Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Tik dažādi Sv. Juri Lietuvas sakrālās koktēlniecības izstādē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vītauts Jackūns "Svētais Jurģis", 2011.

No 13. februāra līdz 15. martam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma izstāde “Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra”, portāls LA.lv uzzināja baznīcā.

Izstādes ekspozīcija veidota no Veisiejas pašvaldības Svētā Jurģa koka skulptūru konkursa (2008 – 2012) laureātu darbiem un Lietuvas koka baznīcu fotogrāfijām. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izstādes projektu veidoja sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā, tādējādi atzīmējot Lietuvas Valsts atjaunošanas dienu – 16. februāri.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lipenīte stāsta, ka Veisiejas pašvaldības Sv. Jurģa koktēlniecības fonda kolekcijā zināmi lietuviešu mākslinieki, tostarp Rimants Zinkevičs, Vītauts Jackūns, Valentīns Butkus, Jozs Videika radījuši koka kompozīcijas, savos darbos atspoguļojot skatījumu uz lietuvisko Sv. Jurģa mītu. Lietuvā Sv. Jurģis tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko svēto, kurš turklāt droši un jēgpilni pārvalda situāciju, ar to atšķiroties no citiem svētajiem. “Sv. Jura vārdā pasaules vēsturē tika kristīts daudz nākotnes ievērojamu cilvēku, mākslinieku, komponistu, jo ļaudis tic, kas šis vārds piešķir veiksmi, godu un drosmi,” piebilst Lipenīte.

Izstādes veidotāji vēlas parādīt iespaidīgus, bet tajā pašā laikā arī pavisam negaidītus un neierastus skaistāko Lietuvas dievnamu skatus. Izstādē eksponēto fotogrāfiju autors ir Raimonds Paknis, un izstāde veidota pēc grāmatas “Lietuvas koka baznīcas” motīviem. Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi, individualitātes zīmi tajās atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne.

Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā – Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas “koka baroka” piemēri. Savukārt bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušas sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu), kuras būvēja ļoti pieredzējuši un profesionāli celtnieki.

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+