Vītauts Jackūns “Svētais Jurģis”, 2011.
Vītauts Jackūns “Svētais Jurģis”, 2011.
Publicitātes foto

Tik dažādi Sv. Juri Lietuvas sakrālās koktēlniecības izstādē 0

No 13. februāra līdz 15. martam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma izstāde “Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra”, portāls LA.lv uzzināja baznīcā.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 3
Lasīt citas ziņas

Izstādes ekspozīcija veidota no Veisiejas pašvaldības Svētā Jurģa koka skulptūru konkursa (2008 – 2012) laureātu darbiem un Lietuvas koka baznīcu fotogrāfijām. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izstādes projektu veidoja sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā, tādējādi atzīmējot Lietuvas Valsts atjaunošanas dienu – 16. februāri.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lipenīte stāsta, ka Veisiejas pašvaldības Sv. Jurģa koktēlniecības fonda kolekcijā zināmi lietuviešu mākslinieki, tostarp Rimants Zinkevičs, Vītauts Jackūns, Valentīns Butkus, Jozs Videika radījuši koka kompozīcijas, savos darbos atspoguļojot skatījumu uz lietuvisko Sv. Jurģa mītu. Lietuvā Sv. Jurģis tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko svēto, kurš turklāt droši un jēgpilni pārvalda situāciju, ar to atšķiroties no citiem svētajiem. “Sv. Jura vārdā pasaules vēsturē tika kristīts daudz nākotnes ievērojamu cilvēku, mākslinieku, komponistu, jo ļaudis tic, kas šis vārds piešķir veiksmi, godu un drosmi,” piebilst Lipenīte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstādes veidotāji vēlas parādīt iespaidīgus, bet tajā pašā laikā arī pavisam negaidītus un neierastus skaistāko Lietuvas dievnamu skatus. Izstādē eksponēto fotogrāfiju autors ir Raimonds Paknis, un izstāde veidota pēc grāmatas “Lietuvas koka baznīcas” motīviem. Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi, individualitātes zīmi tajās atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne.

Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā – Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas “koka baroka” piemēri. Savukārt bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušas sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu), kuras būvēja ļoti pieredzējuši un profesionāli celtnieki.

Publicitātes foto
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.