Dabā
Zaļā dzīvošana

Tavs maisiņš vaļa vēderā. Vai esi gatavs doties uz veikala ar kuļķeni? 16

Foto – Reinards Blicsons

Esat redzējuši baiso skatu, kad beigta vaļa iekšās atrod gūzmu plastmasas maisu? Dzīvnieks gāja bojā cilvēku atkritumu dēļ. Tikai nesāciet taisnoties, ka jūsu kuļķenes tur nebija. Labāk paskaitiet, cik plastmasas atkritumu nonāk miskastē pēc “šopinga”, un padomājiet, ko darīt lietas labā. Par maisiņu sērgu vērts ieklausīties biedrības “homo ecos:” vadītāja Artūra Jansona viedoklī, kurš šogad piedalījās visai oriģinālā vides pasākumā Rīgas Centrāltirgū. Tajā “homo ecos:” kopā ar kustības “Zero Waste Latvija” un ilgtspējīgā dzīvesveida domubiedru grupu dārzeņu paviljonā sarīkoja akciju “Tirgus savā maisiņā”. Kas piedalījās prāta spēlēs, balvā dabūja audekla maisiņu, čaklākie tādu varēja uzšūt paši, jo pasākuma rīkotāji bija sagādājuši gan materiālu, gan šujmašīnas. Akcijas mērķis – pievērst uzmanību, ka ierastajiem plastmasas maisiņiem var radīt alternatīvu – videi draudzīgu iepakojumu beramiem un sveramiem pārtikas produktiem.

 

Kur likt zandartu?

Artūrs Jansons novērojis, ka attieksmē pret maisiņiem cilvēkus var iedalīt trīs grupās: vieni ir skeptiķi, kas vispār neko negrib, otri saka – jā, maisiņi ir problēma, bet tie ir ļoti ērti, un pasakiet, ko man darīt, piemēram, ar nopirktu zandartu? Trešie – ievērojami mazākā daļa – cenšas tos nelietot un meklē citus risinājumus, ar saviem atradumiem par nefasētu vai videi draudzīgu iesaiņojumu daloties feisbuka “Zero Waste Latvija” diskusiju grupā.

Beramajiem produktiem – riekstiem, sēklām, putraimiem u. c. – risinājums ir vienkāršāks, bet svaigām zivīm, šķidras vai lipīgas konsistences pārtikai tiešām nav daudz alternatīvu, spriež “homo ecos:” vadītājs. Zandartam varot ieteikt tā saucamos termomaisus no biezās HDP plēves, kurus var nopirkt veikalā un lietot vairākas reizes. Šķidrumiem derēs plastmasas konteineri vai burkas. Pret šādu padomu tūlīt atskanot protesti – vai tad atkal būs kā sociālismā ar tīkliņiem un smagajām piena pudelēm!

Vairākkārt lietojami auduma maisiņi kļūs par tirgus preci, kad pēc tiem būs pieprasījums, – pagaidām tāds nav, jo cilvēki raduši iet vieglāko ceļu – ņem to, kas pa rokai. “Situācija varētu mainīties, kad ieviesīs obligāto maksu par mazajiem plastmasas maisiņiem,” piebilst vides aktīvists.

 

Maksas maisiņi var nedot rezultātu 

Vai plastmasas iesaiņojuma patēriņu palīdzēs samazināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums – no nākamā gada 1. janvāra tirdzniecības vietās neizsniegt bezmaksas maisiņus? Jansons uzskata, ka iespējami divi scenāriji. “Ja vieglajiem maisiņiem uzliks iespaidīgu samaksu, visticamāk, tas cilvēkus vairāk mudinās meklēt alternatīvas. Ja cena būs neliela, sanāks kā ar lielajiem plastmasas maisiem, kad par tiem ieviesa samaksu – vienā brīdī patēriņš strauji samazinājās, tad cilvēki aprada un par 15 centiem vairs neupurēja savas ērtības. Pēc maniem novērojumiem, “Rimi” lielveikalā, lai gan papīra maisi tur nopērkami par 10 centiem, pircēji tāpat ņem plastmasas ar muļķīgu pamatojumu, ka tas ir izturīgāks.”

Latvijas valdībai vajadzētu sekot efektīvākajam Itālijas un Francijas risinājumam, kas pilnībā aizliegušas plastmasas maisus veikalā un to vietā ļauj izmanto papīra vai no bioplastmasas ražotos, spriež “homo ecos:” vadītājs, taču viņam nākas atzīt, ka mūsu varas pārstāvji baidās no stingrāku politisku lēmumu pieņemšanas. Uz maisiņu pilnīgu aizliegumu pagaidām nepastāv arī vides organizācijas. Jansons domā, ka vienā brīdī tās varētu rosināt šādu iniciatīvu, taču vispirms esot jāpaskatās, kā cilvēki reaģēs uz maksas maisiņiem.

 

Paradumu maiņai vajag laiku 

Lai sabiedrība izvēlētos videi draudzīgākus paradumus, iespējamas divas taktikas: garā, kad tos sāk mācīt no bērnības, un īsā – padarot zaļo izvēli par modernu.

Pirmajā gadījumā jārēķinās ar pārdesmit gadiem. “Kad Nīderlande un arī citas valstis sāka runāt par atkritumu šķirošanu, viņi skaidri un gaiši pateica, ka rezultāts būs pēc 20 gadiem, jo cilvēku paradumi mainās vienas paaudzes nomaiņas laikā. Izglītošanu viņi sāka bērnudārzā, turpināja skolā un augstskolā,” norāda Jansons. Arī Latvijā pirms 15 gadiem, kad citur Eiropā atkritumus sparīgi šķiroja, mūsu valstī tas vēl bija jaunums. Šodien dalītā atkritumu šķirošana vairs nav jāskaidro.

Par īsākā ceļa “trendīgu” piemēru viņš nosauc jau pieminēto “Zero Waste” (“ZW”) iniciatīvu, kas aicina uz dzīvi bez atkritumiem. Kustībai, kuru Latvijā izveidoja un attīstīja neliels pulciņš entuziastu, ir vairāki tūkstoši sekotāju, ar to rēķinās arī VARAM, savos aprites ekonomikas dokumentos pieminot “ZW” dzīvesveidu.

Kuru ceļu izvēlēsies tu, lasītāj?

 

Galerijas nosaukums

 

Uzziņa

• Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji 196 plastmasas maisiņus. Vairums tiek izmantots tikai vienu reizi. Lielākā daļa maisiņu nonāk nešķiroto atkritumu izgāztuvēs un dabā.

• Pasaulē maisiņu radītais piesārņojums katru gadu kļūst par nāves cēloni aptuveni miljonam jūras putnu un vairāk nekā 100 tūkstošiem jūras zīdītāju. Maisiņu nelielās daļiņas apdraud ne tikai dzīvnieku, bet arī cilvēku veselību.

 

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vortāls www.atkritumi.lv.

[yesnopoll background=”#ff9c51″]

LA.lv