Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Traģiskā Kokneses šoseja. Kad labais kļūst nāvīgs (18)

Foto - LETAFoto - LETA
Ko darīt?

Lielākus sodus, vairāk radaru un policistu

Vairāki manis aptaujātie uzskata, ka drošību kardināli uzlabos radaru un policijas ekipāžu, sevišķi netrafarētu, skaita palielināšana. "Un jāsoda par ātruma pārkāpumiem bez žēlastības un bargi! Dzīvojot šosejmalā, labi redzu un dzirdu, kā te velk!" novērojis zemnieks K. Lazdiņš.

Tam piekrīt arī ceļa projektētāji un uzturētāji. V. Laukšteins vēl piebilst, ka būtu nepieciešami tā sauktie pāra radari, kas fiksē vidējo ātrumu starp punktu A un B, kas, piemēram, var būt desmit kilometri vai jebkurš cits attālums.

Jaunā Tīnūžu–Kokneses šoseja, kas tika atklāta pirms diviem gadiem (attēlā), ir laba. Iespējams, labākais ceļš Latvijā. Kā nekas šai dzīvē, tas, protams, nav ideāls. Tam ir kur piekasīties, bet nav dzirdēts nopietns, argumentēts viedoklis, ka šis ceļš būtu uzprojektēts un uzbūvēts slikti. Vienmēr var labāk. Bet tas ir arī lielas naudas jautājums.

Ja ceļš ir labs, tad kāpēc uz tā notiek tik daudz negadījumu, no kuriem daļa ir ar tik bēdīgām sekām, ka nav vairs kam paprasīt un nav iespējams precīzi pēc dzelžu kaudzēm konstatēt avārijas iemeslu? Ceļu satiksmes drošības direkcija un ceļu policija nerimstoši skandina, ka galvenais avāriju iemesls ir ātruma pārsniegšana, pārgalvība un braukšanas kultūra. Tam nevar nepiekrist, bet tas ir avāriju galvenais iemesls arī uz citiem ceļiem. Vismaz man intuitīvi likās, ka labajam Tīnūžu–Kokneses ceļam, kas ir daļa no iecerētās tranzīta šosejas no Rīgas līdz Latvijas austrumu robežai, jābūt drošākam. Varbūt negadījumu iemesli meklējami pavisam kur citur? To lūkoju noskaidrot, runājot ar cilvēkiem, kas šo ceļu ikdienā lieto, ar ekspertiem, ceļa projektētājiem, ceļa uzturētājiem, arī pašam veicot dažu labu manevru. “Latvijas Avīze” arī turpmāk pētīs, kur un kāpēc uz Latvijas ceļiem ir tā sauktie melnie punkti un ko darīt, lai negadījumi uz ceļiem mazinātos.

Uzreiz vajadzēja maģistrāli

“Varbūt uzreiz vajadzēja maģistrāli: divas joslas katrā virzienā ar barjerām pa vidu. Jo tagad – ceļš zem riteņiem labs, galvā brīvības sajūta, spidometra bultiņa nemanot kāpj… Un tad pēkšņi pretimbraucēji, kāds priekšā bremzē, jo vēlas nogriezties. Avārijas situācija uz līdzenas vietas. Man vienam paziņam tieši pie krustojuma viens tāds aizsapņojies ieskrēja pakaļā. Tādas avārijas mūsu pašvaldības teritorijā bija vairākas, tāpēc sarunās ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi” panācām, ka pie krustojumiem tika uzliktas zīmes, kas ierobežo ātrumu līdz 70 kilometriem stundā. Nu kādu gadu par tādām avārijām vairs nav dzirdēts,” stāsta Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis, kurš pats dzīvo 150 metru attālumā no šā ceļa. Viņš gan arī labi saprot, ka maģistrāles uzbūvēšana prasa milzu naudu.

VAS “Latvijas valsts ceļi” atbild par valsts ceļu tīklu attīstību, plānošanu, ikdienas uzturēšanu un drošības jautājumiem. “Nekur pasaulē nav ideālas ceļu infrastruktūras. Ir tāda, kādu sabiedrība var atļauties un vēlas. Atbildību par to, kas notiek uz ceļa, uzņemas visi cilvēki un struktūras, kas ar to saistīti: sākot ar transporta līdzekļa vadītāju un beidzot ar skolotāju, kas māca bērniem pa ceļu iet. Kad notiek negadījums, tad tas tiek analizēts un meklēti vainīgie. Vislielākā atbildība ir vadītājam, kuram jābūt spējīgam izvērtēt visi konkrētās situācijas apstākļus. Protams, maģistrāle, atdalītas brauktuves daudzas satiksmes drošības problēmas atrisina, bet vai to Tīnūžu–Kokneses posmā varam atļauties? Tas ir ļoti dārgi. Domāju, ka tuvāko trīsdesmit gadu laikā tur maģistrāles nebūs,” pārliecināts VAS “Latvijas valsts ceļi” tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

