Mobilā versija
-2.8°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
17. marts, 2016
Drukāt

Tālivalža Pētersona pēdējā vēstule (3)

Grâmatu prezentâcija

Grāmatas prezentâcija. Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā Latvijas Kara muzejā notiek Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas "Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944." atvēršana. Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

12. martā 93 gadu vecumā mūžībā aizgāja Tālivaldis Pētersons – “Latvijas Avīzes” uzticīgs lasītājs un arī komentāru un vēstuļu autors, Latvijas Basketbola savienības Goda biedrs, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Neilgi pirms aiziešanas mūžībā T. Pētersons atsūtīja savu pēdējo vēstuli “LA”:

“Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām kļūdās tālo pagātnes notikumu vērtējumos gan par pirmskara Latvijas valsti, gan okupāciju, Otro pasaules karu, leģionāriem, 1941. un 1949. gada deportācijām, nacionālo partizānu karu utt. Jāsecina, ka tā ir patiesas vēstures nezināšana, jo padomju varas gados bieži stāstīja melus, bet atjaunotajā Latvijā nemācīja Latvijas valsts vēsturi. Tādēļ jāpriecājas par katru labu mūsu vēsturnieku grāmatu. Tāda ir nesen izdotā triju vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga, Rudītes Vīksnes darbs par Salaspils nometni “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944″. Jāatgādina, ka Salaspili par koncentrācijas nometni pirmo reizi nosauca Latvijas PSR ārkārtējā komisija 1946. gadā, vērtējot vācu okupācijas noziegumus. Taču pēckara Vācija koncentrācijas nometņu sarakstā Salaspili neiekļāva, uzskatot to par tranzīta nometni. Kad sastādīja vācu pabalstu sarakstus, Salaspilī ievietotām personām atteica. (..)

Otrā pasaules kara laikā bija traģēdijas, cilvēku tiesību pārkāpumi, kara noziegumi. Latvijas zeme toreiz vaidēja ne tikai Salaspilī, bet arī citās kara un cīņu vietās.

Taču visdrausmīgāk Latvijas zeme vaidēja 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. marta deportāciju dienās un pēc tam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Paldies Pētersona k-kam. Tads ilgdzīvotājs un tik sabiedriski aktīvs cilvēks. Cepuri nost!

  2. Ja vācieši uzskatīja Salaspils koncentrācijas nometni par “tranzīta nometni”, tad nu liels grēks būtu protestēt. Ka tik kungus nedusmot – vēl uzaicinās uz pērienu, kā pēc 1905.gada.

  3. Mans sievastēvs , polis , Daugavpilī vācieši saguštīja un aizsūtīja uz Štuthofas darba nometni. Arī viņam nemaksāja par vergu darbiem šajā nometnē., kad vāci maksāja kompensācijas Latvijā.. Toties Daugavpils žīds priecājās, ka viņam Vācija samaksāja kompensācijas par to , ka vin”s , karam sākoties, aizmuka un nodzīvoja padomju Krievijā līdz kara beigām.. Tas bija pirms 2 gadiem publicēts Daugavpils avīzē,. Židi Latvijā uztur naida gaisotni- Ždanoka , Plimners, Linderemans….. Bankas nolaiž pa burbuli, nalikumīgi atprasa īpašumus. ASV prezidents teica, ka ja ielaiž žīdus kaimiņos, tad pakāpeniski viņi paklāuj apkārtējos…..nekurinu naidu, bet aicinu jūs būt piesardzīgiem, jo to visu zinu no iekšienes , no jaunibas brūtes stāstītā, par ko biju aizrāvies..

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (81)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Izvēlies – vai nu es, vai viņa!

Pēc paša vēlēšanās Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu atstājušais Gatis Truksnis (ZZS) jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kā pilsētas mēra kandidāts. Savā paziņojumā Truksnis uzsvēra, ka šajos gados, kamēr viņš vada Jūrmalas domi, ir panākta “nebijusi politiskā stabilitāte”. Viņš arī uzskaitīja paveiktus darbus, kā arī teica, ka aizvadītie mēneši viņam bijuši “satraukuma un pārdzīvojumu pilni”. Truksnis piebilda, ka atlikušos mēnešus strādās kā deputāts, “lai ar pilnu pārliecību” varētu startēt pašvaldību vēlēšanās kā Jūrmalas mēra kandidāts.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+