Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

Tālivalža Pētersona pēdējā vēstule (3)

Grâmatu prezentâcija

Grāmatas prezentâcija. Starptautiskajā holokausta piemiņas dienā Latvijas Kara muzejā notiek Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmatas "Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941.-1944." atvēršana. Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

12. martā 93 gadu vecumā mūžībā aizgāja Tālivaldis Pētersons – “Latvijas Avīzes” uzticīgs lasītājs un arī komentāru un vēstuļu autors, Latvijas Basketbola savienības Goda biedrs, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Neilgi pirms aiziešanas mūžībā T. Pētersons atsūtīja savu pēdējo vēstuli “LA”:

“Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām kļūdās tālo pagātnes notikumu vērtējumos gan par pirmskara Latvijas valsti, gan okupāciju, Otro pasaules karu, leģionāriem, 1941. un 1949. gada deportācijām, nacionālo partizānu karu utt. Jāsecina, ka tā ir patiesas vēstures nezināšana, jo padomju varas gados bieži stāstīja melus, bet atjaunotajā Latvijā nemācīja Latvijas valsts vēsturi. Tādēļ jāpriecājas par katru labu mūsu vēsturnieku grāmatu. Tāda ir nesen izdotā triju vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga, Rudītes Vīksnes darbs par Salaspils nometni “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944″. Jāatgādina, ka Salaspili par koncentrācijas nometni pirmo reizi nosauca Latvijas PSR ārkārtējā komisija 1946. gadā, vērtējot vācu okupācijas noziegumus. Taču pēckara Vācija koncentrācijas nometņu sarakstā Salaspili neiekļāva, uzskatot to par tranzīta nometni. Kad sastādīja vācu pabalstu sarakstus, Salaspilī ievietotām personām atteica. (..)

Otrā pasaules kara laikā bija traģēdijas, cilvēku tiesību pārkāpumi, kara noziegumi. Latvijas zeme toreiz vaidēja ne tikai Salaspilī, bet arī citās kara un cīņu vietās.

Taču visdrausmīgāk Latvijas zeme vaidēja 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. marta deportāciju dienās un pēc tam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Paldies Pētersona k-kam. Tads ilgdzīvotājs un tik sabiedriski aktīvs cilvēks. Cepuri nost!

  2. Ja vācieši uzskatīja Salaspils koncentrācijas nometni par “tranzīta nometni”, tad nu liels grēks būtu protestēt. Ka tik kungus nedusmot – vēl uzaicinās uz pērienu, kā pēc 1905.gada.

  3. Mans sievastēvs , polis , Daugavpilī vācieši saguštīja un aizsūtīja uz Štuthofas darba nometni. Arī viņam nemaksāja par vergu darbiem šajā nometnē., kad vāci maksāja kompensācijas Latvijā.. Toties Daugavpils žīds priecājās, ka viņam Vācija samaksāja kompensācijas par to , ka vin”s , karam sākoties, aizmuka un nodzīvoja padomju Krievijā līdz kara beigām.. Tas bija pirms 2 gadiem publicēts Daugavpils avīzē,. Židi Latvijā uztur naida gaisotni- Ždanoka , Plimners, Linderemans….. Bankas nolaiž pa burbuli, nalikumīgi atprasa īpašumus. ASV prezidents teica, ka ja ielaiž žīdus kaimiņos, tad pakāpeniski viņi paklāuj apkārtējos…..nekurinu naidu, bet aicinu jūs būt piesardzīgiem, jo to visu zinu no iekšienes , no jaunibas brūtes stāstītā, par ko biju aizrāvies..

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+