“Ļaudis sūkstās, ka Kokneses šoseja ir ļoti noslogota. Bet dati rāda, ka to diennaktī izmanto 5000 – 6000 transportlīdzekļu. Standarti atļauj trīs reizes lielāku noslodzi,” piebilst VAS “Latvijas valsts ceļi” satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. …jāsaprot atšķirība starp līkumu pa kreisi, kas ir labāk pārredzams, un pa labi, kas – sliktāk,” māca E. Smiltnieks. Kā tieši mums kopā ar O. Irbīti, braucot pa Kokneses šoseju, precīzi gadījās ar it kā labi pārredzamu līkumu, skatiet attēlos. …
    Ja tādos līkumos būtu nepārtraukta atdalošā līnija ar blakus esošu pārtrauktas līnijas posmu pirms līkuma pa kreisi, tad, visticamāk, abiem kungiem apdzīšanas manevrs būtu izdevies. Ja vēl šādi ceļu apzīmējumi būtu pārredzamās vietās pirms līkumiem pa kreisi un lejupceļā, kur patlaban ir tikai nepārtrauktā līnija, tas mazinātu agresivitāti, ja radītu pārliecību, ka iespēja apdzīt būs. Man, atšķirībā no kungiem, ļoti patika Somijas variants, jo varēju prognozēt iespēju apdzīt. Arī šajā rakstā kungi taču runā par notikumu prognozi.

  2. Ja ceļš ir labs, tad kāpēc uz tā notiek tik daudz negadījumu,
    —————
    Tāpēc, ka granti ņem no seno apbedījumu vietām! Varat ņirgāties, kā gribat, bet mirušie neņirgājas…

  3. Visvairak neparstaj izbrinit tiesi to “specialistu” izteiktais “daunisms”, nespejot saprast elementaras lietas. Varbut jasak ar totalu kadru nomainu gan celu projektesanas, gan satiksmes organizacijas nozares?
    Nevar atrast problemu celoni? Nabadzini, gruti, kad sez ne sava vieta un ar parastu logiku ir izteikts problematiskums, it seviski, ka pat pasiem nevajadzetu domat, ja kaut vai palasitu publicetos viedoklus. Protams ne visus, jo pietiek ari tiem lidzigo…
    1. Abeces patiesiba:
    Ne jau atrums ir vainigs, bet apstakli, kas izraisa avarijas, un tie ir pavisam citi, ka piem,
    1) kaut vai pieminetais likumotais, neparredzamais cels,
    2)parak saurais, jo nav iespejas pabraukt mala,
    3)ka ari dazados atrumos parvietojosais transports, kas rada kolapsu plusma.
    Attieciba uz gausanos par naudas trukumu celiem, tad tas drizak ir spekulacijas un nenovidibas apvienojums. Jo kaut vai igauni visus savus celus ir uzbuvejusi par ES naudu, kura mums ir pieejama ne mazak. Ari Saulkrastu apvedcels tika celts par lielakoties ES finansejumu un labaks ir tiesi ar to, ka tur ir 1,5 joslas katra virziena, jeb 3 kopa, kas lauj veikt apdzisanas manevrus bez tik lielas bistamibas pakapes. Tas nozime, kp “gudrajiem specialistiem” vajadzetu iekalt, ka nedrikst pat projektet saurakus magistralos celus.
    Vel 1 aspekts Tinuzu – Koknese cela sakara ir tas, ka tas ir tikai dala no nepabeigtas magistrales, kuras talaka, ar partraukumu, turpinajuma dala ap Plavinam ir pa 2 joslam katra virziena, tad pirms Daugavpils, kadus 30 km ari ir 2 joslas katra virziena… Atliek tikai turpinat un novest lidz logiskam galam kadreiz iesakto un visu savienot kopeja normala magistrale

  4. Tas ir krimināls ceļš Atbildēt

    Kokneses -Tīnūži ceļš ir krimināls principā. Jebkurš apdzīšanas manevrs ir traģisks. Kā var projektēt jaunu ceļu ar šādiem līkumiem. Ir tikai viens ap 1,5 km taisns posms. Līkumi meža piesegā, apdzen un te pēkšņi no līkuma pretī iznirst 120 km ātrumā braucošs rīks, katastrofa vai apdzinējs aizbrauc tev priekšā zem riteņiem. Neuzmanīgam braucējam avārija uz vietas.

    Ātrums 99 % gadījumos nav avāriju cēlonis, bet tas ir soda naudas kase, nekaunīga iedzīvošanās, tautas smacēšana.

