Sievišķības diskrētais šarms 0
– Iespējams, tas ir maldinošs pieņēmums, ka agrīnā vecumā nopietnas saslimstības vēl nedraud, – par sieviešu neinformētību sirds veselībā spriež kardioloģijas profesors Andrejs Ērglis. Tomēr pat speciālisti nevar novilkt striktu robežu starp riska faktoriem un slimības sākumu.
Turklāt pēdējās desmitgadēs daudzas kaites kļūst arvien jaunāku cilvēku problēma! Tostarp arvien jaunākām sievietēm rodas problēmas pat ar grūtniecības iestāšanos vai mazuļa iznēsāšanu. Agrāk par to bažījās lielākoties tikai gados vecākās. Kas notiek ar sieviešu veselību?
Atbildība par sevi
Zāļu pētījumos parasti iesaistīta tikai apmēram ceturtā daļa sieviešu, tādēļ nevar apgalvot, ka ir zināma medikamentu efektivitāte tieši viņu ārstēšanā. Kaut gan speciālistiem ir pamatota vēlme, lai iedzīvotāji arī paši uzņemas atbildību par savu veselību.
Latvijā valsts finansē krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīningu. Šo iespēju neizmantojot vai nepildot ārstu norādījumus, sievietes pašas sev kaitē. Ja nepieciešama ārstēšanās, par terapijas plānu ir ne tikai jāvienojas ar ārstu, bet arī tas strikti jāievēro. Šāda attieksme pavisam noteikti ir jāievēro grūtniecēm.
Aptaujas parāda, ka veselīgs dzīvesveids – fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs – joprojām bieži tiek ignorēts, papildinot ar atkarīgu vielu – tabakas un alkohola – lietošanu. Lielas bažas izraisa dati, ka daudzām sievietēm ir sabiedrībai bīstama attieksme pret reproduktīvo veselību, neatpazīstot un neārstējot seksuāli transmisīvās slimības vai tādās reizēs nodarbojoties ar pašārstēšanos.
– Sievietēm ir divreiz biežāka saslimstība ar hlamidiozi. Vai tas nozīmē, ka katram vīrietim ir pa divām partnerēm? – pārsteigta ir ginekoloģe Ineta Vasaraudze. Protams, šī infekcija mēdz noritēt bez simptomiem, taču tādēļ tā ir jo bīstamāka, jo var izraisīt ilgstošu iekaisumu ar komplikācijām. Tas vien apliecina nepieciešamību 1 – 2 reizes gadā apmeklēt ginekologu pat tad, ja nav sūdzību.
Pretvēža kods
Modificējot vairākus riska faktorus, 40 % gadījumu vēzi iespējams novērst, pārliecināta onkoloģe Gunta Purkalne. Protams, nevar mainīt vecumu, dzimumu un ģenētisko noslieci, taču var ietekmēt uzvedību un vidi ap sevi.
Gaisa piesārņojums ir būtisks plaušu vēža attīstības faktors. Lielu daļu sieviešu ietekmē arī aptaukošanās. Profilakse ir diēta un fiziskās aktivitātes. Ikdienas mājas solis nav pietiekams, daudz lielāka jēga veselības nodrošināšanā ir mērķtiecīgām kustībām.
Aknu vēža izraisīšanā nelabvēlīga ietekme ir B hepatīta vīrusam, kura profilaksē liela nozīme ir gan vakcinācijai, gan piesardzībai, izvairoties no augsta riska situācijām: medicīniskām un nemedicīniskām manipulācijām, ko veic ar nesterilām adatām, ietaisēm vai instrumentiem, asinis pārliešanām un gadījuma dzimumsakariem.
Vakcinācija jau jaunām meitenēm ir ieteicama, lai sevi pasargātu arī no dzemdes kakla vēža.
Smēķēšanai un alkoholam ir liela ietekme vairāku vēža veidu attīstībā, taču uztura saistībai ar audzēju risku joprojām nav gūti neapgāžami pierādījumi. Onkoloģe tik un tā iesaka lietot vairāk augļu un dārzeņu to ražas laikā, jo tie ir dabīgie antioksidanti, kam ir liela nozīme daudzu slimību profilaksē.
Bieži daudzas sievietes savu rīcību aizbildina ar nerviem vai hormoniem. Un tā arī ir! Turklāt estrogēniem ir tieša ietekme uz krūts vēža attīstību, īpaši menopauzē. Audzēju varbūtības risks ir pierādīts arī hormonu preparātu un dažu citu medikamentu pastāvīgai lietošanai.
G. Purkalne brīdina, ka nevēlams efekts var būt pat homeopātiskajām zālēm un uztura bagātinātājiem, ja tos lieto bez vajadzības un pārmērīgi.
– Par ultravioletā starojuma ietekmi uz organismu ir runāts daudz, taču tas nav vienīgais, ar ko nedrīkst pārspīlēt, – brīdina onkoloģe. – Ir jāierobežo arī radioloģiskie izmeklējumi, īpaši datortomogrāfija.
Sirds veselība
Ilgu laiku kardiovaskulārās slimības uzskatīja par apdraudējumu vīriešiem, tomēr nu šī tendence pieaug starp 35 – 44 gadus vecām sievietēm.
Kardioloģe Iveta Mintāle pievērš uzmanību sūdzībām, kas sirds slimību gadījumā sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas.
– Sievietēm raksturīgs nogurums, miega un gremošanas traucējumi, elpas trūkums, vājums, sirdsklauves un smaguma sajūta rokās. vīriešiem biežāk ir sāpes sirds apvidū, – skaidro ārste.
Īpaši paaugstināta riska faktori sievietēm ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, metabolais sindroms (tā sauktie vēdera tauki), stress, depresija un zems estrogēnu līmenis menopauzē. Smēķētājām, īpaši gados jaunām sievietēm, kardiovaskulāro slimību risks pieaug. Jāielāgo, ka asinsspiedienam ikvienam jebkurā vecumā ir jābūt ne augstākam par 125/85 mm Hg.
