksāt neko.
Foto – Karīna Miezāja

Eksperiments ar daļu riska. Ar saules palīdzību cer nosegt visu elektrības patēriņu

Aizvadītais gads elektroenerģijas nozarē Latvijā bijis dažādu skaļu un ļoti apspriestu notikumu pilns – beigām tuvojas Kurzemes loka būvniecība, samazināts jaudas maksājums termoelektrostacijām, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” ar valdības lēmumu iegādājies 16,05% akciju dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā “Conexus Baltic grid”, skandālu ēna bargi gājusi pāri koģenerācijas un atjaunojamo resursu nozarei, visbeidzot oficiāli zināms, ka beidzot esam pašu mājās saražojuši tik daudz elektrības, cik esam iztērējuši.

Tomēr no reputācijas un informācijas atklātības viedokļa šis bija sliktākais gads elektroenerģijas nozarē, kādu vien iespējams atcerēties. No šā gada janvāra lielākajai daļai patērētāju jābūt mazākiem elektrības rēķiniem. Taču, lai elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķina kārtības izmaiņas samazinātu maksu par elektrību, jāizvērtē pieslēguma jauda.

 

“To, ka saules enerģijai ir potenciāls, zināju jau sen, tostarp, ka arī Latvijā saules paneļi strādā, taču vēl nesen tas viss maksāja pārāk daudz,” stāsta Miķelis Zondaks. Viņš pie savas ģimenes mājas Sēbruciemā Babītes novadā ierīkojis saules paneļus elektrības ražošanai.

Jaunos saules paneļus M. Zondaks uzstādījis, kļūstot par “Latvenergo” jaunā pakalpojuma “Elektrum Solārais” klientu. Paneļu uzstādīšana ir arī neliels eks­periments ar savu daļu riska, un to atzina arī Miķelis, jo nekas līdzīgs Latvijā īstenots nav. Paneļi strādā labi arī ziemā, apgāžot vienu no stereotipiem, ka, lai ražotu elektrību, nepieciešama spoža saule. Nē, pilnīgi pietiek ar parastu dienas gaismu, tostarp ziemā.

 

Vasarā saražos vairāk nekā patērē

Pie Miķeļa ierados dienā, kad viņš pirmo reizi paneļus pieslēdza. Kopumā formalitātes ar līgumu slēgšanu un paneļu uzstādīšanu aizņēmušas pāris mēnešus. Kā nu ne, darījums tomēr nopietnāks nekā kļūšana par kāda mobilā operatora klientu. Miķelis iegādājies maksimālo paneļu skaitu – 40, kādu piedāvājis “Latvenergo”, tas viņam izmaksājis apmēram 16 tūkst. eiro, kas piecos gados jāatmaksā “Latvenergo”. Miķeļa piesardzīgajā scenārijā paneļu saražotais nosegs visu ikmēneša elektrības patēriņu – ievērojamas 1100 kilovatstundas. Optimistiskajā scenārijā – paneļi elektrību pat saražos vairāk, īpaši vasarā, kas nozīmē, ka Miķelis neizlietoto elektrību varēs nodot kopējā tīklā. Viņš aprēķinājis, ka visus ieguldījumus paneļi būs atražojuši apmēram 10 gadu laikā.

Miķelis stāsta, ka sarežģītākais bijusi objekta nodošana ekspluatācijā. Sakarā ar koģenerācijas staciju skandālu pagājušā gada rudenī uzņēmums “Sadales tīkli” pilnveidojis iekšējo procedūru, kā rezultātā prasīts pat zemes plāns. Kaut saskaņošana nedaudz iekavējusies, tomēr viss beidzies labi.

“Līdzko “Latvenergo” atsūtīja piedāvājumu, ar vecākiem pieteicāmies konsultācijai, parēķinājām, padomājām un sapratām, ka gribam. Izšķiršanās bija par to, vai paneļus likt uz jumta vai uz zemes. Kā redzat, paneļu ir daudz, tāpēc nebijām droši par to, vai jumts ir gana plašs paneļiem, kā arī paneļu tīrīšana krietni vienkāršāka, tiem esot uz zemes,” stāsta Miķelis.

Viņš uzsver, ka par kādu inovatīvu un zaļu ideju enerģijas ražošanai, piemēram, par vēja ģeneratora uzstādīšanu, domāts jau sen. Pie Miķeļa mājas Sēbruciemā iegriežoties krietni liels vējš, taču ideja atmesta, saprotot, ka līdz ar ģeneratoru nāksies no pagalma lasīt nedabīgā nāvē kritušus putnus, kuri jau šobrīd ļoti bieži triecoties mājas logos. Bijusi arī ideja uzstādīt uz jumta saules kolektoru, lai tādājādi uzsildītu ūdeni vai nepieciešamo šķidrumu apkurei. Taču saules kolektora tehniskais risinājums esot bijis pārāk sarežģīts, paredzot apkures sistēmas maiņu. Saules paneļu gadījumā ir tikai vads, ko pievilkt mājai un tālāk ar elektrību dari, ko gribi.

Miķelis ar smaidu sejā norāda, ka apjomīgā būve izraisījusi arī kaimiņu interesi, kuri nākot un prasot, kā paneļi strādā un cik izmaksā – interese ir! Viņš norāda – lai nedaudz organiskāk paneļi iekļautos kopējā skatā, plānots tos nedaudz “uzfrišināt”, apšujot ar dēlīšiem. Esot doma arī par paneļu integrēšanu mazā šķūnītī, paneļiem kalpojot kā vienai no sienām, taču Miķelis par šo risinājumu vēl neesot konsultējies ar “Latvenergo”.

 

Saules paneļi – katrā ciematā

“Latvenergo” norāda, ka par iespēju uzstādīt saules paneļus interesējušies apmēram divi tūkstoši uzņēmuma klientu, kas ir krietni vairāk, nekā uzņēmums bija gaidījis. “Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā šobrīd Latvijā ir reģistrēts saules paneļu lietotāju. Šogad plānojam pārdošanas apjomu ievērojami audzēt un vēlamies, lai tuvāko gadu laikā katrā apdzīvotā vietā būtu mūsu saules paneļi,” sacīja “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere. Viņa norādīja, ka šobrīd populārākais ir “Elektrum Solārais vidējais” komplekts ar 14 saules paneļu komplektu. Mazākais piedāvājums ir ar četriem paneļiem.

LA.lv