    Policisti sadzīti kabinetos, vienu un to pašu skaitli pārraksta 10 datoros desmit policisti, kad bija jābūt uz ielas un jāķer agresīvos APDZINĒJUS.

    Uz ši posma nav kur apstāties pačurāt, nav kur apstāties sakārtoties, uzkost, padzert, piezvanīt. Tur nav vieta policistu reidiem. Policists būs kārtējais avārijas izraisītājs, jo nav vietas apstāties., nav atpūtas vietu.

    Ceļa projektētājus būtu jātiesā. Izskatās, ka šo ceļu būvējuši kriminālisti, ar naidu pret braucējiem, lai sitas nost vairāk.

  5. ”…Tam ir kur piekasīties, bet nav dzirdēts nopietns, argumentēts viedoklis, ka šis ceļš būtu uzprojektēts un uzbūvēts slikti…”

    Tiešām nav dzirdēts argumentēts viedoklis?
    Tad atārtošu 10. reizi!

    Ceļš kas ir pietiekami plats un labs lai veiktu apdzīšanas manevru,
    lielākoties visu laiku ”iet” pagriezienā/līkumā.

  6. Ja man pa so celu laba laika ir jabrauc uz 90 km,tad es izvelos citu celu,pa kuru var mierigi braukt uz 110 km,kaut vai grants celu un nav problemu.

  7. “..visi vilksies uz 90 km/h un avāriju nebūs. Bet vai būs laimīgi?” jautā E. Smiltnieks. Lūk, tradicionālā attieksme LV. Par to, ka 90 ir maksimālais atļautais, pat runāt nav vērts. Tā ir “vilkšanās”, kas dara latvieti nelaimīgu.

  8. Lielu satiksmes drošības apdraudējumu rada smago auto šoferi, kas ne reti brauc kolonnā pa 2, pa 3 un vairāk mašīnām un samērā cieši viens aiz otra tādā veidā liedzot iespējo šos transportlīdzekļus droši apdzīt. Lieki piebilst, ka smagie nebrauc ar 90km/h.

  9. Kauns par tādiem projektētājiem! Paskatiet kā ceļš izprojektēts iebraucot Tīnūžos no Rīgas puses! Kauns!Gar malām barjeras.Sakiet projektētāji lūdzu kā pārvietoties pa šo ceļu gājējiem un nedod dievs ar bērnu ratiņiem. Tad kā tikt līdz veikalam vai autobusa pieturai pirms apļa?Kā pārvietoties ziemā, kad sniegs sastumts līdz pašām barjerām? Mans uzskats, ka ne projektētāji, ne “ceļu būvētāji” par to nedomā, bet domā tikai kā ieekonomēt un nedod dievs nozagt atvēlētos līdzekļus. Es no tik skarba teiciena nekaunos, jo šī ceļa projektētāji ar smadzenēm nedraudzējas. Jājautā, kur tad izpilddirektors Kurmis skatijās, kad saskaņoja projektus?

  10. Atšķirībā kaut vai no tās pašas Igaunijas – mēs nezinam ko nozīmē IEVĒROT DISTANCI, nepārkāpt MAKSIMĀLO braukšanas ĀTRUMU, nebraukt DZĒRUŠAM un vienkārši cienīt citus satiksmes dalībniekus. Kamēr šitas bardaks uz ceļiem turpināsies būs avārijas, līķi utml. Kur ir POLICIJA? Kāpēc ikdienā braucot pa Rīgu kādu policijas ekipāžu labi ja var redzēt reizi nedēļā?!

    • Slavējot Igauniju vispirms pacenties uzzināt par mazliet par viņu problēmām! Vismaz “ķēmā”braucēju viņiem ir krietni vairāk(es no rītiem izmantoju iespēju salīdzināt abu valstu ceļu policijas ziņojumus). Salīdzini, pirms dažām dienām- Latvijā 11″autā”maucēju, Igaunijā 26. Ja Valkā dzirdu kārtīgu auto rēkoņu un redzu, ka viens dullais mauc pa ielu tā ap 100 km. stundā, tad ir skaidrs, ka atkal kāds estiņš priecājas.

  11. Lasu un brīnos – “tunelis”, pa kuru jāmāk braukt?! Neuzskatu sevi par varen pieredzējušu vadītāju ar 5 gadu praksi, bet man patīk šis labais ceļš un vienīgās grūtības tur sagādā tie, kas grib pārvietoties milzīgā ātrumā. Ar saviem 100-105 labos laika apstākļos un labā redzamībā jūtos kā stāvoša, kad garām aizsvilpj ar visiem 140 vismaz un tad ielien priekšā.
    Un visādus ķiņķēziņus ceļa malās gan nevajag novietot; tā jau var aizbraukt turp, kur skatās – būs vēl viens attaisnojums avārijām.

  12. “Tam ir kur piekasīties, bet nav dzirdēts nopietns, argumentēts viedoklis, ka šis ceļš būtu uzprojektēts un uzbūvēts slikti”

    aVĀRIJAS ir apdzīšanu dēļ, kur aiz smagajiem un fūrēm arī traktortehniaks izveidojas karavānas pat virs 10 a/m, kurās vairs nav iespējams ieturēt drošu distanci, bet avārijas notiek šo karavānu apdzīsānas rezultātā, uzreiz vajadzēja domāt, ka ceļš ir tranzīt ceļš, kurš savienos Rīgu, pie Rīgu, Latgali, un nu uz Rīgu ejošo tranzītu no/uz Krieviju, Lietuvu, Poliju, Ukrianu, Baltkrieviju un etc. Pieļauta liela kļūda- ceļaneveidošana 2 JOSLĀS KATRĀ VIRZIENĀ un projektētāju atrunāšanas ar dārdzību neiztur kritiku, lai liek galdā aprēķinus, jo jau loģika vien saka, ka ceļu veidojot no jauna, kas darīts pat ļoti plats ar visām nobruaktuvēm, viaduktiem un etc. braucamās daāls paplašināsana pār 4-5 metriem, lai nodrošinātu 2 joslas katrā virzienā neizmaksātu par 100% dārgāk, bet prognozēju, ka ne vairāk kā 20% no summas, jautājums notiekti pie atkatiem un finansetajiem aprāvās.

    • Pilniga taisniba. Tagadejos laikos pat planot, kur nu vel buvet MAGISTRALAS sosejas jau ir tuvu noziegumam jeb launpratibai.
      Un viss parejais, gan par lielam izmaksam, gan “launajiem” soferiem un to sodisanu, utml ir tikai un ne vairak ka ATRUNAS, uzmanibas noversanu no pasu sastradatam ziepem, kuru del cies citi.
      Jo laiks saprast un vairak akcentet diskusijas tiesi to, ka uz sadiem magistraliem celiem, kur ir intensiva satiksme, un kur minetas normas neiztur nekadu kritiku, jo dzive raada citu… atrodas transporta lidzekli AR DAZADU parvietosanas atrumu. Furem un smagajiem, atgadinasu, tas ir 80 km/ h. Lidz ar to tiri objektivu iemeslu pec veidojas konvulsijas satiksmes plusma, izraisot sistematiskas nepieciesamibas apdzit, kas ari ir iemesls negadijumiem.
      Tapec viennozimigi nedrikst but mazak par 3 joslam cela platums.
      Un sankciju palielinasana pret vaditajiem, kas jau ta ir nolikti sados stresa un riska apstaklos, ir vel 1 nelietiba attieciba pret cela lietoptajiem. Pec sankciju piedaavataju viedokla laikam viospar jaaizliedz brauksan.., tad viss bus kartiba. Ta ir konkreta aiziesana no savas atbildibas.

  13. “Tam ir kur piekasīties, bet nav dzirdēts nopietns, argumentēts viedoklis, ka šis ceļš būtu uzprojektēts un uzbūvēts slikti”

    WTF? Viss ir apdzīšanu dēļ, kur aiz smagajiem un fūrēm,a rīt raktortehniaks izveidojas karavānas pat virs 10 a/m, kurās vairs nav iespējams ieturēt drošu distanci, bet avārijas notiek šo karavānu apdzīsānas rezultātā, uzreiz vajadzēja domāt, ka ceļš ir tranzīt ceļš, kurš savienos Rīgu, pie Rīgu, Latgali, un nu uz Rīgu ejošo tranzītu no/uz Krieviju, Lietuvu, Poliju, Ukrianu, Baltkrieviju un etc. Pieļauta liela kļūda- ceļaneveidošana 2JOSLĀS KATRĀ VIRZIENĀ

  14. Padomijā projektētā trase ar līganajiem līkumiem bija paredzēta maģistrālei (2 joslas katrā virzienā, nav problēmu ar apdzīšanu), bet Rīgas čyuļi nožņaudzās un uztaisīja uz to pašu trasi pa vienai joslai katrā virzienā, kas arī ir cēlonis avārijām. Tāpēc vai niu ātriņki taisam vēl pa 1 joslai, vai arī kāds, kas parakstīja papīrus, var gatavoties vismaz civiltiesiskiem procesiem, ja ne kriminālatbildībai par avārijās bojā gājušajiem.

  15. Bet kam ir domāti ceļu satiksmes noteikumi?

  16. Galvenais iemesls. Arī visur citur. Pēc pieredzes – braucot ar atļauto ātrumu – visas citas automašīnas tevi apdzen un dažas pat visai ātri.

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+